Laikraksts: būvprojektu attīstītāji apsver iespēju pārdot projektus un sākt darbību ārpus Latvijas
Vairāki Latvijas būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārvalstīs, pirmdien vēstī "Dienas Bizness" (DB).
Vairāki Latvijas būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārvalstīs, pirmdien vēstī "Dienas Bizness" (DB).
«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» laikrakstam sātsījis ciemata "Saliņas" Babītes pagastā projekta attīstītājas "Domeko" pārstāvis Artūrs Kaļimuļins.
Viņš atzinis, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni, bet tagad uz tām uzņēmums skatās piesardzīgi, inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ apsverot darbību citās valstīs - Bulgārijā, Ukrainā.
Komentējot inflācijas apkarošanas plānu, Kaļimuļins atzinis, ka tas ieviests par vēlu un strauju. Viņaprāt, šāds plāns bija jāievieš pakāpeniski un jau vismaz divus gadus agrāk.
Arī "Pilsētmāju institūta Urban Art" rīkotājdirektore Laimdota Šnīdere DB paudusi viedokli, ka inflācijas apkarošanas plāns ieviests pārāk strauji, taču norādījusi, ka, viņasprāt, par strauju bijis arī tas, ka jebkurš varējis tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei, kas veicinājis to, ka pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu, kas savukārt sekmējis straujo cenu kāpumu.
«Ja pirms pāris gadiem nebūtu tik brīvi pieejami kredīti, tad gan dzīvokļu, gan būvniecības cenas būtu augušas daudz vienmērīgāk. Lai situācija stabilizētos, ir nepieciešams vismaz gads," uzskata Šnīdere.
Savukārt kāds projektu attīstītājs, kurš vēlējies palikt anonīms, DB atzinis, ka tad, ja inflācijas apkarošanas plāns piesaistītu ārvalstu investorus, viss būtu kārtībā, bet notiek pretējais. «Latviju pamet lieli Krievijas investori, kas šeit ir veikuši lielus ieguldījumus. Savu aiziešanu viņi pamato ar mainīto kreditēšanas sistēmu, kā rezultātā cilvēki nevar iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, bet viņi nevar nopelnīt,» viņš stāstījis.
DB arī atgādina, ka bankas jau kādu laiku mazāk finansē nekustamo īpašumu projektus, jo tie ir kļuvuši riskantāki.
"Parex bankas", kas jau gada sākumā paziņoja, ka nekustamā īpašuma tirgus vairs nav bankas kreditēšanas prioritāte un tā vairāk sāk pievērsties citu nozaru finansēšanas projektiem, viceprezidents Jorens Raitums laikrakstam norādījis, ka daudzi iesāktie projekti izrādījušies nepārdomāti, citi jaunie projekti nav līdz galam izstrādāti. Vienlaikus strauji pieaugušas būvizmaksas un cenu kāpums nekustamajam īpašumam ir apstājies, bet dažos segmentos pat ir vērojams cenu kritums.
«Tas samazina projektu rentabilitāti. No banku viedokļa nekustamā īpašuma tirgus ir kļuvis krietni riskantāks un tādēļ bankas arī kļuvušas daudz piesardzīgākas,» DB teicis Raitums.
Savukārt "SEB Latvijas Unibankas" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Agafončikova atzinusi, ka gadījumos, kad banka atsaka projekta attīstītājam, iesniegtais projekts neatbilst bankas kredītpolitikas prasībām, pēc projekta izvērtēšanas netiek gūta pārliecība, ka nākotnē attīstītājs spēs sasniegt plānoto rezultātu, ir pamatotas bažas par projekta kvalitāti, vai arī banka ir ieguvusi negatīvu pieredzi iepriekš, atbalstot līdzīga veida projektus.
«Bankas līdz šim ir atbalstījušas un arī turpmāk ir gatavas atbalstīt jaunos projektus, kas atbilst banku kredītpolitikai," DB teikusi Agafončikova.
