LDDK: ir padarīts apjomīgs darbs 2011.gada valsts budžeta sagatavošanā, no politiskām partijām sagaidām priekšlikumus

Foto: LDDK: ir padarīts apjomīgs darbs 2011.gada valsts budžeta sagatavošanā, no politiskām partijām sagaidām priekšlikumus; autors: LDDK: ir padarīts apjomīgs darbs 2011.gada valsts budžeta sagatavošanā, no politiskām partijām sagaidām priekšlikumus

Tautsaimniecībā situācija ir stabilizējusies, turpmākai izejai no krīzes nepieciešamas skaidrs redzējums par valsts budžeta konsolidāciju – iekšējā tirgus atveseļošanas un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī nodokļu politiku. Darba devēji sagaida no priekšvēlēšanu politiskās diskusijas konkrētus priekšlikumus, par Reformu vadības grupas (turpmāk – RVG) un Funkciju audita komisijas (turpmāk – FAK) sagatavotajām "receptēm" publiskajā pārvaldībā. Uz kopīgām vērtībām balstītas valdības izveide dos iespēju saliedēti strādāt pie jaunās valdības deklarācijas un efektīvi vienoties par valsts budžetu atlikušajos divos mēnešos.

Kopumā budžeta situācija šogad pirmajos septiņos mēnešos ir samērā laba, salīdzinot ar 2009.gadu šajā pašā laikā, tomēr konsolidētā kopbudžeta deficīts pēdējos divpadsmit mēnešos vēl arvien ir ap 650 milj LVL - orientējoši 5-6% no IKP, un gada beigas joprojām ir grūti prognozēt. Līdz ar to neskaidrības ap budžeta pieņemšanas laiku var radīt tālākas konsolidācijas riskus, vietu populistiskiem lēmumiem, kas ietekmēs, iespējams, arī šī gada budžeta bilanci.

Šobrīd Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, kopīgi ar sadarbības partneriem, ir vienojusies par "ceļa maizes" sagatavošanu nākamajai valdībai, jo tiek prognozēts, ka lēmumi tiks pieņemti tikai pēc vēlēšanām. Tajā pašā laikā privātais sektors tiek atstāts neziņā un nevar plānot uzņēmumu turpmāko darbību, jo nav informācijas par valsts nodokļu politikas gaidāmajām izmaiņām. "Vilcināšanās un nogaidoša pieeja viedokļa paušanā apgrūtinās Latvijas iziešanu no smagās ekonomikas situācijas un par to būs jāuzņemas atbildība ne tikai esošajai valdībai, bet arī tiem politiskajiem spēkiem, kas kandidē vēlēšanās," uzsver Elīna Egle LDDK ģenerāldirektore.

LDDK atbalsta nepieciešamību turpināt funkciju izvērtēšanu budžeta konsolidācijas pasākumu kontekstā. "Aktīvi līdzdarbojoties FAK darbā, kā arī strādājot pie uzņēmumus kontrolējošo valsts institūciju funkciju audita, esam novērojuši, ka bieži vien valsts iestādes cenšas par katru cenu pretoties racionalizācijas priekšlikumiem un nav gatavas izstrādāt iestādes un sektora attīstības vidējā termiņa reformu pasākumus", norāda Elīna Egle, LDDK ģenerāldirektore. Tādēļ RVG būtu jādarbojas nevis kā institūcijai, kas izskata budžeta izdevumu optimizācijas iespējas, bet gan kā strukturālo reformu procesa virzītājam un prioritāšu izvērtētājam.

LDDK finanšu eksperts Andrejs Jakobsons uzsver, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Zinātņu akadēmija jau pavasarī ir izvirzījušas esošajai valdībai un partijām (sīkāka informācija: http://www.lddk.lv/index.php?c=100&p=1354), kas kandidē Saeimas vēlēšanās, galvenos uzdevumus ar kuru palīdzību ir iespējams iesāktās reformas turpināt ekonomikas izaugsmes veicināšanai. "Mēs sagaidām lielāku aktivitāti no RVG puses, nosakot prioritāro reformu virzienus, un motivējot valsts sektora darbiniekus aktīvi un pozitīvi piedalīties reformu procesā, iespējams, veidojot speciālu Reformu fondu, kurā būtu paredzēti līdzekļi vēlamo reformu īstermiņa izmaksu segšanai," norāda Andrejs Jakobsons, LDDK finanšu eksperts.

Augustā, kārtējā Reformu vadības grupas sēdē LDDK iepazinās ar FM sagatavoto informāciju par valsts budžeta izpildes tendencēm un nākamā gada attīstības perspektīvām. Ņemot vērā makroekonomiskās situācijas pakāpenisko stabilizēšanos 2010.gadā, LDDK stingri iestājas pret nodokļu sloga paaugstināšanu 2011.gadā. LDDK redz iespējas budžeta ieņēmumu palielināšanā, apkarojot ēnu ekonomiku.

LDDK aicina no 2011.gada sākuma paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 90 LVL mēnesī, vienlaikus paaugstinot nekustāmā īpašuma nodokļa likmi dzīvojamai platībai līdz 1.5% (ar iespējamiem atvieglojumiem). Finanšu ministrija arī informēja, ka par NĪN izmaiņām tiek gatavoti konceptuāli varianti.

RVG tika apspriesti arī atsevišķi nodokļi, piemēram, nozaru asociāciju sniegtie iebildumi un komentāri tika ņemti vērā no Finanšu ministrijas puses saistībā ar PVN samazinātajām likmēm. Tāpat LDDK norādīja, ka IIN likmei Latvijā jākļūst konkurētspējīgai Baltijas valstu vidū.

Par dienesta auto nodokli biznesa un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem ir izdevies vienoties konceptuāli mainīt sistēmu. Tiek sagaidīti VID ierosinājumi par aprēķināšanas kārtību un apmaksas sistēmu.

Pēc ilgām diskusijām un darba vairāku gadu garumā, ir izdevies panākt Mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanu, kas stājās spēkā 1.septembrī, kam nepieciešams izstrādāt piemērošanas kārtību. Jāturpina darbs pie grāmatvedības standartu un citu administratīvo procedūru vienkāršošanas MVU un mikrouzņēmumiem.

RVG tika pārrunāts arī vienas pieturas aģentūras principa ieviešana valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tomēr LDDK uzskata, ka ir jāizvērtē publiski sniegtie pakalpojumi - to apjoms, izmaksas un realizētāji. Papildus jākonsolidē jau esošās informācijas sistēmas un datubāzes, jo esošais modelis paredz informācijas sniegšanas tīklu izveidošanu (vienas pieturas aģentūru). Tajā pašā laikā nav skaidrs finansēšanas modelis. Vēl jo vairāk, vienas pieturas aģentūras jautājumu neskaidru padara fakts, ka pašlaik notiek funkciju izvērtēšanas process un pēc vēlēšanām notiks funkciju tālāka konsolidācija, kas mainīs sniegto pakalpojumu klāstu.