Labie piemēri rosina renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas
Foto: Labie piemēri rosina renovēt daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas
Pat ar nelielu soli - mājas energopārvaldnieka iecelšanu - var panākt jūtamu ietaupījumu mājas siltuma patēriņā, rāda pirmā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) paspārnē pilnībā pabeigtā energoaudita un tam sekojošās renovācijas projekta daudzdzīvokļu namā Celmu ielā 5 Rīgā piemērs, raksta "Diena".
Pat ar nelielu soli - mājas energopārvaldnieka iecelšanu - var panākt jūtamu ietaupījumu mājas siltuma patēriņā, rāda pirmā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) paspārnē pilnībā pabeigtā energoaudita un tam sekojošās renovācijas projekta daudzdzīvokļu namā Celmu ielā 5 Rīgā piemērs, raksta "Diena".
Salīdzinot ar šai identisku māju Celmu ielā 8 2003./2004.gada apkures sezonā pirms Celmu 5 nama siltināšanas, vidējais siltumenerģijas patēriņš samazinājās par 10%.
Cilvēka faktors
Energopārvaldniekiem, kas bieži ir pensionāri, ir ļoti liela loma efektīvā nama enerģijas patēriņā, pārliecinājusies Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine. "Vecākiem cilvēkiem ir daudz laika un pedantiska attieksme, reģistrējot datus par siltuma patēriņu atkarībā no laika apstākļiem, un regulējot mājā uzstādītās apkures sistēmas," skaidro eksperte, "turklāt viņi ne vienmēr ir ar tehnisku izglītību, pietiek ar precīzu rīcību, ko var iemācīties jebkurš."
Celmu ielas 5.nama renovācija notika Rīgas un Berlīnes kopīgajā projektā Enerģijas taupīšanas iniciatīva Rīgā. Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) Celmi 5 valdes priekšsēdētājs Gunārs Namnieks informē, ka lēmums par aizdevuma ņemšanu ēkas renovācijai pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. 2004./2005.gada sezonā pēc siltināšanas Celmu ielas 5.nams apkurei vidēji tērēja 68,9 kilovatstundas par vienu kvadrātmetru (kWh/m2), kamēr salīdzināmā māja Celmu ielā 8-128 kWh/m2.
Minimālais mērķis
Celmu ielas 5.māja tagad pēc tuvākajā laikā ieviešamās ēku energosertifikācijas atbilst C klasei, kur siltumenerģijas vidējais patēriņš ir 46-75 kWh/m2 gadā. Minimālais mērķis, kas būtu jāsasniedz ar veco namu siltināšanu, ir energoefektivitātes E klase, proti - siltuma patēriņš 91-105 kWh/m2 gadā.
Kā stāsta BEMVA projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte, aģentūras vairāku gadu garumā veiktajos daudzdzīvokļu māju energoauditos konstatēts atšķirīgs vidējais siltumenerģijas patēriņš - no 175 līdz pat 250 kWh/m2 gadā, kas atbilst ēku energosertifikācijas J-M klasei. Jau rakstīts, ka zemākā ir N klase ar siltuma patēriņu vairāk nekā 270 kWh/m2 gadā. Galvenais siltuma liekā patēriņa iemesls ir apkures, ūdensvada, kanalizācijas, gāzesvada un elektroapgādes sistēmu lielais nolietojums, kā arī ēku ārsienu siltumnoturības neatbilstība mūsdienu normām.
Alternatīva jaunam
Ar renovāciju šos trūkumus var labot. Diena jau rakstīja, ka pilns renovācijas pasākumu saraksts ietver gan inženiertehnisko sistēmu atjaunošanu, regulēšanu un resursu stingras uzskaites ieviešanu, gan vispusīgu ēkas siltināšanu. Kooperatīva Bākas-2 vadītājs Sergejs Sidorko aprēķinājis, ka renovācijas ieguldījums ir daudz efektīvāks nekā dzīvokļa iegāde jaunbūvētā projektā. Bāka-2 Lielvārdes ielā atjaunotās daudzdzīvokļu mājas ar divkārt mazāku iegludījumu ir labākā stāvoklī nekā daudzi jaunie projekti, par kuru būvniecības kvalitāti ar augsto cenu bieži sūdzas iemītnieki.
