Laikraksts: Naglis plāno rekonstruēt Rīgas Sporta pili
Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis kļuvis par 15,22% AS "Rīgas sporta pils" akciju pārvaldītāju un plāno rekonstruēt šo ēku. Par to šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis kļuvis par 15,22% AS "Rīgas sporta pils" akciju pārvaldītāju un plāno rekonstruēt šo ēku. Par to šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
Informāciju par savas akciju daļas pārdošanu un nonākšanu Nagļa pārziņā DB apstiprinājis uzņēmuma prezidents Helmuts Balderis. Pats Naglis šo informāciju nedz apstiprinājis, nedz noliedzis.
Balderis, kuram iepriekš piederēja 15,22% "Rīgas Sporta pils" akciju, DB atzinis, ka viņš vairs nav viens no uzņēmuma īpašniekiem, jo savas akcijas ir pārdevis. Uz jautājumu, vai akciju pircējs nav bijis Naglis, viņš atbildējis apstiprinoši: "Jā, Naglis šobrīd pārvalda šīs akcijas."
Naglis nav vēlējies apstiprināt ne šo informāciju, ne arī atzīt, vai plānots iegādāties papildu akcijas. Taču viņš DB atklājis, ka "tiek strādāts pie projekta, kas paredz rekonstruēt, radikāli mainīt Sporta pili, taču iekļaujoties likumā par nacionālajām sporta bāzēm." Vienlaikus Naglis apgalvoja, ka Sporta pils rekonstrukcija nav saistāma ar 2006.gada pasaules čempionātu hokejā, raksta avīze.
"Lursoft" reģistrējis 76 AS "Rīgas sporta pils" akcionārus, lielākajai daļai no tiem nepieder pat 1% akciju. Iegādājoties Balderim piederošās akcijas, Naglis kļuvis par otro lielāko uzņēmuma īpašnieku, lielākais īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, kam, pēc Lursoft datiem, pieder 50,61% akciju.
Balderis nav sniedzis sīkākas ziņas par Rīgas Sporta pils pārdošanas plāniem, jo šī informācija esot konfidenciāla. "Pils ir pilnīgi veca, tai būtu jābrauc pāri ar buldozeru," DB teicis Balderis, piebilzdams: "Tās ir tikai manas domas, tas nenozīmē, ka pili tiešām nojauks."
Kā informē laikraksts, neskaidrība par Sporta pils tālāko likteni ir arī Latvijas Hokeja federācijas ģenerāldirektoram Kirovam Lipmanam, kurš uzsvēris, ka 2006.gada pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā būs jābūvē arī mazā halle ar apmēram 3 000 skatītāju vietām, jo Sporta pils droši vien vairs nebūs. Uz jautājumu, vai to plānots nojaukt, Lipmans atbildējis, ka par to viņš nav informēts, taču zinot, ka "Balderis ļoti cenšas pārdot Sporta pili". Pagaidām nav skaidrs, kur varētu atrasties mazā halle un kas šo projektu realizēs - par to federācija domāšot, tiklīdz būs pilnībā atrisināti visi jautājumi par lielās halles projektu, kas jārealizē SIA "Metāla būvju sistēmas" un SIA "Multihalle".
"Rīgas sporta pils" strādā ar zaudējumiem, liecina "Lursoft" dati: pērn tie bijuši Ls 12 340, 2000.gadā - Ls 54 666. Balderis to skaidrojis ar pārāk mazo valsts atbalstu - gadā kā nacionālā sporta bāze Sporta pils saņemot ap Ls 10 000, ar ko pietiekot tikai viena mēneša elektrības rēķina samaksai.
"Ja Sporta pils telpas netiktu iznomātas tirdzniecībai, nebūtu nekādas iespējas to uzturēt," DB teica uzņēmuma prezidents.
Uzņēmumam šā gada 4.februārī reģistrēta ķīla "Latvijas Unibankā" - ieķīlātas "Rīgas Sporta pilij" piederošās akcijas 1,2 miljonu latu vērtībā daudzstāvu autostāvvietā "Arēna plus". Par kādu summu akcijas ieķīlātas un kad tās jāizpērk, Balderis nav atklājis.
