Labs līgums...
Labam līgumam ir jābūt objektīvam, neitrālam – tas nedrīkst izvirzīt priekšrocības vienai vai otrai pusei, piemēram, būvniekam līgumsods ir 0,1% , bet pasūtītājam 10%.
Labam līgumam ir jābūt objektīvam, neitrālam – tas nedrīkst izvirzīt priekšrocības vienai vai otrai pusei, piemēram, būvniekam līgumsods ir 0,1% , bet pasūtītājam 10%.
Tādi līgumi ir redzēti un cilvēki, nepievēršot uzmanību, ir parakstījuši.
Ir dažādi aizsardzības mehānismi, un gribētu norādīt, ka to ievērošana noteikti ļauj ieekonomēt nervus, laiku un naudu.
Ja tiek noslēgts "vājš" līgums, ja kvalitāte šķobās un būvniecības termiņi netiek ievēroti un būvniecības process nav arī apdrošināts, tad var teikt, ka pasūtītājs ir izpildījis visu nepieciešamo, lai viņam rastos zaudējumi. Bieži šādam procesam pa vidu kāds no uzņēmumiem tiek pasludināts par maksātnespējīgu un no maksātnespējīga uzņēmuma atgūt līdzekļus ir ļoti smagi.
Galvenie punkti, kam būtu jāpievērš uzmanība būvniecības līgumos, ir dažādi termiņi (gan būvniecības kopumā, gan atsevišķu būvniecības etapu u.tml.), kvalitāte, garantijas, apdrošināšana, apakšuzņēmēji.
Jebkurā gadījumā, Civillikuma 2217 pants nosaka uzņēmēja atbildību par pasūtītājam nodarītiem zaudējumiem, ja nav savlaicīgi veikti darbi vai arī tie izpildīti nekvalitatīvi, taču pasūtītājam šie zaudējumi ir jāpierāda, un šajā stadijā ļoti svarīgi ir tieši līguma noteikumi un atbildības sadalījums. Noteikti jāpievērš uzmanība arī projektētaja atbildībai, būvuzrauga atbildībai, autoruzraudzība, ekspertīžu veikšanas kārtībai un termiņiem, tiesvedībai (šķīrējtiesa vai tā dēvētā "valsts tiesa"), dažādas sankcijas – līgumsodi, kavējuma procenti.
Manuprāt, normatīvā līmenī nav atrisināts jautājums par ekspertīzi. Ja izraisījies konflikts, tad bieži šādos gadījumos vēršas pie Valsts Būvinspekcijas. Valsts Būvinspekcijai ir ekspertīžu nodaļa, bet tā kā pasūtījumu ir ārkārtīgi daudz, tad tiek slēgti līgumi ar licencētiem būvniecības speciālistiem par ekspertīzes veikšanu.
Faktiski tādā gadījumā klientiem būtu jāatļauj arī bez institūcijas starpniecības pasūtīt ekspertīzes sertificētiem būvuzraugiem. Taču šādā gadījumā pretējā puse vienmēr teiks, ka eksperts ir ieinteresēts, jo saņem atlīdzību no ekspertīzes pasūtītāja.
Tas ir jautājums, kuru vajadzētu precīzāk atrunāt ar likumdošanas palīdzību. Vēl jāpiemin, ka vienīgā neapstrīdamā ekspertīze ir tā, kas notiek tiesas procesa laikā, ja konflikts ir attīstījies tik tālu.
Strīdīgs jautājums ir arī kandidāta izvēle ekspertīzes veikšanai, jo, piemēram, vērtējums var atšķirties arī cilvēkiem ar analogu izglītību un pieredzi būvniecības sfērā.
Būvniecības nozarei, tāpat kā citām, ir jārēķinās ar vispārīgo problēmu – ar tiesvedību, kas notiek ļoti ilgi un var izvērsties par visai dārgu procesu – ne tikai juristu atlīdzības, bet arī ciesto zaudējumu veidā, tāpēc mans ieteikums būtu pasūtītājam un būvētājam, kā arī citiem būvniecības subjektiem nopietni sagatavot būvniecības juridisko pamatu un jau iepriekš paredzēt iespējamās problēmas un censties rast to iespējamo risinājumu.
