LU 72. zinātniskās konferences sekcijas sēde "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā"
29. janvārī LU 72. zinātniskās konferences sekcijas sēdē "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" klātesošie vairāk nekā 80 dalībnieki 13 referātos tika iepazīstināti ar LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultātiem un poligonā iegūtajām jaunākajām atziņām par būkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju. Šo pētījumu realizēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija.
Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no būtiski atšķirīgām konstrukcijām. Pētījums ir unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē "Vide un enerģija", kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti arī par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.
Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi. Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina pagājušā gada nogalē uzsāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām". Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti. Ne mazāk nozīmīga vieta turpmākajā pētījumā atvēlēta komforta apstākļu analīzei telpās un mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma izvērtējumam reālos ēku ekspluatācijas apstākļos.
Jau pašreizējie rezultāti ļauj raksturot plaši izplatītos mītus par konstrukciju "elpošanu", tā saucamajiem "eko" materiāliem un izvērtēt masivitātes ietekmi. Tai pat laikā tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, uzdodot savas produkcijas raksturlielumus un kā tas ietekmē iedzīvotāju "maciņus".
2013.g. nogalē pabeigtais apjomīgais līdzšinējais pētījums, ko līdzfinansēja ERAF projekts "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi", tika veikts, lai sekmētu EP Direktīvas 2010/31/ES par energoefektivitāti ieviešanu Latvijā. Tā paredz no 2020. gada nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību ES.
Vairāk informācijas: www.eem.lv