Lai sakoptu apkrāsotās pašvaldības māju fasādes Rīgai vajadzētu tērēt vairāk kā 200 000 latu
Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas ir apkopojušas datus par ar zīmējumiem un krāsojumiem sabojāto fasāžu, žogu un citu objektu skaitu.
Informāciju sagatavoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas ir apkopojušas datus par ar zīmējumiem un krāsojumiem sabojāto fasāžu, žogu un citu objektu skaitu. Saskaņā ar apkopotajiem datiem, lai savestu kārtībā šos objektus un aizkrāsotu uzrakstus un zīmējumus pašvaldībai būtu jāiztērē vairāk kā 200 000 latu.
Vislielākos zaudējumus vandāļi ir radījuši Rīgas Ziemeļu rajonā. Lai aizkrāsotu visus uzrakstus un zīmējumus tur ir nepieciešami vairāk kā 65 000 latu. Latgales priekšpilsētā pašvaldības māju fasāžu un citu objektu sakārtošanai ir nepieciešami 45 000 latu, Zemgales priekšpilsētai – 45 000 latu, Centra rajonam – 40 000 latu, Kurzemes rajonam – 17 000 latu un Vidzemes priekšpilsētai – 32 000 latu. Datus par sabojātājām pašvaldības ēku fasādēm un cietiem objektiem izpilddirekcijas ir apkopojušas pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Ārgaļa (TP) uzdevuma.
"Izpilddirekciju apkopotie dati pierāda to, cik samilzusi ir šī problēma Rīgā. Jāatzīmē, ka esam apkopojuši informāciju tikai par pašvaldības īpašumiem. Privātīpašnieki, kas restaurē mājas, kuru fasādes tiek apķēpātas vēl pirms ir noņemtas stalažas, cieš vēl ievērojamākus zaudējumus. Pašvaldības policijai ir pastiprināti jāstrādā pie huligānu notveršanas un mums beidzot ir jāpiemēro adekvāti sodi vandāļiem, liekot tiem atmaksāt nodarītos zaudējumus. Nav loģiski, ja visiem Rīgas nodokļu maksātājiem ir jāmaksā par dažu huligānu izdarībām", norāda A.Ārgalis. "Es arī griezīšos pie skolu vadības ar lūgumu vairāk pievērst uzmanības šai problēmai, jo lielākoties sienas apzīmē nepilngadīgie skolēni, bet skolu apkārtnēs ir visvairāk bojāto fasāžu. Protams, lai panāktu labākus rezultātus un notvertu huligānus ir nepieciešams arī visas sabiedrības atbalsts un es aicinu cilvēkus aktīvāk iesaistīties un sadarboties ar pašvaldību", saka viņš.
Kā jau informējām, 18. septembrī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis vadīja darba apspriedi par cīņu pret pilsētas materiālo vērtību bojāšanu. Apspriedē piedalījās Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš (TP), Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirektori un Rīgas pašvaldības policijas vadība. Pēc apspriedes Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekciju vadībai tika uzdots apkopot datus par objektiem, kas ir bojāti ar zīmējumiem un uzrakstiem, kā arī kopā ar rajonu un priekšpilsētu Pašvaldības policijas un Administratīvo inspekciju pārstāvjiem izstrādāt priekšlikumus cīņai ar šo parādību.
Savās vēstulēs izpilddirekcijas arī informē, ka ir uzsākts darbs pie plāniem kā cīnīties ar uzrakstiem un zīmējumiem uz māju fasādēm un citiem objektiem, kā arī tiks uzsākts informatīvais darbs ar skolēniem, to vecākiem un skolotājiem.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mantas bojātājus ir iespējams iesaistīt piespiedu darbos, liekot pārkāpējiem pārkrāsot pašu izpildītos zīmējumus un uzrakstus, kā arī labot izdemolētos soliņus un spēļu laukumus. Bez tam, likumi dod iespēju arī rosināt kriminālprocesa uzsākšanu par svešas mantas bojāšanu un piedzīt naudu no pārkāpējiem, vai, gadījumā ja tie ir nepilngadīgie, no to vecākiem. Krimināllikuma 185. pantā pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu un sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām algām. Gadījumā, ja ar uzrakstiem un zīmējumiem (grafiti) bojātā būve ir uzskatāma par valsts aizsardzībā esošā kultūras pieminekli, tad atbildība iestājas pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām algām. Savukārt Rīgas domes 2007. gada 19. jūnijā pieņemto saistošo noteikumu Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" punktā 6.7. ir noteikts, ka publiskajās vietās ir aizliegts ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citādā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus.
Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijas ir apkopojušas datus par ar zīmējumiem un krāsojumiem sabojāto fasāžu, žogu un citu objektu skaitu. Saskaņā ar apkopotajiem datiem, lai savestu kārtībā šos objektus un aizkrāsotu uzrakstus un zīmējumus pašvaldībai būtu jāiztērē vairāk kā 200 000 latu.
Vislielākos zaudējumus vandāļi ir radījuši Rīgas Ziemeļu rajonā. Lai aizkrāsotu visus uzrakstus un zīmējumus tur ir nepieciešami vairāk kā 65 000 latu. Latgales priekšpilsētā pašvaldības māju fasāžu un citu objektu sakārtošanai ir nepieciešami 45 000 latu, Zemgales priekšpilsētai – 45 000 latu, Centra rajonam – 40 000 latu, Kurzemes rajonam – 17 000 latu un Vidzemes priekšpilsētai – 32 000 latu. Datus par sabojātājām pašvaldības ēku fasādēm un cietiem objektiem izpilddirekcijas ir apkopojušas pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Ārgaļa (TP) uzdevuma.
"Izpilddirekciju apkopotie dati pierāda to, cik samilzusi ir šī problēma Rīgā. Jāatzīmē, ka esam apkopojuši informāciju tikai par pašvaldības īpašumiem. Privātīpašnieki, kas restaurē mājas, kuru fasādes tiek apķēpātas vēl pirms ir noņemtas stalažas, cieš vēl ievērojamākus zaudējumus. Pašvaldības policijai ir pastiprināti jāstrādā pie huligānu notveršanas un mums beidzot ir jāpiemēro adekvāti sodi vandāļiem, liekot tiem atmaksāt nodarītos zaudējumus. Nav loģiski, ja visiem Rīgas nodokļu maksātājiem ir jāmaksā par dažu huligānu izdarībām", norāda A.Ārgalis. "Es arī griezīšos pie skolu vadības ar lūgumu vairāk pievērst uzmanības šai problēmai, jo lielākoties sienas apzīmē nepilngadīgie skolēni, bet skolu apkārtnēs ir visvairāk bojāto fasāžu. Protams, lai panāktu labākus rezultātus un notvertu huligānus ir nepieciešams arī visas sabiedrības atbalsts un es aicinu cilvēkus aktīvāk iesaistīties un sadarboties ar pašvaldību", saka viņš.
Kā jau informējām, 18. septembrī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis vadīja darba apspriedi par cīņu pret pilsētas materiālo vērtību bojāšanu. Apspriedē piedalījās Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš (TP), Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs, Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirektori un Rīgas pašvaldības policijas vadība. Pēc apspriedes Rīgas rajonu un priekšpilsētu izpilddirekciju vadībai tika uzdots apkopot datus par objektiem, kas ir bojāti ar zīmējumiem un uzrakstiem, kā arī kopā ar rajonu un priekšpilsētu Pašvaldības policijas un Administratīvo inspekciju pārstāvjiem izstrādāt priekšlikumus cīņai ar šo parādību.
Savās vēstulēs izpilddirekcijas arī informē, ka ir uzsākts darbs pie plāniem kā cīnīties ar uzrakstiem un zīmējumiem uz māju fasādēm un citiem objektiem, kā arī tiks uzsākts informatīvais darbs ar skolēniem, to vecākiem un skolotājiem.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mantas bojātājus ir iespējams iesaistīt piespiedu darbos, liekot pārkāpējiem pārkrāsot pašu izpildītos zīmējumus un uzrakstus, kā arī labot izdemolētos soliņus un spēļu laukumus. Bez tam, likumi dod iespēju arī rosināt kriminālprocesa uzsākšanu par svešas mantas bojāšanu un piedzīt naudu no pārkāpējiem, vai, gadījumā ja tie ir nepilngadīgie, no to vecākiem. Krimināllikuma 185. pantā pirmajā daļā ir paredzēta atbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu un sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām algām. Gadījumā, ja ar uzrakstiem un zīmējumiem (grafiti) bojātā būve ir uzskatāma par valsts aizsardzībā esošā kultūras pieminekli, tad atbildība iestājas pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām algām. Savukārt Rīgas domes 2007. gada 19. jūnijā pieņemto saistošo noteikumu Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" punktā 6.7. ir noteikts, ka publiskajās vietās ir aizliegts ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citādā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus.