LDDK aicina rast valsts un ES fondu finansējuma atbalstu nozarēm prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm
Foto: LDDK aicina rast valsts un ES fondu finansējuma atbalstu nozarēm prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un ķīmijas un elektrotehnikas nozaru darba devēju pārstāvji tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu problēmas par nepietiekamu valsts un ES fondu atbalstu nozarēm prioritārām profesionālās izglītības iestādēm.
LDDK ir sadarbības partneris projektā "Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana", kura ietvaros 2011.gadā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes (NEP). NEP mērķis ir kompleksi risināt visus attiecīgās nozares cilvēkresursu nodrošinājuma un nodarbinātības jautājumus un definēt pasūtījumu izglītības sistēmai. Veicot aptauju par nozarēm prioritārajām profesionālās izglītības iestādēm, vislielāko satraukumu par izglītības iestāžu atjaunošanu un pilnveidošanu normālam mācību procesam pauda Ķīmijas un farmācijas NEP locekļi, norādot, ka nozarei svarīgākā profesionālās izglītības iestāde ir Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (OMTK), bet Enerģētikas NEP, Metālapstrādes un mašīnbūves NEP, IKT un Elektronikas NEP norādīja uz Rīgas Tehnisko koledžu (RTK).
Diemžēl līdz šim tieši šīs skolas nav baudījušas praktiski nekādu valsts atbalstu, kas būtu lielāks par pamata funkciju nodrošināšanas finansējumu. Abās skolās ir akūta nepieciešamība veikt remontus, piemēram, RTK – pabeigt iesākto autocentra būvi, OMTK – atjaunot laboratoriju korpusu un siltināt ēkas. Skolām ir veiksmīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuri līdz šim ir līdzfinansējuši to darbību, ieguldījuši, lai nodrošinātu materiāltehnisko bāzi, kas būtu atbilstoša jauno speciālistu sagatavošanai darba tirgus prasībām, taču pretī nav saņemts pietiekams valsts atbalsts.
Neskatoties uz to, ka OMTK ir praktiski vienīgā profesionālās izglītības iestāde, kas sagatavo profesionālās vidējās un pirmā līmeņa augstākās kvalifikācijas speciālistus atbilstoši ķīmijas un farmācijas nozares darba devēju pieprasījumam, tā ir pārāk maza un tādēļ neatbilst formālajiem kritērijiem, lai kļūtu par profesionālās izglītības Kompetences centru. Attiecīgi, tai netiek nodrošināts papildu finansējums par nozares metodiskā centra funkciju veikšanu (reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas[1]), kā tas tiek nodrošināts pārējiem Kompetences centriem.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja: "Esošajās mācību programmās tiek nodrošināta noteiktā pēctecība, dodot iespēju koledžas absolventiem turpināt mācīties un iegūt augstāko izglītību tālāk Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai nodrošinātu maksimālu atdevi un efektivitāti ERAF līdzekļu ieguldījumiem profesionālās izglītības reformas īstenošanā, vitāli būtu nepieciešams sakārtot vismaz koledžas ēku infrastruktūru, lai līdzekļus, kas ietaupīti, piemēram, siltināšanas rezultātā, varētu izmantot mācību bāzes attīstībai."
Ķīmijas nozare, kā arī mašīnbūves un metālapstrādes nozare, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozare ir Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritārās tautsaimniecības nozares[2]. Šajās nozarēs darba devēji ir īpaši aktīvi un snieguši ievērojamu ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā. Tādēļ LDDK aicināja ministru rast iespēju atbalstīt ar valsts un ES līdzekļu palīdzību arī šīs skolas, kas ir tik svarīgas tautsaimniecības prioritārajām nozarēm, lai nodrošinātu atbilstoši kvalificētu cilvēkkapitālu nozaru darba devējiem.
LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce: "Tiekoties ar ministru un viņa komandu, esam aicinājuši rast risinājumu šīm problēmām. Mēs izprotam, ka nav iespējams uzreiz piedāvāt risinājumus. Tomēr aicinām profesionālās izglītības iestāžu, tostarp koledžu, tīkla attīstībā un atbalsta plānošanā turpmāk ņemt vērā darba devēju viedokli. OMTK un RTK ir uzskatāmi piemēri, kur tas līdz šim nav noticis. Darba devēji ir gatavi iesaistīties regulārā dialogā ar ministriju izglītības politikas problēmjautājumu risinājumu meklēšanā. Esam gatavi sniegt savus priekšlikumus, kā arī uzņemties atbildību, lai kopīgiem spēkiem soli pa solim virzītos uz uzlabojumiem izglītības sistēmā."
LDDK un ministrs vienojās par ikmēneša regulārām tikšanām par konkrētiem jautājumiem. Tāpat arī ministrija piekrita tam, ka, lai nodrošinātu izglītības nozaru pārstāvju iesaisti izglītības pasūtījuma formulēšanā un kvalitātes nodrošināšanā, nepieciešams ciešāk sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm. Darba devēju iesaisti trīspusējās nozaru ekspertu padomēs koordinē LDDK.