Laikraksts: "Skonto" grib paspēt apgūt Saulesdārzu
Vēl ar vecās valdības un īpaši izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna labvēlību "Skonto meitas firma SIA "Ķeizarmežs" cenšoties steigā panākt jaunu biznesa plānu īstenošanu Saulesdārzā, šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
Vēl ar vecās valdības un īpaši izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna labvēlību "Skonto meitas firma SIA "Ķeizarmežs" cenšoties steigā panākt jaunu biznesa plānu īstenošanu Saulesdārzā, šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA).
Jaunu Saulesdārza apsaimniekošanas un apbūves koncepciju, izmantojot ievērojamus valsts līdzekļus, Ministru kabinetā (MK) iecerēts iesniegt nākamotrdien, 15. oktobrī.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras paspārnē izveidotā darba grupa rada jauno projektu, vakar NRA gan vēl neesot paspējusi sniegt pieprasīto informāciju, bet tās pārstāvis darba grupā Jānis Krakops laikrakstam apstiprinājis minēto nodomu esamību.
NRA uzsver: zīmīgi, ka Saulesdārza nākotnes jautājums tik neatliekams esot kļuvis pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, kad Tautas Partijai (TP) tiek prognozēta opozīcijas loma, bet pats Greiškalns, kas pārstāv TP, nav ievēlēts Saeimā. "Interesanti, ka tagad Valsts aģentūras uzturēšanai, Saulesdārza atdzīvināšanai atradīsies lieli valsts līdzekļi, bet, kad Saulesdārzs, tautpartijietim Mārim Vītolam sākot saimniekot IZM, tika likvidēts, naudas nebija pat pāris tūkstošu latu parāda nomaksai," raksta NRA.
2000.gada pavasarī IZM izplatījusi preses relīzes par to, ka Saulesdārza parāds par nekustamā īpašuma nodokli sasniedzis Ls 53 524, bet organizācijas 2000.gada budžets paredzēts Ls 62 848 apmērā.
Kā jau rakstīts, "Ķeizarmežs", kuram ir iznomāts Saulesdārzs, 2000. gada 1.martā no IZM bez konkursa ieguva tiesības nomāt vienu tā daļu, bet maijā jau uzvarēja konkursā par tiesībām nomāt arī otru daļu. Laikraksts uzsver, ka sabiedrībai un medijiem izdevies apstādināt IZM virzīto Saulesdārza teritorijas privatizāciju.
Mainīt zemes izmantošanas koncepciju Saulesdārza nomnieki esot mēģinājuši vairākkārt. Pašlaik esot plānots izveidot valsts aģentūru - "Jaunatnes sporta un izglītības centrs" -, nomainot iepriekšējā projekta ieceri par jaunatnes izglītības un sporta akadēmijas celtniecību.
"Krakopa pieļāvumu, ka "Ķeizarmeža" loma pēc aģentūras izveides varētu samazināties, jo visu kontrolēšot valsts, gan liek apšaubīt "Skonto" meitas firmas aktīvā rosība darba grupā, par sasteigtā projekta finansu pusi kolēģus necenšoties īpaši izglītot," raksta NRA.
Krakops, jautāts par plānoto valsts investīciju apjomu, laikrakstam atteicis, ka par to jājautā cilvēkiem, kas kārtojot finansiālo pusi - viņš atbildot tikai par to, lai gatavotais MK rīkojuma projekts juridiski atbilst publisko aģentūru likumam.
Mazpulku organizācijas vadītāja Ilze Kļava, kas arī iesaistīta darba grupā, bilda, ka arī viņa par finansēm sīkumus nezinut, jo ar šiem jautājumiem darba grupā nodarbojas Aivars Trops (SIA "Ķeizarmežs" direktors) un "aiz viņa stāvošie lielsponsori".
Projekta variants paredzot divu miljonu latu valsts budžeta investīcijas jaunu, fundamentālu celtņu, divu internātu būvei, futbola laukuma ierīkošanai, Ķīšezera krasta sakopšanai, bet kopējo tāmi Kļava nemaz neesot redzējusi. Viņa vien zinot, ka "formāli četras piektdaļas investīciju paredzēts atvēlēt sportistiem, piektdaļu - vides izglītībai".
Ar "Ķeizarmeža" direktoru laikrakstam nav izdevies sazināties, viņa sekretāre vispirms teikusi, lai zvanot pulksten četros. Šajā laikā viņa apgalvoja, ka direktora joprojām neesot, bet, atbildot uz jautājumu, kad viņš būs, sacīja, ka firmai "nav attiecīgās informācijas", lai laikraksta pārstāvji zvanot "uz Saulesdārzu vai attiecīgajām iestādēm".
