Lai "Saules akmeni" nepiemeklētu Triangula bastiona liktenis, aicina nekoriģēt projektu
Lai biroju ēku "Saules akmens" nepiemeklētu Triangula bastiona liktenis, projekts nebūtu jākoriģē, šodien Latvijas Televīzijas diskusijā "Kas notiek Latvijāģ" aicināja projekta īstenotāju - SIA "Merks" ģenerāldirektors Ivars Geidāns.
Lai biroju ēku "Saules akmens" nepiemeklētu Triangula bastiona liktenis, projekts nebūtu jākoriģē, šodien Latvijas Televīzijas diskusijā "Kas notiek Latvijāģ" aicināja projekta īstenotāju - SIA "Merks" ģenerāldirektors Ivars Geidāns.
Kā atgādināja uzņēmējs, Triangula bastiona projekts netika realizēts atbilstoši tā sākotnējām iecerēm, bet vairākas reizes mainīts. Līdz ar to ēka izdevusies "no priekšas kā govs, no aizmugures kā zirgs".
Ja līdzīgas izmaiņas skars "Saules akmeni", efekts būs tāds pats, uzsvēra Geidāns, ironiski piebilstot, ka tad Latviju izslēgs ne tikai no UNESCO, bet arī no Eiropas Savienības. Turklāt izmaiņas projektā kavētu būvniecību uz pusgadu, piebilda uzņēmējs.
Pretēju viedokli pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, kurš apgalvoja, ka projektu būtu iespējams mainīt. "Kaut ko mainīt ir iespējams, ko tur mainīt - tas ir jautājums," sacīja Dambis, aicinot ievērot Ķīpsalas detālplānojumu.
Latvijas Televīzijas diskusijas laikā plaši strīdi izraisījās starp VKPAI vadītāju un Rīgas domes pārstāvjiem - mēru Gundaru Bojāru un domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, kuri uzsvēra, ka "Saules akmens" būvniecība notiek atbilstoši likumdošanai. Dambis pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka "Saules akmens" būvniecības gadījumā būtu jāievēro noteiktais maksimālais ēkas stāvu skaits šajā teritorijā - 15 stāvi.
Bojārs norādīja, ka šāds nosacījums ir saglabājies vēl no padomju laikiem un pieļaujamais apbūves augstums būtu jānosaka metros, nevis stāvos. Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka nosacījums par pieļaujamo stāvu augstumu ierobežotu arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta īstenošanu.
Rīgas mērs arī uzsvēra, ka gan domes juristi, gan neatkarīgie eksperti snieguši atzinumus, ka "Saules akmens" projekts tiek īstenots likumīgi, jo ar domes lēmumiem detālplānojums un tātad pieļaujamais stāvu skaits ēkai ir mainīts.
Dambis sacīja, ka VKPAI, ja Rīgas dome neatsauksies uz aicinājumu novērst nelikumības "Saules akmens" celtniecībā, vērsīsies tiesā vai pie citām valsts institūcijām, lai Rīgas domes rīcību apstrīdētu.
Tiesā, ja projekts tiks apturēts, vērsīsies arī "Merks", solīja Geidāns, sakot, ka šī lieta nebūs salīdzināma pat ar tā saucamo "Latvenergo" trīs miljonu lietu".
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters diskusijas laikā tā arī nespēja skaidri atbildēt, kādu lēmumu rīt pieņems attiecībā uz Rīgas pašvaldību. Iepriekš Gaters pieprasīja Rīgas domei nekavējoties novērst nelikumības "Saules akmens" būvniecībā, atgādinot par savām tiesībām rosināt pašvaldības vadītāja vai domes atstādināšanu.
"Kas notiekģ" diskusijas laikā retoriski jautāja ministrs, paužot pārsteigumu par pašvaldību un valsts institūciju rīcību, neievērojot likumdošanu, kā arī par situāciju, kad normatīvo aktu bāze ir neskaidra.
Gaters atzina, ka pašreizējā situācija nerosina ārvalstu investorus veikt ieguldījumus Rīgā. "Kāds gribēs kaut ko kaut kur būvēt? Ja nu vienīgi malkas šķūnīti," sacīja Gaters, paužot apņēmību rosināt izmaiņas likumdošanā un citos tiesību aktos, piemēram, nosakot būvinspekciju neatkarību.