Aģentūra BNS jau rakstīja, lai bremzētu inflāciju, valdība martā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā. Tikmēr jūlijā Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu līmeni - 9,5%.
«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» laikrakstam sātsījis ciemata "Saliņas" Babītes pagastā projekta attīstītājas "Domeko" pārstāvis Artūrs Kaļimuļins.
Viņš atzinis, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni, bet tagad uz tām uzņēmums skatās piesardzīgi, inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ apsverot darbību citās valstīs - Bulgārijā, Ukrainā.
Komentējot inflācijas apkarošanas plānu, Kaļimuļins atzinis, ka tas ieviests par vēlu un strauju. Viņaprāt, šāds plāns bija jāievieš pakāpeniski un jau vismaz divus gadus agrāk.
Arī "Pilsētmāju institūta Urban Art" rīkotājdirektore Laimdota Šnīdere DB paudusi viedokli, ka inflācijas apkarošanas plāns ieviests pārāk strauji, taču norādījusi, ka, viņasprāt, par strauju bijis arī tas, ka jebkurš varējis tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei, kas veicinājis to, ka pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu, kas savukārt sekmējis straujo cenu kāpumu.
«Ja pirms pāris gadiem nebūtu tik brīvi pieejami kredīti, tad gan dzīvokļu, gan būvniecības cenas būtu augušas daudz vienmērīgāk. Lai situācija stabilizētos, ir nepieciešams vismaz gads," uzskata Šnīdere.
Savukārt kāds projektu attīstītājs, kurš vēlējies palikt anonīms, DB atzinis, ka tad, ja inflācijas apkarošanas plāns piesaistītu ārvalstu investorus, viss būtu kārtībā, bet notiek pretējais. «Latviju pamet lieli Krievijas investori, kas šeit ir veikuši lielus ieguldījumus. Savu aiziešanu viņi pamato ar mainīto kreditēšanas sistēmu, kā rezultātā cilvēki nevar iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, bet viņi nevar nopelnīt,» viņš stāstījis.
DB arī atgādina, ka bankas jau kādu laiku mazāk finansē nekustamo īpašumu projektus, jo tie ir kļuvuši riskantāki.
"Parex bankas", kas jau gada sākumā paziņoja, ka nekustamā īpašuma tirgus vairs nav bankas kreditēšanas prioritāte un tā vairāk sāk pievērsties citu nozaru finansēšanas projektiem, viceprezidents Jorens Raitums laikrakstam norādījis, ka daudzi iesāktie projekti izrādījušies nepārdomāti, citi jaunie projekti nav līdz galam izstrādāti. Vienlaikus strauji pieaugušas būvizmaksas un cenu kāpums nekustamajam īpašumam ir apstājies, bet dažos segmentos pat ir vērojams cenu kritums.
«Tas samazina projektu rentabilitāti. No banku viedokļa nekustamā īpašuma tirgus ir kļuvis krietni riskantāks un tādēļ bankas arī kļuvušas daudz piesardzīgākas,» DB teicis Raitums.
Savukārt "SEB Latvijas Unibankas" Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Agafončikova atzinusi, ka gadījumos, kad banka atsaka projekta attīstītājam, iesniegtais projekts neatbilst bankas kredītpolitikas prasībām, pēc projekta izvērtēšanas netiek gūta pārliecība, ka nākotnē attīstītājs spēs sasniegt plānoto rezultātu, ir pamatotas bažas par projekta kvalitāti, vai arī banka ir ieguvusi negatīvu pieredzi iepriekš, atbalstot līdzīga veida projektus.
«Bankas līdz šim ir atbalstījušas un arī turpmāk ir gatavas atbalstīt jaunos projektus, kas atbilst banku kredītpolitikai," DB teikusi Agafončikova.
Aģentūra BNS jau rakstīja, lai bremzētu inflāciju, valdība martā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā. Tikmēr jūlijā Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu līmeni - 9,5%.
