Labākā vieta cietā kurināmā elektrostacijas būvei varētu būt Liepāja
Foto: Labākā vieta cietā kurināmā elektrostacijas būvei varētu būt Liepāja
Ir pietiekami daudz pozitīvu signālu tam, ka Liepāja varētu būt labākā vieta cietā kurināmā elektrostacijas projektam, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Ir pietiekami daudz pozitīvu signālu tam, ka Liepāja varētu būt labākā vieta cietā kurināmā elektrostacijas projektam, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.
Pēc viņa teiktā, eksperti ir izvērtējuši vairākas vietas Liepājā un vienu Ventspilī. Ir izvērtēti gan visi vides, gan loģistikas aspekti un iespējas būvēt. Tāpat izvērtēta arī iespēja CO2 izmešus novirzīt dažādās pazemes krātuvēs, ko Kurzemē ir iespējams izdarīt - ģeoloģiskie veidojumi to ļauj darīt.
Aprēķinos par stacijas jaudu un izmaksām ņemts vērā, ka jauda varētu būt ap 400 megavatiem, ražošanai izmantojot 90% ogles un 10% biomasu. Taču tikpat labi šīs jaudas lielums varētu arī mainīties - tas varētu būt mazāks. Par to vēl tiks diskutēts ar ekspertiem. Elektrostacijas lielums būs no 250 megavatiem. Diskutējams jautājums ir arī par to, vai tās jaudai vajadzētu būt lielākai par 400 megavatiem.
Izmaksas šādai elektrostacijai ir viens miljons latu par vienu megavatu. Atbildot uz jautājumu, vai elektrostacija varētu izmaksāt no 250 līdz 400 miljoniem latu, Gerhards atbild: "varbūt arī vairāk".
Kā norāda Gerhards, šī stacija darbotos uz tīri komerciāliem pamatiem, savukārt valsts varētu rezervēt jaudas, kā arī ieguldīt savu naudu vietas izpētē, ietekmes uz vidi novērtējumā.
Gerhards redz vairākus potenciālos investorus. Tie varētu būt tradicionālās lielās kompānijas, kam ir interese šajā reģionā. Piemēram, "E.ON Ruhrgas International AG", kā arī "Latvenergo" vai nu viens pats, vai arī sadarbībā ar kādu citu. Ekonomikas ministrs arī neizslēdz iespēju, ka iesaistīties varētu arī kāds skandināvu uzņēmums, kam ir attiecīgā pieredze. Ir bijušas sarunas ar ASV pārstāvētām kompānijām, kas ir būvējušas šādas stacijas Austrumeiropā - Bulgārijā un Ukrainā.
Pēc viņa teiktā, eksperti ir izvērtējuši vairākas vietas Liepājā un vienu Ventspilī. Ir izvērtēti gan visi vides, gan loģistikas aspekti un iespējas būvēt. Tāpat izvērtēta arī iespēja CO2 izmešus novirzīt dažādās pazemes krātuvēs, ko Kurzemē ir iespējams izdarīt - ģeoloģiskie veidojumi to ļauj darīt.
Aprēķinos par stacijas jaudu un izmaksām ņemts vērā, ka jauda varētu būt ap 400 megavatiem, ražošanai izmantojot 90% ogles un 10% biomasu. Taču tikpat labi šīs jaudas lielums varētu arī mainīties - tas varētu būt mazāks. Par to vēl tiks diskutēts ar ekspertiem. Elektrostacijas lielums būs no 250 megavatiem. Diskutējams jautājums ir arī par to, vai tās jaudai vajadzētu būt lielākai par 400 megavatiem.
Izmaksas šādai elektrostacijai ir viens miljons latu par vienu megavatu. Atbildot uz jautājumu, vai elektrostacija varētu izmaksāt no 250 līdz 400 miljoniem latu, Gerhards atbild: "varbūt arī vairāk".
Kā norāda Gerhards, šī stacija darbotos uz tīri komerciāliem pamatiem, savukārt valsts varētu rezervēt jaudas, kā arī ieguldīt savu naudu vietas izpētē, ietekmes uz vidi novērtējumā.
Gerhards redz vairākus potenciālos investorus. Tie varētu būt tradicionālās lielās kompānijas, kam ir interese šajā reģionā. Piemēram, "E.ON Ruhrgas International AG", kā arī "Latvenergo" vai nu viens pats, vai arī sadarbībā ar kādu citu. Ekonomikas ministrs arī neizslēdz iespēju, ka iesaistīties varētu arī kāds skandināvu uzņēmums, kam ir attiecīgā pieredze. Ir bijušas sarunas ar ASV pārstāvētām kompānijām, kas ir būvējušas šādas stacijas Austrumeiropā - Bulgārijā un Ukrainā.