Manuprāt, cīņa ar sekām, gluži kā jebkurā citā nozarē, vienmēr būs dārgāka un sāpīgāka nekā savlaicīga to cēloņu novēršana.
Saruna ar zvērinātu advokātu Olavu Ceru - turpinājums
Tādi līgumi ir redzēti un cilvēki, nepievēršot uzmanību, ir parakstījuši.
Ir dažādi aizsardzības mehānismi, un gribētu norādīt, ka to ievērošana noteikti ļauj ieekonomēt nervus, laiku un naudu.
Ja tiek noslēgts "vājš" līgums, ja kvalitāte šķobās un būvniecības termiņi netiek ievēroti un būvniecības process nav arī apdrošināts, tad var teikt, ka pasūtītājs ir izpildījis visu nepieciešamo, lai viņam rastos zaudējumi. Bieži šādam procesam pa vidu kāds no uzņēmumiem tiek pasludināts par maksātnespējīgu un no maksātnespējīga uzņēmuma atgūt līdzekļus ir ļoti smagi.
Galvenie punkti, kam būtu jāpievērš uzmanība būvniecības līgumos, ir dažādi termiņi (gan būvniecības kopumā, gan atsevišķu būvniecības etapu u.tml.), kvalitāte, garantijas, apdrošināšana, apakšuzņēmēji.
Jebkurā gadījumā, Civillikuma 2217 pants nosaka uzņēmēja atbildību par pasūtītājam nodarītiem zaudējumiem, ja nav savlaicīgi veikti darbi vai arī tie izpildīti nekvalitatīvi, taču pasūtītājam šie zaudējumi ir jāpierāda, un šajā stadijā ļoti svarīgi ir tieši līguma noteikumi un atbildības sadalījums. Noteikti jāpievērš uzmanība arī projektētaja atbildībai, būvuzrauga atbildībai, autoruzraudzība, ekspertīžu veikšanas kārtībai un termiņiem, tiesvedībai (šķīrējtiesa vai tā dēvētā "valsts tiesa"), dažādas sankcijas – līgumsodi, kavējuma procenti.
Manuprāt, normatīvā līmenī nav atrisināts jautājums par ekspertīzi. Ja izraisījies konflikts, tad bieži šādos gadījumos vēršas pie Valsts Būvinspekcijas. Valsts Būvinspekcijai ir ekspertīžu nodaļa, bet tā kā pasūtījumu ir ārkārtīgi daudz, tad tiek slēgti līgumi ar licencētiem būvniecības speciālistiem par ekspertīzes veikšanu.
Faktiski tādā gadījumā klientiem būtu jāatļauj arī bez institūcijas starpniecības pasūtīt ekspertīzes sertificētiem būvuzraugiem. Taču šādā gadījumā pretējā puse vienmēr teiks, ka eksperts ir ieinteresēts, jo saņem atlīdzību no ekspertīzes pasūtītāja.
Tas ir jautājums, kuru vajadzētu precīzāk atrunāt ar likumdošanas palīdzību. Vēl jāpiemin, ka vienīgā neapstrīdamā ekspertīze ir tā, kas notiek tiesas procesa laikā, ja konflikts ir attīstījies tik tālu.
Strīdīgs jautājums ir arī kandidāta izvēle ekspertīzes veikšanai, jo, piemēram, vērtējums var atšķirties arī cilvēkiem ar analogu izglītību un pieredzi būvniecības sfērā.
Būvniecības nozarei, tāpat kā citām, ir jārēķinās ar vispārīgo problēmu – ar tiesvedību, kas notiek ļoti ilgi un var izvērsties par visai dārgu procesu – ne tikai juristu atlīdzības, bet arī ciesto zaudējumu veidā, tāpēc mans ieteikums būtu pasūtītājam un būvētājam, kā arī citiem būvniecības subjektiem nopietni sagatavot būvniecības juridisko pamatu un jau iepriekš paredzēt iespējamās problēmas un censties rast to iespējamo risinājumu.
Manuprāt, cīņa ar sekām, gluži kā jebkurā citā nozarē, vienmēr būs dārgāka un sāpīgāka nekā savlaicīga to cēloņu novēršana.
Saruna ar zvērinātu advokātu Olavu Ceru - turpinājums