Jautāts, vai "Saules akmens" dēļ Rīgas dome vai mērs var tikt atstādināti, Gaters atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka ir jābūt vairākiem pārkāpumiem. Ministrs tomēr izvairījās atbildēt, vai pašvaldība vēl kaut ko ir pārkāpusi, sakot, ka "visi zina, ka pārmetumi Rīgas domei bijuši ļoti daudz un dažādi". Taču Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē ir izvērtēt tikai detālplānojuma ievērošanu, turklāt Gatera vadītā institūcija neesot ne prokuratūra, ne izmeklēšanas iestāde.
Kā sacīja Gaters, viņš sagaidīs Rīgas domes atbildi un tad pieņems lēmumu, kā rīkoties. Gatera lēmums nebūšot balstīts uz emocijām, tas būšot juridiski korekts.
Diskusijas laikā tā arī netapa skaidrs, vai "Saules akmens" projekta īstenošana draud ar Rīgas izslēgšanu no UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksta. Uz to skaidru atbildi nespēja sniegt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras programmu vadītāja Irēna Kļaviņa, kura sacīja, ka starptautisko ekspertu vērtējums tiks sniegts tuvākajā laikā.
Bojārs ironiski jautāja UNESCO pārstāvei, vai no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta Rīgas vēsturiskais centrs netiks izslēgts par diviem citiem projektiem - Triangula bastionu un pie universālveikala "Centrs" uzbūvēto ēku. Kļaviņa sacīja, ka arī par šiem objektiem starptautiskie eksperti vēl tikai dos savu vērtējumu.
Konceptuāli pārrunājot Rīgas būvniecības attīstību, diskusijas dalībnieki atcerējās jau kopš pirmās Latvijas Republikas laikiem aizsāktās diskusijas par Pārdaugavas attīstību. Kā norādīja Štrams, jau astoņdesmitajos gados arhitekti iztēlojās Pārdaugavu kā urbanizētu pilsētas daļu, kur varētu celt debesskrāpjus.
Tam piekrita arī Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga, kurš gan piebilda, ka būtu nepieciešams izstrādāt šī Daugavas krasta siluetu un būvniecībai nebūtu jānotiek haotiski.
LETA
Copyright © LETA
Kā atgādināja uzņēmējs, Triangula bastiona projekts netika realizēts atbilstoši tā sākotnējām iecerēm, bet vairākas reizes mainīts. Līdz ar to ēka izdevusies "no priekšas kā govs, no aizmugures kā zirgs".
Ja līdzīgas izmaiņas skars "Saules akmeni", efekts būs tāds pats, uzsvēra Geidāns, ironiski piebilstot, ka tad Latviju izslēgs ne tikai no UNESCO, bet arī no Eiropas Savienības. Turklāt izmaiņas projektā kavētu būvniecību uz pusgadu, piebilda uzņēmējs.
Pretēju viedokli pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, kurš apgalvoja, ka projektu būtu iespējams mainīt. "Kaut ko mainīt ir iespējams, ko tur mainīt - tas ir jautājums," sacīja Dambis, aicinot ievērot Ķīpsalas detālplānojumu.
Latvijas Televīzijas diskusijas laikā plaši strīdi izraisījās starp VKPAI vadītāju un Rīgas domes pārstāvjiem - mēru Gundaru Bojāru un domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu, kuri uzsvēra, ka "Saules akmens" būvniecība notiek atbilstoši likumdošanai. Dambis pauda pretēju viedokli, apgalvojot, ka "Saules akmens" būvniecības gadījumā būtu jāievēro noteiktais maksimālais ēkas stāvu skaits šajā teritorijā - 15 stāvi.
Bojārs norādīja, ka šāds nosacījums ir saglabājies vēl no padomju laikiem un pieļaujamais apbūves augstums būtu jānosaka metros, nevis stāvos. Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka nosacījums par pieļaujamo stāvu augstumu ierobežotu arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta īstenošanu.