LETA LETA
Copyright © LETA
Informāciju par savas akciju daļas pārdošanu un nonākšanu Nagļa pārziņā DB apstiprinājis uzņēmuma prezidents Helmuts Balderis. Pats Naglis šo informāciju nedz apstiprinājis, nedz noliedzis.
Balderis, kuram iepriekš piederēja 15,22% "Rīgas Sporta pils" akciju, DB atzinis, ka viņš vairs nav viens no uzņēmuma īpašniekiem, jo savas akcijas ir pārdevis. Uz jautājumu, vai akciju pircējs nav bijis Naglis, viņš atbildējis apstiprinoši: "Jā, Naglis šobrīd pārvalda šīs akcijas."
Naglis nav vēlējies apstiprināt ne šo informāciju, ne arī atzīt, vai plānots iegādāties papildu akcijas. Taču viņš DB atklājis, ka "tiek strādāts pie projekta, kas paredz rekonstruēt, radikāli mainīt Sporta pili, taču iekļaujoties likumā par nacionālajām sporta bāzēm." Vienlaikus Naglis apgalvoja, ka Sporta pils rekonstrukcija nav saistāma ar 2006.gada pasaules čempionātu hokejā, raksta avīze.
"Lursoft" reģistrējis 76 AS "Rīgas sporta pils" akcionārus, lielākajai daļai no tiem nepieder pat 1% akciju. Iegādājoties Balderim piederošās akcijas, Naglis kļuvis par otro lielāko uzņēmuma īpašnieku, lielākais īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, kam, pēc Lursoft datiem, pieder 50,61% akciju.
Balderis nav sniedzis sīkākas ziņas par Rīgas Sporta pils pārdošanas plāniem, jo šī informācija esot konfidenciāla. "Pils ir pilnīgi veca, tai būtu jābrauc pāri ar buldozeru," DB teicis Balderis, piebilzdams: "Tās ir tikai manas domas, tas nenozīmē, ka pili tiešām nojauks."
Kā informē laikraksts, neskaidrība par Sporta pils tālāko likteni ir arī Latvijas Hokeja federācijas ģenerāldirektoram Kirovam Lipmanam, kurš uzsvēris, ka 2006.gada pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā būs jābūvē arī mazā halle ar apmēram 3 000 skatītāju vietām, jo Sporta pils droši vien vairs nebūs. Uz jautājumu, vai to plānots nojaukt, Lipmans atbildējis, ka par to viņš nav informēts, taču zinot, ka "Balderis ļoti cenšas pārdot Sporta pili". Pagaidām nav skaidrs, kur varētu atrasties mazā halle un kas šo projektu realizēs - par to federācija domāšot, tiklīdz būs pilnībā atrisināti visi jautājumi par lielās halles projektu, kas jārealizē SIA "Metāla būvju sistēmas" un SIA "Multihalle".
"Rīgas sporta pils" strādā ar zaudējumiem, liecina "Lursoft" dati: pērn tie bijuši Ls 12 340, 2000.gadā - Ls 54 666. Balderis to skaidrojis ar pārāk mazo valsts atbalstu - gadā kā nacionālā sporta bāze Sporta pils saņemot ap Ls 10 000, ar ko pietiekot tikai viena mēneša elektrības rēķina samaksai.
"Ja Sporta pils telpas netiktu iznomātas tirdzniecībai, nebūtu nekādas iespējas to uzturēt," DB teica uzņēmuma prezidents.
Uzņēmumam šā gada 4.februārī reģistrēta ķīla "Latvijas Unibankā" - ieķīlātas "Rīgas Sporta pilij" piederošās akcijas 1,2 miljonu latu vērtībā daudzstāvu autostāvvietā "Arēna plus". Par kādu summu akcijas ieķīlātas un kad tās jāizpērk, Balderis nav atklājis.
LETA LETA
Copyright © LETA
