"L&T Hoetika" Latvijā plāno veidot atkritumu šķirošanas rūpnīcu
Vides kopšanas uzņēmums "L^amp;T Hoetika" Latvijā plāno izveidot atkritumu šķirošanas rūpnīcu, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma direktors Vladimirs Cudečkis.
Vides kopšanas uzņēmums "L&T Hoetika" Latvijā plāno izveidot atkritumu šķirošanas rūpnīcu, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma direktors Vladimirs Cudečkis.
Rūpnīca varētu atrasties pašreizējā uzņēmuma "L&T Hoetika" teritorijā un plānots, ka tajā sašķiros 150 000 atkritumu gadā. Šķirotie atkritumi tiks sagatavoti otrreizējai pārstrādei. Galvenokārt šķirot paredzēts papīra un plastmasas jeb PET atkritumus.
Kā skaidroja "L&T Hoetika" direktors, uzņēmuma izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuri iegādājas otrreizējās pārstrādes izejvielas. Piemēram, plastmasas atkritumi tiekot realizēti Ādažos, metāls - metalurģijas uzņēmumos, atkritumu pārstrādē izveidojusies sadarbība arī ar vairākiem uzņēmumiem Lietuvā.
Kā skaidroja "L&T Hoetika" īpašnieku Somijas uzņēmuma "Lassila&Tikkanoja" rīkotājdirektors Jari Sarjo, pašreiz tiek strādāts, lai Latvijā tiktu izveidota pilna atkritumu šķirošanas ķēde. Gada beigās uzņēmums plānojot uzsākt arī sabiedrības izglītošanas kampaņu par iesaistīšanos dalītajā atkritumu vākšanā.
Sarjo sacīja, ka no cenu pieauguma atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai izvairīties neizdosies, tomēr vairāk attīstot dalīto atkritumu vākšanu izmaksas tomēr varētu samazināt. Viņš arī apgalvoja, ka pašreiz Latvijā maksas par atkritumu apsaimniekošanu ir apmēram desmit reizes zemākas nekā pārējā Eiropas Savienībā.
"Labākais veids, kā izvairīties no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, ir neradīt atkritumus vispār, bet ja tie tomēr ir, tiem vajadzētu būt šķirotiem un gataviem pārstrādei," atzina Sarjo.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē, iegādājoties uzņēmumu AS "Hoetika-ATU", Somijas vides kopšanas uzņēmums "Lassila&Tikanoja" (L&T) solīja vairāku miljonu eiro investīcijas Latvijas uzņēmumā tuvāko piecu gadu laikā. Konkrēti skaitļi pagaidām netiek nosaukti.
L&T pārstāvji informēja, ka uzņēmums ir gatavs un spējīgs ieguldīt līdzekļus savas darbības paplašināšanā Latvijā. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc firmas pakalpojumiem tuvākajos gados kļūs vēl lielāks un daudzveidīgāks visā Baltijas jūras reģionā. Mērķis ir sniegt vides kopšanas, nekustamo īpašumu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumus.
Jau ziņots, ka atkritumu šķirošana Latvijā kļūst arvien populārāka un iespējamāka, par ko liecina, piemēram, augošais šķirošanas konteineru skaits, kas Rīgā ir pieaudzis no 250 konteineriem 1997.gadā līdz 3500 konteineriem 2003.gadā.
Uzņēmums "L&T Hoetika" līdz 2004.gada beigām plānots uzstādīt vēl vairāk nekā 2000 konteineru. Līdz ar to dalīto atkritumu savākšanas konteineru skaits pārsniegs plānoto: vienu dalītās atkritumu savākšanas konteineru komplektu uz 100 iedzīvotājiem.
Kā norāda uzņēmumi, katrs iedzīvotājs gada laikā saražo 1,6-2 kubikmetrus sadzīves atkritumu. Daļu no tiem iespējams izmantot atkārtoti, taču, lai izmantojamos atkritumus varētu pārstrādāt, iedzīvotājiem ir jāpiedalās atkritumu šķirošanā, jo, veicot šķirošanu to rašanās vietā, otrreizējās izejvielas nezaudē kvalitāti. Savukārt, ja šķirošanu veic pēc atkritumu savākšanas konteineros, tiem ir cita vērtība, apgalvo atkritumu apsaimniekotāji.
