LVC: Latvijas autoceļu sakārtošanā pirmais uzdevums - asfaltbetona segumu atjaunošana
Latvijas autoceļu sakārtošanā galvenais uzdevums ir asfaltbetona segumu atjaunošana, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina valsts autoceļu pārvaldītāja "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Tālis Straume.
Latvijas autoceļu sakārtošanā galvenais uzdevums ir asfaltbetona segumu atjaunošana, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina valsts autoceļu pārvaldītāja "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Tālis Straume.
"Pirmais uzdevums ir jautājums par asfaltbetona seguma atjaunošanu. Pirmās šķiras ceļos gada norma mums ir 120 kilometru, taču, ņemot vērā, ka šo ceļu kopgarums ir kādi 5000 kilometru, tas nav sevišķi daudz. Ir skaidrs, ka šie darbi ir jāpaātrina. Lai to izdarītu, ir jārunā par finansējuma palielināšanu, kas ir pirmais," teica Straume.
Lai valsts autoceļu tīklu sakārtotu ātrāk, pēc Straumes domām, dažos ceļa posmos, kuros satiksmes slodze nav pārāk liela, nevajadzētu veikt pilnu ceļa rekonstrukciju, pārbūvējot tā pamatni, bet gan uzlabot tikai tā augšējās kārtas. Taču par to nepieciešama diskusija ar ceļu lietotājiem, lai uzzinātu, vai šādi var rīkoties. "Protams, šāda ceļa lietošanas ilgums un vērtība būtu cita, taču tā mēs ātrāk varētu panākt ceļa līdzenuma rezultātu, kas interesē ceļu lietotājus," viņš piebilda.
Straume norādīja, ka atvieglotās pārbūves nedrīkst lietot valsts galveno ceļu tīklā, jo tur ceļu slodzes ir daudz lielākas. "Ir bijuši gadījumi, kur mēs esam tā rīkojušies, bet gala rezultātā segas kalpošana parāda, ka šī izvēle nav bijusi adekvāta. Šiem ceļiem varēs veikt tikai pilnu rekonstrukciju, izņemot tos ceļus, kur mērījumi rāda, ka to nestspēja ir pietiekama," viņš sacīja.
LVC vadītājs arī pastāstīja, ka no nākamā gada uzņēmums atvieglotajā ceļu rekonstrukcijā piemēros dažādas virsmas apstrādes tehnoloģijas. "Galvenais, izvēloties rekonstrukcijā izmantojamās tehnoloģijas, nedrīkst kļūdīties jautājumā par to, cik liels smago mašīnu īpatsvars noslogos šo ceļu. Latvijā šajā jautājumā problēma ir tāda, ka ceļiniekiem nav iespējams prognozēt vietas, kurās notiks meža izstrāde. Tādējādi uz tiem ceļiem, kuru tuvumā parādās mežizstrādes vietas vai arī izveidojas kokapstrādes uzņēmumi, palielinās arī smago transporta līdzekļu intensitāte. Tādējādi tur atvieglotu konstrukciju lietošanai būs liels risks," viņš klāstīja.
LVC ir izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
"Pirmais uzdevums ir jautājums par asfaltbetona seguma atjaunošanu. Pirmās šķiras ceļos gada norma mums ir 120 kilometru, taču, ņemot vērā, ka šo ceļu kopgarums ir kādi 5000 kilometru, tas nav sevišķi daudz. Ir skaidrs, ka šie darbi ir jāpaātrina. Lai to izdarītu, ir jārunā par finansējuma palielināšanu, kas ir pirmais," teica Straume.
Lai valsts autoceļu tīklu sakārtotu ātrāk, pēc Straumes domām, dažos ceļa posmos, kuros satiksmes slodze nav pārāk liela, nevajadzētu veikt pilnu ceļa rekonstrukciju, pārbūvējot tā pamatni, bet gan uzlabot tikai tā augšējās kārtas. Taču par to nepieciešama diskusija ar ceļu lietotājiem, lai uzzinātu, vai šādi var rīkoties. "Protams, šāda ceļa lietošanas ilgums un vērtība būtu cita, taču tā mēs ātrāk varētu panākt ceļa līdzenuma rezultātu, kas interesē ceļu lietotājus," viņš piebilda.
Straume norādīja, ka atvieglotās pārbūves nedrīkst lietot valsts galveno ceļu tīklā, jo tur ceļu slodzes ir daudz lielākas. "Ir bijuši gadījumi, kur mēs esam tā rīkojušies, bet gala rezultātā segas kalpošana parāda, ka šī izvēle nav bijusi adekvāta. Šiem ceļiem varēs veikt tikai pilnu rekonstrukciju, izņemot tos ceļus, kur mērījumi rāda, ka to nestspēja ir pietiekama," viņš sacīja.
LVC vadītājs arī pastāstīja, ka no nākamā gada uzņēmums atvieglotajā ceļu rekonstrukcijā piemēros dažādas virsmas apstrādes tehnoloģijas. "Galvenais, izvēloties rekonstrukcijā izmantojamās tehnoloģijas, nedrīkst kļūdīties jautājumā par to, cik liels smago mašīnu īpatsvars noslogos šo ceļu. Latvijā šajā jautājumā problēma ir tāda, ka ceļiniekiem nav iespējams prognozēt vietas, kurās notiks meža izstrāde. Tādējādi uz tiem ceļiem, kuru tuvumā parādās mežizstrādes vietas vai arī izveidojas kokapstrādes uzņēmumi, palielinās arī smago transporta līdzekļu intensitāte. Tādējādi tur atvieglotu konstrukciju lietošanai būs liels risks," viņš klāstīja.
LVC ir izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