Kļava neslēpa neizpratni par to, kāpēc projekts par darba grupu aģentūras izveidei un valsts investīciju projektam augusta beigās tapis tik lielā steigā un kas bijis tās iniciators. "Mani jau cilvēki brīdināja, kur es iesaistoties, bet es ceru, ka kaut kas atliks arī vides izglītībai. Uz papīra uzrakstītais projekts nav slikts, bet es nezinu, kas tam visam apakšā," šaubījusies mazpulku vadītāja.
Krakops laikrakstam skaidrojis: "Tā kā Saulesdārza privatizācija nenotika, kaut kas bija jādara, lai meklētu valsts īpašuma līdzekļus tā sakopšanai. Diemžēl tas nu uzkrauts uz valsts pleciem. Cerams, arī pašvaldības kaut ko darīs."
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks savukārt atzinis, ka par Saulesdārza apsaimniekošanas plāniem viņš ir dzirdējis tikai no preses. Rīgas dome nevarot ieguldīt naudu valstij piederošos īpašumos, bet jautājums varētu būt par līdzekļu ieguldīšanu sporta un kultūras organizēšanā.
Laikraksts norādījis, ka "Skonto" grupas uzņēmumu plānus 7. Saeimā un valdībā vairākkārt atbalstījusi "gan TP un tās kontrolē esošā IZM, gan "Latvijas ceļš". Holdinga līderis Guntis Indriksons neslēpj savu ietekmi dažādās partijās, kūmās esot stāvējis arī pie Aināra Šlesera Jaunās partijas veidošanas."
Laikraksts ziņo, ka Saulesdārza privatizēšanas mēģinājumus "par svietsmaizi" (līdzīgi kā "Skonto" privatizēja viesnīcu "Rīga") esot sācies laikā, kad Māris Vītols savā pēdējā izglītības ministra pilnvaru dienā, 2000. gada 4. maijā izdeva rīkojumu bez izsoles slēgt līgumu ar "Ķeizarmežu" par savulaik speciālam mērķim ziedotās zemes iznomāšanu, zinot par tās tālākās privatizēšanas un izpārdošanas mērķiem. Nākamais TP ministrs Greiškalns 2001. gada decembrī Saulesdārzu nodeva privatizācijai, ko apturēt pirms vēlēšanām izdevās tikai pēc nopietna sabiedrības protesta.
LETA LETA
Copyright © LETA
Jaunu Saulesdārza apsaimniekošanas un apbūves koncepciju, izmantojot ievērojamus valsts līdzekļus, Ministru kabinetā (MK) iecerēts iesniegt nākamotrdien, 15. oktobrī.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras paspārnē izveidotā darba grupa rada jauno projektu, vakar NRA gan vēl neesot paspējusi sniegt pieprasīto informāciju, bet tās pārstāvis darba grupā Jānis Krakops laikrakstam apstiprinājis minēto nodomu esamību.
NRA uzsver: zīmīgi, ka Saulesdārza nākotnes jautājums tik neatliekams esot kļuvis pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, kad Tautas Partijai (TP) tiek prognozēta opozīcijas loma, bet pats Greiškalns, kas pārstāv TP, nav ievēlēts Saeimā. "Interesanti, ka tagad Valsts aģentūras uzturēšanai, Saulesdārza atdzīvināšanai atradīsies lieli valsts līdzekļi, bet, kad Saulesdārzs, tautpartijietim Mārim Vītolam sākot saimniekot IZM, tika likvidēts, naudas nebija pat pāris tūkstošu latu parāda nomaksai," raksta NRA.
2000.gada pavasarī IZM izplatījusi preses relīzes par to, ka Saulesdārza parāds par nekustamā īpašuma nodokli sasniedzis Ls 53 524, bet organizācijas 2000.gada budžets paredzēts Ls 62 848 apmērā.
Kā jau rakstīts, "Ķeizarmežs", kuram ir iznomāts Saulesdārzs, 2000. gada 1.martā no IZM bez konkursa ieguva tiesības nomāt vienu tā daļu, bet maijā jau uzvarēja konkursā par tiesībām nomāt arī otru daļu. Laikraksts uzsver, ka sabiedrībai un medijiem izdevies apstādināt IZM virzīto Saulesdārza teritorijas privatizāciju.