Rūpnīca varētu atrasties pašreizējā uzņēmuma "L&T Hoetika" teritorijā un plānots, ka tajā sašķiros 150 000 atkritumu gadā. Šķirotie atkritumi tiks sagatavoti otrreizējai pārstrādei. Galvenokārt šķirot paredzēts papīra un plastmasas jeb PET atkritumus.
Kā skaidroja "L&T Hoetika" direktors, uzņēmuma izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuri iegādājas otrreizējās pārstrādes izejvielas. Piemēram, plastmasas atkritumi tiekot realizēti Ādažos, metāls - metalurģijas uzņēmumos, atkritumu pārstrādē izveidojusies sadarbība arī ar vairākiem uzņēmumiem Lietuvā.
Kā skaidroja "L&T Hoetika" īpašnieku Somijas uzņēmuma "Lassila&Tikkanoja" rīkotājdirektors Jari Sarjo, pašreiz tiek strādāts, lai Latvijā tiktu izveidota pilna atkritumu šķirošanas ķēde. Gada beigās uzņēmums plānojot uzsākt arī sabiedrības izglītošanas kampaņu par iesaistīšanos dalītajā atkritumu vākšanā.
Sarjo sacīja, ka no cenu pieauguma atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai izvairīties neizdosies, tomēr vairāk attīstot dalīto atkritumu vākšanu izmaksas tomēr varētu samazināt. Viņš arī apgalvoja, ka pašreiz Latvijā maksas par atkritumu apsaimniekošanu ir apmēram desmit reizes zemākas nekā pārējā Eiropas Savienībā.
"Labākais veids, kā izvairīties no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, ir neradīt atkritumus vispār, bet ja tie tomēr ir, tiem vajadzētu būt šķirotiem un gataviem pārstrādei," atzina Sarjo.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē, iegādājoties uzņēmumu AS "Hoetika-ATU", Somijas vides kopšanas uzņēmums "Lassila&Tikanoja" (L&T) solīja vairāku miljonu eiro investīcijas Latvijas uzņēmumā tuvāko piecu gadu laikā. Konkrēti skaitļi pagaidām netiek nosaukti.
L&T pārstāvji informēja, ka uzņēmums ir gatavs un spējīgs ieguldīt līdzekļus savas darbības paplašināšanā Latvijā. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc firmas pakalpojumiem tuvākajos gados kļūs vēl lielāks un daudzveidīgāks visā Baltijas jūras reģionā. Mērķis ir sniegt vides kopšanas, nekustamo īpašumu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumus.
Jau ziņots, ka atkritumu šķirošana Latvijā kļūst arvien populārāka un iespējamāka, par ko liecina, piemēram, augošais šķirošanas konteineru skaits, kas Rīgā ir pieaudzis no 250 konteineriem 1997.gadā līdz 3500 konteineriem 2003.gadā.
Uzņēmums "L&T Hoetika" līdz 2004.gada beigām plānots uzstādīt vēl vairāk nekā 2000 konteineru. Līdz ar to dalīto atkritumu savākšanas konteineru skaits pārsniegs plānoto: vienu dalītās atkritumu savākšanas konteineru komplektu uz 100 iedzīvotājiem.
Kā norāda uzņēmumi, katrs iedzīvotājs gada laikā saražo 1,6-2 kubikmetrus sadzīves atkritumu. Daļu no tiem iespējams izmantot atkārtoti, taču, lai izmantojamos atkritumus varētu pārstrādāt, iedzīvotājiem ir jāpiedalās atkritumu šķirošanā, jo, veicot šķirošanu to rašanās vietā, otrreizējās izejvielas nezaudē kvalitāti. Savukārt, ja šķirošanu veic pēc atkritumu savākšanas konteineros, tiem ir cita vērtība, apgalvo atkritumu apsaimniekotāji.