Urban Art speciālists Vilis Krūmiņš gan norāda, ka renovācija nenovērš patlaban būtisku mājokļa kvalitātes aspektu - tā nevar paplašināt padomju laikā tapušu nelielu dzīvokli vai uzlabot tā plānojumu.
Par svarīgu renovācijas ieguvumu eksperti uzskata mājas ekspluatācijas ilguma palielināšanu, kā arī tirgus vērtības celšanos. Turklāt renovācija ir viens no ilgtspējīgas pieejas paraugiem - tiek pārdomāti izmantoti esošie resursi, proti - agrāk celtās mājas, nenojaucot tās un neatstājot tās bez iemītniekiem. Turklāt būvdarbos tagad tiek izmantoti Eiropas Savienības sertificēti būvmateriāli ar lielu siltumnoturību un mazu ietekmi uz vidi.
Īpašnieku faktors
BEMVA aptaujas rāda, ka lielākā veicinošā un arī bremzējošā loma renovācijā ir dzīvokļu īpašniekiem. "Lai iedzīvotājus pārliecinātu, apsaimniekotājam jāiegulda liels darbs, sevišķi pārliecinoša ir labās prakses piemēru demonstrēšana," stāsta I.Puķīte. "Ja ar to ir par maz, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras darbinieki ir gatavi sniegt informatīvu palīdzību īpašnieku kopsapulču organizēšanā, piedalīties tajās, stāstīt par likumdošanu, iespējamiem atvieglojumiem, renovācijas organizēšanu."
Jāatgādina, ka kopš 2007.gada vidus valstij un pašvaldībai ir tiesības piešķirt palīdzību dzīvojamo māju renovācijai vai rekonstrukcijai, arī privatizētajām dzīvojamām mājām. Diena jau rakstījusi, ka šādu atbalstu sniedz un plāno daudzas pašvaldības, tāpēc namu apsaimniekotājiem jāizmanto pašvaldību piedāvātās iespējas, kontaktējoties ar to atbildīgajiem darbiniekiem.
***
Mājas Celmu ielā 5, renovācija
Projekts realizēts: 2004.gadā
Ēka celta: 1975.gadā
Sērija: 464. (lietuviešu projekts)
Dzīvokļu skaits: 60
Darbi: fasādes, pārsegumu siltināšana, logu maiņa, apkures uzskaites iekārtu uzstādīšana, teritorijas labiekārtošana
Aizdevuma summa: Ls 98 000
Aizdevuma termiņš: 20 gadi
Atmaksas kārtība: apsaimniekošanas maksā papildus iekļāva 0,15 Ls/m2; kopumā no tās novirzot 0,30 Ls/m2 kredītsaistību dzēšanai
Ietaupījums: siltuma patēriņš samazinājies par 46%
Avots: Gunārs Namnieks, DzĪB Celmi 5 valdes priekšsēdētājs
siltumenerģijas patēriņš
Vidējais siltumenerģijas patēriņš sērijveida daudzdzīvokļu mājās (kWh/m2 gadā)
467.sērija 156
602.sērija 161
103.sērija 164
316.sērija 166
Specprojekti 169
104.sērija 171
318.sērija 177
Dati: BEMVA energoauditi
Siltuma patēriņa salīdzinājums
Siltuma patēriņa salīdzinājums pirms un pēc renovācijas kooperatīva Bāka-2 104.sērijas daudzdzīvokļu namā (mWh)
1997.gada maijs - 1998.gada aprīlis
Karstais ūdens 402
Apkure 514
Kopā 918
2005.gada maijs - 2006.gada aprīlis
Karstais ūdens 226
Apkure 387
Kopā 614
Dati: Bāka-2
Motivējošie faktori renovācijai
Dzīves apstākļu uzlabošanās 43%
Valsts finanšu atbalsts 28%
Ietaupījums pēc renovācijas 17%
Renovācijas izmaksu pieaugums 9%
Ēkas vērtības pieaugums 3%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
Kavēkļi bankas kredītam
Kas kavē izmantot bankas kredītu renovācijas finansēšanai
Dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties 66%
Nepietiekami īpašnieku ienākumi 22%
Nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības 8%
Trūkst informācijas par renovācijas kredītiem 4%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
Pieļautās kļūdas
Kas liedz sasniegt plānoto ietaupījumu pēc renovācijas
Nekvalitatīvi būvdarbi 53%
Nepareiza materiālu izvēle 27%
Kļūdaina energoaudita atskaite 14%
Grūti pateikt 6%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
Salīdzinot ar šai identisku māju Celmu ielā 8 2003./2004.gada apkures sezonā pirms Celmu 5 nama siltināšanas, vidējais siltumenerģijas patēriņš samazinājās par 10%.
