LU izrādījusi renovētās telpas – Kerkoviusa namu
Foto: LU izrādījusi renovētās telpas – Kerkoviusa namu
28.janvārī svinīgi izrādītas Latvijas Universitātes (LU) telpas Rīgā, Kalpaka bulv. 4. Tā sauktajā Kerkoviusa namā turpmāk darbosies ne tikai LU Bibliotēka, bet arī LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs.
Šajā ēkā mājvieta kopš 20.gs. 40.gadiem bijusi LU Bibliotēkai. Tagad valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir renovēts, bet sētas būvju vietā uzcelta jauna ēka, kurā turpmāk darbosies vairāki LU zinātniskie institūti.
"Latvijas Universitātes misija ir rūpēties ne tikai par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes izaugsmi, bet arī par nacionālās kultūras vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Līdz ar to šis notikums ir nozīmīgs ne tikai Latvijas Universitātei, bet arī Rīgai un visai Latvijai, jo līdz ar nama renovāciju otro elpu ir ieguvusi Latvijas Universitātes Bibliotēka un atdzimšanu piedzīvojis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas turpmāk būs mājvieta arī Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu institūtiem," svinīgajā uzrunā teica LU rektors prof. Mārcis Auziņš.
Klātesošos uzrunāja arī Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās un SIA "Re&Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš.
Ar teatralizētu uzvedumu, kurā tika izspēlēta L.V.Kerkoviusa kunga un kundzes ierašanās no pagātnes, uzstājās LU Studentu teātra aktieri (režisors Visvaldis Klintsons). Muzikālo fonu pasākumā un pavadījumu priekšnesumā nodrošināja koncertmeistare Ilze Dzērve un čelliste Beatrise Blauberga.
Kerkoviusa namu projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (1831–1904) bija ietekmīgs un cienījams Rīgas pilsonis – rātskungs, pilsētas galvas biedrs, vēlāk arī Rīgas pilsētas galva (1890–1901). Ēkas projekts ir datēts ar 1874.gadu, taču tā celta līdz 1878.gadam.
LU Bibliotēkas ēkas rekonstrukciju veica SIA "Re&Re" no 2012.gada 13.aprīļa līdz 2013.gada 15.janvārim saskaņā ar projektētāja SIA "Arhitekta L.Šmita darbnīca" izstrādāto tehnisko projektu. Rekonstrukcijas darbu ar restaurācijas elementiem būvuzraudzību nodrošināja SIA "Celtniecības kvalitātes aģentūra", autoruzraudzību – SIA "Arhitekta L.Šmita darbnīca".
Renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2 603 657 lati, tai skaitā ERAF projekta "Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība" līdzekļi 1 123 336 lati (ERAF līdzfinansējums 1 005 386 lati un LU finansējums 117 950 lati), projekta "Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība" līdzekļi 1 059 901 lati (ERAF līdzfinansējums 948 612 lati un LU finansējums 111 289 lati) un LU pašas finansējums 420 419 lati.
