LDDK: Saeimai jāpieņem Mikrouzņēmuma nodokļa likums, kas kāpinās deklarēto nodarbinātību un uzņēmējdarbību

Foto: LDDK: Saeimai jāpieņem Mikrouzņēmuma nodokļa likums, kas kāpinās deklarēto nodarbinātību un uzņēmējdarbību; autors: LDDK: Saeimai jāpieņem Mikrouzņēmuma nodokļa likums, kas kāpinās deklarēto nodarbinātību un uzņēmējdarbību

Lai radītu pamatu mikrouzņēmumiem iziet no ēnu ekonomikas, Saeimai ir jāpieņem likumprojekts "Mikrouzņēmumu nodokļa likums". Minstināšanās un kavēšanās attiecībā uz likumprojekta pieņemšanu, par ko liecina arī fakts, ka šodien tika atcelta 7. jūlijā paredzētā Saeimas Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā bija plānots precizēt Mikrouzņēmumu likumprojektu paketes redakciju, neveicinās ēnu ekonomikas mazināšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

Apzinoties, ka nodarbinātības veicināšana ir priekšnoteikums ekonomikas atjaunošanai, Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Mikrouzņēmumu nodokļa likums" un saskaņojusi to ar sociālajiem partneriem – LDDK un LBAS, kā arī guvusi atbalstu no valdības. Likumprojekts ir turpinājums un reāla rīcība arī Finanšu ministrijas izstrādātajam ēnu ekonomikas mazināšanas plānam, kas paredz radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai, mazinot mikrouzņēmuma darbības administratīvos šķēršļus un nodokļu slogu, attiecīgi veicinot arī to atgriešanos no ēnu ekonomikas.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Esam pārliecināti, ka likumprojekts mudinās mikrouzņēmumu īpašniekus atgriezties no pelēkās vai ēnu ekonomikas, kā arī iedrošinās tos, kas vēl apsver uzsākt uzņēmējdarbību un radīt darba vietas, piemēram, veidojot ģimenes uzņēmumus."

Saeimas Juridiskais birojs ir paudis bažas, ka Finanšu ministrijas izstrādātais Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts var neatbilst Satversmes 109. pantam, kas paredz ikvienam tiesības uz sociālo nodrošinājumu un 91. pantam, kas nosaka vienlīdzības principu pret personām.

LDDK norāda, ka mikrouzņēmuma darbinieki, tiks pakļauti sociālajai apdrošināšanai, taču atšķirīgā kārtībā, kas arī dod iespēju darbiniekam pieteikties brīvprātīgajai apdrošināšanai. To, iespējams, var uzskatīt par apgrūtinājumu mikrouzņēmuma darbiniekiem, bet tajā pašā laikā jau šobrīd Latvijā pašnodarbinātās personas pašas veic savu nodokļu administrēšanu, kā arī tā ir normāla prakse daudzās Eiropas un pasaules valstīs.

Jāatzīmē, ka pašam indivīdam visdrīzāk būs vairāk ieguvumi kā zaudējumi, jo būs vairāk darba vietu, kā arī tie, kuri līdz šim bija gatavi strādāt nelegāli, varēs deklarēties un saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā sabiedrība nešaubīgi būs ieguvēja no Likumprojekta, jo:
veidosies jauni mikrouzņēmumi, tādējādi veidojot jaunas darba vietas;
valsts būs ieguvēja jau no tā vien, ka zināma daļa ekonomiski aktīvo cilvēku, strādājot mikrouzņēmumoss, būs spējīgi nodrošināt vismaz paši sevi un ģimenes, tādējādi mazinot sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu;
labāk veidosies un attīstīsies mazais bizness, tādējādi sekmējot valsts tautsaimniecību un kopējo labklājību.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "Cerams, ka mikrouzņēmumu nodokļa Likumprojektā ietvertais regulējums mazinās vēl vienu nopietnu valsts problēmu – nelegālo nodarbinātību. Likumprojektā noteiktā kārtība noņem motivāciju slēpt darbinieku, kas ir pamats cerībām, ka zināma daļa šobrīd nelegāli nodarbināto tiks deklarēti un tādējādi, atšķirībā no esošās situācijas, tomēr saņems kādus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus."

LDDK viceprezidente Aiva Vīksna, norāda, ka nevajag šajos mikrouzņēmumos saskatīt lielākos valsts noziedzniekus, jo mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekta mērķis ir dot cilvēkiem iespēju atgūt uzticību valstij un tās sistēmai, lai atsāktu maksāt nodokļus. "Šie nebūs miljonu vērto korporāciju uzņēmumi, tie pārsvarā būs ģimenes uzņēmumi, kuru darbinieki ir paši īpašnieki," uzsver A.Vīksna.

LDDK aicina Saeimu pieņemt lēmumus, kas rada vidi, lai pārtrauktu ēnu ekonomikas pieauguma ģeometrisko progresiju un dotu iespēju nodarbinātības atjaunošanai.


Informācija par MVU sadarbības platformu

2009.gada 14.oktobrī, pēc LDDK aicinājuma, 23 mazos un vidējos, kā arī mikrouzņēmumus pārstāvošās biedrības un darba devēju organizācijas no visas Latvijas, vienojās par kopīgas rīcības nepieciešamību MVU aizsardzībai, atbalstam un finanšu resursu pieejamības jautājumu risināšanai. Šobrīd MVU platforma apvieno vairāk kā 26 organizācijas un uzņēmumus. MVU platformas dalībnieki strādā pie MVU administratīvo un nodokļu sloga mazināšanas, sekojot līdzi normatīvajiem aktiem, kas ietekmē MVU, kā arī ir uzsāktas konsultācijas ar privātajām un publiskajām organizācijām par finanšu atbalsta instrumentu izstrādi MVU.

Informācija par LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK ir sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno vairāk kā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no nodarbinātājiem Latvijā.

Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās. 

Sīkāka informācija www.lddk.lv

Kontaktpersona:
Anete Baltiņa, LDDK MVU sadarbības platformas koordinatore
Tālr.: 67325169 vai 26156582 e-pasts: mikro@lddk.lv