Cilvēka faktors
Energopārvaldniekiem, kas bieži ir pensionāri, ir ļoti liela loma efektīvā nama enerģijas patēriņā, pārliecinājusies Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine. "Vecākiem cilvēkiem ir daudz laika un pedantiska attieksme, reģistrējot datus par siltuma patēriņu atkarībā no laika apstākļiem, un regulējot mājā uzstādītās apkures sistēmas," skaidro eksperte, "turklāt viņi ne vienmēr ir ar tehnisku izglītību, pietiek ar precīzu rīcību, ko var iemācīties jebkurš."
Celmu ielas 5.nama renovācija notika Rīgas un Berlīnes kopīgajā projektā Enerģijas taupīšanas iniciatīva Rīgā. Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) Celmi 5 valdes priekšsēdētājs Gunārs Namnieks informē, ka lēmums par aizdevuma ņemšanu ēkas renovācijai pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. 2004./2005.gada sezonā pēc siltināšanas Celmu ielas 5.nams apkurei vidēji tērēja 68,9 kilovatstundas par vienu kvadrātmetru (kWh/m2), kamēr salīdzināmā māja Celmu ielā 8-128 kWh/m2.
Minimālais mērķis
Celmu ielas 5.māja tagad pēc tuvākajā laikā ieviešamās ēku energosertifikācijas atbilst C klasei, kur siltumenerģijas vidējais patēriņš ir 46-75 kWh/m2 gadā. Minimālais mērķis, kas būtu jāsasniedz ar veco namu siltināšanu, ir energoefektivitātes E klase, proti - siltuma patēriņš 91-105 kWh/m2 gadā.
Kā stāsta BEMVA projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte, aģentūras vairāku gadu garumā veiktajos daudzdzīvokļu māju energoauditos konstatēts atšķirīgs vidējais siltumenerģijas patēriņš - no 175 līdz pat 250 kWh/m2 gadā, kas atbilst ēku energosertifikācijas J-M klasei. Jau rakstīts, ka zemākā ir N klase ar siltuma patēriņu vairāk nekā 270 kWh/m2 gadā. Galvenais siltuma liekā patēriņa iemesls ir apkures, ūdensvada, kanalizācijas, gāzesvada un elektroapgādes sistēmu lielais nolietojums, kā arī ēku ārsienu siltumnoturības neatbilstība mūsdienu normām.
Alternatīva jaunam
Ar renovāciju šos trūkumus var labot. Diena jau rakstīja, ka pilns renovācijas pasākumu saraksts ietver gan inženiertehnisko sistēmu atjaunošanu, regulēšanu un resursu stingras uzskaites ieviešanu, gan vispusīgu ēkas siltināšanu. Kooperatīva Bākas-2 vadītājs Sergejs Sidorko aprēķinājis, ka renovācijas ieguldījums ir daudz efektīvāks nekā dzīvokļa iegāde jaunbūvētā projektā. Bāka-2 Lielvārdes ielā atjaunotās daudzdzīvokļu mājas ar divkārt mazāku iegludījumu ir labākā stāvoklī nekā daudzi jaunie projekti, par kuru būvniecības kvalitāti ar augsto cenu bieži sūdzas iemītnieki.
Urban Art speciālists Vilis Krūmiņš gan norāda, ka renovācija nenovērš patlaban būtisku mājokļa kvalitātes aspektu - tā nevar paplašināt padomju laikā tapušu nelielu dzīvokli vai uzlabot tā plānojumu.
