Laikraksts: Zviedrijas ministri atbalsta cīņu pret Latvijas firmu
Neraugoties uz Latvijas valdības iebildumiem un Latvijas būvuzņēmuma "Laval ^amp; partneri" draudiem sākt tiesāšanos, Zviedrijas darba lietu ministrs un industrijas ministrs pauž atbalstu Zviedrijas arodbiedrības rīkotajai Latvijas celtniecības uzņēmuma blokādei, kas sākās 2.novembrī, šodien ziņo laikraksts "Diena".
Neraugoties uz Latvijas valdības iebildumiem un Latvijas būvuzņēmuma "Laval & partneri" draudiem sākt tiesāšanos, Zviedrijas darba lietu ministrs un industrijas ministrs pauž atbalstu Zviedrijas arodbiedrības rīkotajai Latvijas celtniecības uzņēmuma blokādei, kas sākās 2.novembrī, šodien ziņo laikraksts "Diena".
3.decembrī zviedri plāno pielietot vēl bargākas metodes un sākt streiku. Ja pašreizējā blokāde, kuras laikā zviedru arodbiedrība pilsētas ielās ir izlīmējusi lapiņas un risina pārrunas ar Latvijas strādniekiem, pāraugs streikā, Latvijas firma solījusi vērsties Zviedrijas darba tiesā.
Zviedrijas darba lietu ministrs Hāns Karlsons paziņojis, ka arodbiedrība rīkojas saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu. Viņš ir pārliecināts, ka boikots pret Latvijas būvuzņēmumu ir likumīgs. Līdzīgi domā Zviedrijas industrijas ministrs Tomass Ustrozs. Viņaprāt ir jāsaglabā esošā zviedru darba tirgus sistēma, kurā algas nosaka arodbiedrības. Ustrozs šonedēļ Briselē ar saviem Eiropas Savienības kolēģiem plāno apspriest preču un pakalpojumu brīvās kustības principu, pieprasot tajā veikt būtiskas izmaiņas.
Savukārt Zviedrijas Uzņēmēju savienības pārstāvis un speciālists ES darba tirgus jautājumos Sverkers Rudebergs uzskata, ka Latvijas valdībai šajā jautājumā izrādīsies taisnība.
LETA jau ziņoja, ka Latvija ir vērsusies pie Zviedrijas valdības, prasot nodrošināt Latvijas kompānijām un to darbiniekiem tādas pašas tiesības kā Zviedrijas pilsoņiem, jo to paredz Eiropas Savienības (ES) pamatprincipi.
ĀM valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis ir ticies ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Jēranu Hokansonu, lai uzklausītu Zviedrijas valdības viedokli par Latvijas būvuzņēmuma "Laval & partneri" darbības problēmām Zviedrijā.
"Laval & partneri" konkrētajā objektā nodarbina 14 celtniekus no Latvijas.
Teikmanis uzsvēra, ka šajā gadījumā netiek ievērota ES likumdošana par brīvu pakalpojumu un preču kustību, kā arī konkurences ierobežošanas nepieļaujamību.
Ārlietu resors arī norāda, ka Latvija ir godprātīgi centusies izpildīt savas saistības, iestājoties ES, un patlaban Latvijas tirgus ir atvērts visām ES dalībvalstīm gan tirdzniecības, gan darbaspēka kustības, gan pakalpojumu un citu tautsaimniecības nozaru jomā, kā to paredz ES dibināšanas līgums. To pašu Latvija sagaida no pārējām partnervalstīm, arī no Zviedrijas.
Kā ziņots, "Laval & partneri" Zviedrijas pilsētā Vaksholmā uzvarējusi publiskā konkursā par bijušās militārās ēkas pārbūvi par skolai atbilstošām telpām. Zviedru Celtniecības arodbiedrība prasa Latvijas uzņēmumam slēgt ar viņiem koplīgumu. Tas paredz strādniekiem maksāt daudz lielākas algas, nekā viņi saņem pašreiz. Kā ziņoja mediji, pēc sarunām ar arodbiedrību darba devējs esot piekritis Latvijas celtniekiem paaugstināt algu no 80 līdz 105 Zviedrijas kronām (no sešiem līdz astoņiem latiem) stundā, bet arodbiedrība pieprasījusi, lai strādniekiem maksā zviedru celtniekiem atbilstošu maksu - no 130 līdz 145 kronām (no desmit līdz 11 latiem) stundā.
