LDDK: jāizmanto iespējas sabalansētas ekonomikas izveidei
LDDK aizejošo 2012.gadu vērtē kā biznesa atgūšanās gadu un 2013.gadā prognozē, ka lielākie akcenti tiks likti uz pārdomātu attīstību un investīcijām, lai uzlabotu uzņēmumu peļņas un kopējās ekonomikas izaugsmes rādītājus.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šogad par valdības labajiem darbiem var uzskatīt Nacionālā attīstības plāna darbu, kurā ņemti vērā Latvijas nacionālās reformu programma "ES2020" mērķi, tos papildinot ar konkrētiem uzdevumiem konkurētspējas paaugstināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darba un dzīves kvalitātes Latvijas iedzīvotājiem palielināšanai. Uzņēmēji par vienu no svarīgākajām valsts finansiālās stabilitātes stiprināšanas pozīcijām uzskata virzību uz eiro ieviešanu, veidojot valsts budžetu tā, lai tiktu ievēroti Māstrihtas kritēriji. Eiro ieviešana nodrošina dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā un ir būtiska valsts kredītreitingu paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgāk piesaistīt investorus Latvijas ekonomikai, kā arī palielinātu eksportu un kāpinātu ražošanu. Tāpat valsts budžeta pieņemšanas procesā redzam, ka ir uzsākta pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas no uzņēmēju viedokļa sniedz skaidrāku skatījumu uz valsts izdevumu izmaiņu tendencēm."
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darbaspēka nodokļu gaidāmā samazināšana, Latvijas radītājus pietuvina Baltijas valstu vidējiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un paaugstina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju tuvajos un svarīgajos eksporta tirgos, kas 2012.gadā demonstrēja izcilus rādītājus salīdzinot ar citām ES valstīm. Lai arī valdības lēmumi ir piesardzīgi, ir uzsākta virzība uz pozitīvu uzņēmēju konkurētspējas ietekmi. Pateicoties eksporta apjomu pieaugumam 2012.gadā, uzņēmējiem bija iespēja iziet no krīzes. Apvienojot valdības un uzņēmēju kopīgos spēkus, nepieciešams vēl vairāk nostiprināt Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas gan rietumu, gan austrumu, gan Āzijas tirgos."
LDDK vēlas norādīt, ka 2013.gadā darbs jāturpina gan tajos virzienos, kas līdz šim nav guvuši ne valdības, ne Saeimas deputātu izpratni par šo jautājumu nerisināšanas ietekmi uz tautsaimniecību, gan arī jāspēj koncentrēties uz jaunu, piemēram, nestabilas ārējās ekonomikas tendenču radītājiem izaicinājumu, risināšanu.