Par svarīgu renovācijas ieguvumu eksperti uzskata mājas ekspluatācijas ilguma palielināšanu, kā arī tirgus vērtības celšanos. Turklāt renovācija ir viens no ilgtspējīgas pieejas paraugiem - tiek pārdomāti izmantoti esošie resursi, proti - agrāk celtās mājas, nenojaucot tās un neatstājot tās bez iemītniekiem. Turklāt būvdarbos tagad tiek izmantoti Eiropas Savienības sertificēti būvmateriāli ar lielu siltumnoturību un mazu ietekmi uz vidi.
Īpašnieku faktors
BEMVA aptaujas rāda, ka lielākā veicinošā un arī bremzējošā loma renovācijā ir dzīvokļu īpašniekiem. "Lai iedzīvotājus pārliecinātu, apsaimniekotājam jāiegulda liels darbs, sevišķi pārliecinoša ir labās prakses piemēru demonstrēšana," stāsta I.Puķīte. "Ja ar to ir par maz, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras darbinieki ir gatavi sniegt informatīvu palīdzību īpašnieku kopsapulču organizēšanā, piedalīties tajās, stāstīt par likumdošanu, iespējamiem atvieglojumiem, renovācijas organizēšanu."
Jāatgādina, ka kopš 2007.gada vidus valstij un pašvaldībai ir tiesības piešķirt palīdzību dzīvojamo māju renovācijai vai rekonstrukcijai, arī privatizētajām dzīvojamām mājām. Diena jau rakstījusi, ka šādu atbalstu sniedz un plāno daudzas pašvaldības, tāpēc namu apsaimniekotājiem jāizmanto pašvaldību piedāvātās iespējas, kontaktējoties ar to atbildīgajiem darbiniekiem.
***
Mājas Celmu ielā 5, renovācija
Projekts realizēts: 2004.gadā
Ēka celta: 1975.gadā
Sērija: 464. (lietuviešu projekts)
Dzīvokļu skaits: 60
Darbi: fasādes, pārsegumu siltināšana, logu maiņa, apkures uzskaites iekārtu uzstādīšana, teritorijas labiekārtošana
Aizdevuma summa: Ls 98 000
Aizdevuma termiņš: 20 gadi
Atmaksas kārtība: apsaimniekošanas maksā papildus iekļāva 0,15 Ls/m2; kopumā no tās novirzot 0,30 Ls/m2 kredītsaistību dzēšanai
Ietaupījums: siltuma patēriņš samazinājies par 46%
Avots: Gunārs Namnieks, DzĪB Celmi 5 valdes priekšsēdētājs
siltumenerģijas patēriņš
Vidējais siltumenerģijas patēriņš sērijveida daudzdzīvokļu mājās (kWh/m2 gadā)
467.sērija 156
602.sērija 161
103.sērija 164
316.sērija 166
Specprojekti 169
104.sērija 171
318.sērija 177
Dati: BEMVA energoauditi
Siltuma patēriņa salīdzinājums
Siltuma patēriņa salīdzinājums pirms un pēc renovācijas kooperatīva Bāka-2 104.sērijas daudzdzīvokļu namā (mWh)
1997.gada maijs - 1998.gada aprīlis
Karstais ūdens 402
Apkure 514
Kopā 918
2005.gada maijs - 2006.gada aprīlis
Karstais ūdens 226
Apkure 387
Kopā 614
Dati: Bāka-2
Motivējošie faktori renovācijai
Dzīves apstākļu uzlabošanās 43%
Valsts finanšu atbalsts 28%
Ietaupījums pēc renovācijas 17%
Renovācijas izmaksu pieaugums 9%
Ēkas vērtības pieaugums 3%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
Kavēkļi bankas kredītam
Kas kavē izmantot bankas kredītu renovācijas finansēšanai
Dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties 66%
Nepietiekami īpašnieku ienākumi 22%
Nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības 8%
Trūkst informācijas par renovācijas kredītiem 4%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
Pieļautās kļūdas
Kas liedz sasniegt plānoto ietaupījumu pēc renovācijas
Nekvalitatīvi būvdarbi 53%
Nepareiza materiālu izvēle 27%
Kļūdaina energoaudita atskaite 14%
Grūti pateikt 6%
Avots: BEMVA apsaimniekotāju aptauja
