LSDSP uzskata biomasu par lauksaimniecības un enerģētikas prioritāti
Foto: LSDSP uzskata biomasu par lauksaimniecības un enerģētikas prioritāti
Biomasas audzēšana varētu kļūt par alternatīvu tiem lauksaimniekiem, kuri kļuvuši par valsts ekonomiskās krīzes upuriem un nespēj turpināt darbību līdzšinējās nozarēs, kā arī tiem, kuru lauksaimniecības zemes nav piemērotas graudaugu audzēšanai.
Biomasas audzēšana varētu kļūt par alternatīvu tiem lauksaimniekiem, kuri kļuvuši par valsts ekonomiskās krīzes upuriem un nespēj turpināt darbību līdzšinējās nozarēs, kā arī tiem, kuru lauksaimniecības zemes nav piemērotas graudaugu audzēšanai.
Savukārt, atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā spētu nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību. Šādas prioritātes savā ekonomiskajā programmā izvirzījusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).
Lauksaimniekiem ekonomiskās krīzes laikā ir grūti pārkvalificēties uz citu nozari, tas prasa gan lielus finansiālos ieguldījumus, gan jauns zināšanas. Viens no retajiem izņēmumiem ir enerģētiskām vajadzībām audzētā speciālā enerģētiskā zāle - biomasa. Tās audzēšanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un nav jāiegādājas specializēta tehnika - tiek izmantota standarta pļaušanas tehnika un siena prese. Turklāt, ir vairākas priekšrocības, kas atvieglo lauksaimnieku darbu - sēklas jāsēj reizi 15 gados un sēklu iegādei ir iespējams piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas fondiem. Enerģētisko zāli var audzēt nabadzīgā augsnē un tā nav jāmēslo, pēc nopļaušanas zāle nav jāžāvē un īpaši jāapstrādā.
Lielākais Latvijas granulu ražotājs "Latgran" šā gada februārī paziņoja, ka investējis pusmiljonu eiro jauna granulu veida ražošanas uzsākšanai. Jaunās granulas iegūst no daudzgadīga graudzāļu dzimtas lakstauga miežabrāļa. Enerģētiskās vērtības ziņā miežabrāļa granulas ir līdzvērtīgas koksnes granulām, taču ja kokam, lai izaugtu vajag 20-30 gadus, tad miežabrālis granulu ražošanai ir gatavs gada laikā.
Uzņēmums šogad plāno attīstīt enerģētiskās zāles granulu ražošanu un veiksmīgas projekta gaitas turpinājumā plāno par saviem līdzekļiem uzcelt šī granulu veida ražošanai paredzētu rūpnīcu, kura jau būs trešā uz biomasas produktu ražošanu specializētā uzņēmuma rūpnīca Latvijā.
Jāpiebilst, ka šobrīd visa uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju, Lielbritāniju, Beļģiju un Vāciju, kur tā tiek izmantotas ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās.
Savukārt, atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā spētu nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību. Šādas prioritātes savā ekonomiskajā programmā izvirzījusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP).
Lauksaimniekiem ekonomiskās krīzes laikā ir grūti pārkvalificēties uz citu nozari, tas prasa gan lielus finansiālos ieguldījumus, gan jauns zināšanas. Viens no retajiem izņēmumiem ir enerģētiskām vajadzībām audzētā speciālā enerģētiskā zāle - biomasa. Tās audzēšanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un nav jāiegādājas specializēta tehnika - tiek izmantota standarta pļaušanas tehnika un siena prese. Turklāt, ir vairākas priekšrocības, kas atvieglo lauksaimnieku darbu - sēklas jāsēj reizi 15 gados un sēklu iegādei ir iespējams piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas fondiem. Enerģētisko zāli var audzēt nabadzīgā augsnē un tā nav jāmēslo, pēc nopļaušanas zāle nav jāžāvē un īpaši jāapstrādā.
Lielākais Latvijas granulu ražotājs "Latgran" šā gada februārī paziņoja, ka investējis pusmiljonu eiro jauna granulu veida ražošanas uzsākšanai. Jaunās granulas iegūst no daudzgadīga graudzāļu dzimtas lakstauga miežabrāļa. Enerģētiskās vērtības ziņā miežabrāļa granulas ir līdzvērtīgas koksnes granulām, taču ja kokam, lai izaugtu vajag 20-30 gadus, tad miežabrālis granulu ražošanai ir gatavs gada laikā.
Uzņēmums šogad plāno attīstīt enerģētiskās zāles granulu ražošanu un veiksmīgas projekta gaitas turpinājumā plāno par saviem līdzekļiem uzcelt šī granulu veida ražošanai paredzētu rūpnīcu, kura jau būs trešā uz biomasas produktu ražošanu specializētā uzņēmuma rūpnīca Latvijā.
Jāpiebilst, ka šobrīd visa uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju, Lielbritāniju, Beļģiju un Vāciju, kur tā tiek izmantotas ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās.