Rīgas mērs arī uzsvēra, ka gan domes juristi, gan neatkarīgie eksperti snieguši atzinumus, ka "Saules akmens" projekts tiek īstenots likumīgi, jo ar domes lēmumiem detālplānojums un tātad pieļaujamais stāvu skaits ēkai ir mainīts.
Dambis sacīja, ka VKPAI, ja Rīgas dome neatsauksies uz aicinājumu novērst nelikumības "Saules akmens" celtniecībā, vērsīsies tiesā vai pie citām valsts institūcijām, lai Rīgas domes rīcību apstrīdētu.
Tiesā, ja projekts tiks apturēts, vērsīsies arī "Merks", solīja Geidāns, sakot, ka šī lieta nebūs salīdzināma pat ar tā saucamo "Latvenergo" trīs miljonu lietu".
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters diskusijas laikā tā arī nespēja skaidri atbildēt, kādu lēmumu rīt pieņems attiecībā uz Rīgas pašvaldību. Iepriekš Gaters pieprasīja Rīgas domei nekavējoties novērst nelikumības "Saules akmens" būvniecībā, atgādinot par savām tiesībām rosināt pašvaldības vadītāja vai domes atstādināšanu.
"Kas notiekģ" diskusijas laikā retoriski jautāja ministrs, paužot pārsteigumu par pašvaldību un valsts institūciju rīcību, neievērojot likumdošanu, kā arī par situāciju, kad normatīvo aktu bāze ir neskaidra.
Gaters atzina, ka pašreizējā situācija nerosina ārvalstu investorus veikt ieguldījumus Rīgā. "Kāds gribēs kaut ko kaut kur būvēt? Ja nu vienīgi malkas šķūnīti," sacīja Gaters, paužot apņēmību rosināt izmaiņas likumdošanā un citos tiesību aktos, piemēram, nosakot būvinspekciju neatkarību.
Jautāts, vai "Saules akmens" dēļ Rīgas dome vai mērs var tikt atstādināti, Gaters atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka ir jābūt vairākiem pārkāpumiem. Ministrs tomēr izvairījās atbildēt, vai pašvaldība vēl kaut ko ir pārkāpusi, sakot, ka "visi zina, ka pārmetumi Rīgas domei bijuši ļoti daudz un dažādi". Taču Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē ir izvērtēt tikai detālplānojuma ievērošanu, turklāt Gatera vadītā institūcija neesot ne prokuratūra, ne izmeklēšanas iestāde.
Kā sacīja Gaters, viņš sagaidīs Rīgas domes atbildi un tad pieņems lēmumu, kā rīkoties. Gatera lēmums nebūšot balstīts uz emocijām, tas būšot juridiski korekts.
Diskusijas laikā tā arī netapa skaidrs, vai "Saules akmens" projekta īstenošana draud ar Rīgas izslēgšanu no UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksta. Uz to skaidru atbildi nespēja sniegt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras programmu vadītāja Irēna Kļaviņa, kura sacīja, ka starptautisko ekspertu vērtējums tiks sniegts tuvākajā laikā.
Bojārs ironiski jautāja UNESCO pārstāvei, vai no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta Rīgas vēsturiskais centrs netiks izslēgts par diviem citiem projektiem - Triangula bastionu un pie universālveikala "Centrs" uzbūvēto ēku. Kļaviņa sacīja, ka arī par šiem objektiem starptautiskie eksperti vēl tikai dos savu vērtējumu.
Konceptuāli pārrunājot Rīgas būvniecības attīstību, diskusijas dalībnieki atcerējās jau kopš pirmās Latvijas Republikas laikiem aizsāktās diskusijas par Pārdaugavas attīstību. Kā norādīja Štrams, jau astoņdesmitajos gados arhitekti iztēlojās Pārdaugavu kā urbanizētu pilsētas daļu, kur varētu celt debesskrāpjus.
Tam piekrita arī Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga, kurš gan piebilda, ka būtu nepieciešams izstrādāt šī Daugavas krasta siluetu un būvniecībai nebūtu jānotiek haotiski.
LETA
Copyright © LETA