Latvijas firma uzskata, ka prasība slēgt koplīgumu ar arodbiedrību viņiem nav saistoša, jo koplīgums ar darbiniekiem noslēgts Latvijā. Arodbiedrības rīcība tiek skaidrota kā konkurenci ierobežojoša un diskriminējoša, kas neatbilst ES principiem.
Arodbiedrības solītais streiks apdraud būvniecības gaitu, jo Latvijas uzņēmumam nāksies izmantot Zviedrijā sertificētus elektriķus. Elektriķu arodbiedrība jau paziņojusi, ka streika gadījumā elektriķi nestrādās.
3.decembrī zviedri plāno pielietot vēl bargākas metodes un sākt streiku. Ja pašreizējā blokāde, kuras laikā zviedru arodbiedrība pilsētas ielās ir izlīmējusi lapiņas un risina pārrunas ar Latvijas strādniekiem, pāraugs streikā, Latvijas firma solījusi vērsties Zviedrijas darba tiesā.
Zviedrijas darba lietu ministrs Hāns Karlsons paziņojis, ka arodbiedrība rīkojas saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu. Viņš ir pārliecināts, ka boikots pret Latvijas būvuzņēmumu ir likumīgs. Līdzīgi domā Zviedrijas industrijas ministrs Tomass Ustrozs. Viņaprāt ir jāsaglabā esošā zviedru darba tirgus sistēma, kurā algas nosaka arodbiedrības. Ustrozs šonedēļ Briselē ar saviem Eiropas Savienības kolēģiem plāno apspriest preču un pakalpojumu brīvās kustības principu, pieprasot tajā veikt būtiskas izmaiņas.
Savukārt Zviedrijas Uzņēmēju savienības pārstāvis un speciālists ES darba tirgus jautājumos Sverkers Rudebergs uzskata, ka Latvijas valdībai šajā jautājumā izrādīsies taisnība.
LETA jau ziņoja, ka Latvija ir vērsusies pie Zviedrijas valdības, prasot nodrošināt Latvijas kompānijām un to darbiniekiem tādas pašas tiesības kā Zviedrijas pilsoņiem, jo to paredz Eiropas Savienības (ES) pamatprincipi.
ĀM valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis ir ticies ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Jēranu Hokansonu, lai uzklausītu Zviedrijas valdības viedokli par Latvijas būvuzņēmuma "Laval & partneri" darbības problēmām Zviedrijā.
"Laval & partneri" konkrētajā objektā nodarbina 14 celtniekus no Latvijas.
Teikmanis uzsvēra, ka šajā gadījumā netiek ievērota ES likumdošana par brīvu pakalpojumu un preču kustību, kā arī konkurences ierobežošanas nepieļaujamību.
Ārlietu resors arī norāda, ka Latvija ir godprātīgi centusies izpildīt savas saistības, iestājoties ES, un patlaban Latvijas tirgus ir atvērts visām ES dalībvalstīm gan tirdzniecības, gan darbaspēka kustības, gan pakalpojumu un citu tautsaimniecības nozaru jomā, kā to paredz ES dibināšanas līgums. To pašu Latvija sagaida no pārējām partnervalstīm, arī no Zviedrijas.
Kā ziņots, "Laval & partneri" Zviedrijas pilsētā Vaksholmā uzvarējusi publiskā konkursā par bijušās militārās ēkas pārbūvi par skolai atbilstošām telpām. Zviedru Celtniecības arodbiedrība prasa Latvijas uzņēmumam slēgt ar viņiem koplīgumu. Tas paredz strādniekiem maksāt daudz lielākas algas, nekā viņi saņem pašreiz. Kā ziņoja mediji, pēc sarunām ar arodbiedrību darba devējs esot piekritis Latvijas celtniekiem paaugstināt algu no 80 līdz 105 Zviedrijas kronām (no sešiem līdz astoņiem latiem) stundā, bet arodbiedrība pieprasījusi, lai strādniekiem maksā zviedru celtniekiem atbilstošu maksu - no 130 līdz 145 kronām (no desmit līdz 11 latiem) stundā.
Latvijas firma uzskata, ka prasība slēgt koplīgumu ar arodbiedrību viņiem nav saistoša, jo koplīgums ar darbiniekiem noslēgts Latvijā. Arodbiedrības rīcība tiek skaidrota kā konkurenci ierobežojoša un diskriminējoša, kas neatbilst ES principiem.
Arodbiedrības solītais streiks apdraud būvniecības gaitu, jo Latvijas uzņēmumam nāksies izmantot Zviedrijā sertificētus elektriķus. Elektriķu arodbiedrība jau paziņojusi, ka streika gadījumā elektriķi nestrādās.