Mainīt zemes izmantošanas koncepciju Saulesdārza nomnieki esot mēģinājuši vairākkārt. Pašlaik esot plānots izveidot valsts aģentūru - "Jaunatnes sporta un izglītības centrs" -, nomainot iepriekšējā projekta ieceri par jaunatnes izglītības un sporta akadēmijas celtniecību.
"Krakopa pieļāvumu, ka "Ķeizarmeža" loma pēc aģentūras izveides varētu samazināties, jo visu kontrolēšot valsts, gan liek apšaubīt "Skonto" meitas firmas aktīvā rosība darba grupā, par sasteigtā projekta finansu pusi kolēģus necenšoties īpaši izglītot," raksta NRA.
Krakops, jautāts par plānoto valsts investīciju apjomu, laikrakstam atteicis, ka par to jājautā cilvēkiem, kas kārtojot finansiālo pusi - viņš atbildot tikai par to, lai gatavotais MK rīkojuma projekts juridiski atbilst publisko aģentūru likumam.
Mazpulku organizācijas vadītāja Ilze Kļava, kas arī iesaistīta darba grupā, bilda, ka arī viņa par finansēm sīkumus nezinut, jo ar šiem jautājumiem darba grupā nodarbojas Aivars Trops (SIA "Ķeizarmežs" direktors) un "aiz viņa stāvošie lielsponsori".
Projekta variants paredzot divu miljonu latu valsts budžeta investīcijas jaunu, fundamentālu celtņu, divu internātu būvei, futbola laukuma ierīkošanai, Ķīšezera krasta sakopšanai, bet kopējo tāmi Kļava nemaz neesot redzējusi. Viņa vien zinot, ka "formāli četras piektdaļas investīciju paredzēts atvēlēt sportistiem, piektdaļu - vides izglītībai".
Ar "Ķeizarmeža" direktoru laikrakstam nav izdevies sazināties, viņa sekretāre vispirms teikusi, lai zvanot pulksten četros. Šajā laikā viņa apgalvoja, ka direktora joprojām neesot, bet, atbildot uz jautājumu, kad viņš būs, sacīja, ka firmai "nav attiecīgās informācijas", lai laikraksta pārstāvji zvanot "uz Saulesdārzu vai attiecīgajām iestādēm".
Kļava neslēpa neizpratni par to, kāpēc projekts par darba grupu aģentūras izveidei un valsts investīciju projektam augusta beigās tapis tik lielā steigā un kas bijis tās iniciators. "Mani jau cilvēki brīdināja, kur es iesaistoties, bet es ceru, ka kaut kas atliks arī vides izglītībai. Uz papīra uzrakstītais projekts nav slikts, bet es nezinu, kas tam visam apakšā," šaubījusies mazpulku vadītāja.
Krakops laikrakstam skaidrojis: "Tā kā Saulesdārza privatizācija nenotika, kaut kas bija jādara, lai meklētu valsts īpašuma līdzekļus tā sakopšanai. Diemžēl tas nu uzkrauts uz valsts pleciem. Cerams, arī pašvaldības kaut ko darīs."
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks savukārt atzinis, ka par Saulesdārza apsaimniekošanas plāniem viņš ir dzirdējis tikai no preses. Rīgas dome nevarot ieguldīt naudu valstij piederošos īpašumos, bet jautājums varētu būt par līdzekļu ieguldīšanu sporta un kultūras organizēšanā.
Laikraksts norādījis, ka "Skonto" grupas uzņēmumu plānus 7. Saeimā un valdībā vairākkārt atbalstījusi "gan TP un tās kontrolē esošā IZM, gan "Latvijas ceļš". Holdinga līderis Guntis Indriksons neslēpj savu ietekmi dažādās partijās, kūmās esot stāvējis arī pie Aināra Šlesera Jaunās partijas veidošanas."
Laikraksts ziņo, ka Saulesdārza privatizēšanas mēģinājumus "par svietsmaizi" (līdzīgi kā "Skonto" privatizēja viesnīcu "Rīga") esot sācies laikā, kad Māris Vītols savā pēdējā izglītības ministra pilnvaru dienā, 2000. gada 4. maijā izdeva rīkojumu bez izsoles slēgt līgumu ar "Ķeizarmežu" par savulaik speciālam mērķim ziedotās zemes iznomāšanu, zinot par tās tālākās privatizēšanas un izpārdošanas mērķiem. Nākamais TP ministrs Greiškalns 2001. gada decembrī Saulesdārzu nodeva privatizācijai, ko apturēt pirms vēlēšanām izdevās tikai pēc nopietna sabiedrības protesta.
LETA LETA
Copyright © LETA
