Laikraksts: paslepus privatizētas Vecrīgas ēkas
Viena no pirmsvēlēšanu laikā slepeni privatizācijai gatavotajām Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) bilancē esošajām Vecrīgas ēkām, par spīti protestiem, vienā no pēdējām iepriekšējās valdības sēdēm "paklusām nodota privatizācijai", raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Viena no pirmsvēlēšanu laikā slepeni privatizācijai gatavotajām Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) bilancē esošajām Vecrīgas ēkām, par spīti protestiem, vienā no pēdējām iepriekšējās valdības sēdēm "paklusām nodota privatizācijai", raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Ar Ministru kabineta rīkojumu ēku Grēcinieku ielā 8 ir paredzēts pilnībā atsavināt par labu ēkas nomniekam SIA "Kvanta AB". VNĪA līdz šim brīdim to gan nav pildījusi, stāstījusi VNĪA ģenerāldirektora vietas izpildītāja, partijai "Jaunais laiks" simpatizējošā Sandra Bukane.
Ēkas Grēcinieku ielā 8 privatizācijas shēmu laikraksts dēvē par privatizāciju bez konkursa un uz nomas līguma pamata, ar vairāku pakāpeniski pieņemtu lēmumu palīdzību apejot valdības tiesības reāli izšķirt valsts īpašuma likteni.
VNĪA valde pērnā gada 16.augustā, balstoties uz līdzšinējā ēkas Grēcinieku ielā 8 nomnieka "Kvanta AB" veiktajiem ieguldījumiem ēkas atjaunošanā, nolēma akceptēt nomnieka priekšlikumu par ēkas daļas atsavināšanu, uz ēkas pamata nodibinot valsts un "Kvanta AB" kopīpašumu. Šis lēmums nosūtīts izvērtēšanai Finanšu ministrijai, kam nekādas iebildes nav radušās.
23.augustā VNĪA valde nobalsojusi par vienošanās projektu ar "Kvanta AB", ka daļa no tās ieguldījumiem kalpo par pamatu ēkas daļas atsavināšanai, bet daļa - nomas maksas dzēšanai. Lēmumu par atbilstošu Latvijas likumdošanai atzinis arī VNĪA pieaicinātais Andra Grūtupa juridiskais birojs, teica Bukane.
26.augustā "Kvanta AB" tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz līdz tam valstij piederošo īpašuma daļu - 48843/265582 domājamām daļām, kuru kopējā kadastrālā vērtība bijusi 8247 latu.
Laikraksta aptaujātie juristi VNĪA valdes līmenī pieņemto lēmumu par valstij piederošas ēkas daļas faktisku privatizāciju nosaukuši par klaju bezkaunību un likumīgās lēmumu pieņemšanas procedūras ignorēšanu, jo pēc būtības esot notikusi valsts nekustamās mantas atsavināšana, pārkāpjot likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" 5.pantu, kurš noteic, ka valsts nekustamās mantas atsavināšana var notikt tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata. Likums nav pilnvarojis VNĪA amatpersonas ar savu lēmumu noteikt, kurš īpašums vai tā daļa tiks atsavināta un kādā kārtībā.
Tā kā daļa no "Kvanta AB" ieguldījuma jau tika ieskaitīta tās nomas maksā, tai papildus piešķirot arī īpašuma tiesības, iespējams, ticis pārkāpts arī likuma par "Par valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 10.pants, raksta laikraksts.
Bukane apgalvojusi, ka arī viņai, balstoties uz juristu atzinumiem, bijušas aizdomas par abu minēto likumu pārkāpšanu, bet, tā kā Finanšu ministrijas kā augstākstāvošas institūcijas atzinums ir bijis pozitīvs, valdes sēdē viņa tomēr balsojusi par attiecīgo vienošanos ar "Kvanta AB".
30.augustā "Kvanta AB" iesniegusi lūgumu par tai vēl nepiederošās daļas nodošanu privatizācijai uz tās ieguldījumu pamata. Šoreiz lēmumu par "Kvanta AB" iesnieguma tālāku virzīšanu nav pieņēmusi VNĪA valde, bet dokumentu ar savu vīzējumu izskatīšanai Finanšu ministrijā vienpersoniski nosūtījis iepriekšējais VNĪA vadītājs Kalvis Bricis.
"Kvanta AB" lūgums novembra sākumā tika atbalstīts Ministru kabinetā. Tajā brīdī "Kvanta AB" uz ēku jau pretendējusi, balstoties uz it kā veikto ieguldījumu 170 179 latu apmērā.
Laikraksts, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo, ka "tik dīvaina lēmumu pieņemšanas shēma" VNĪA bijusi ierasta. "Aģentūras valdei vecās valdības laikā lēmumu pieņemšanā bijusi tikai balsošanas mašīnas funkcija; faktiski VNĪA esot saimniekojis Tautas partiju pārstāvošais valsts pilnvarnieks Normunds Luste un finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Tas gan neizskaidro, kāpēc valdes locekļi, arī tagadējā ģenerāldirektora vietas izpildītāja, iepriekš ir klusējuši, pat par spīti acīmredzamām nelikumībām," raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, Ministru prezidents Einars Repše šodien uzdevis finanšu ministram Valdim Dombrovskim izvērtēt "Neatkarīgās Rītas Avīzes" rakstos "Paslepus privatizētas Vecrīgas ēkas" un "VNĪA darbiniekiem dārgas izklaides naktsklubā" minētos faktus.
Premjers lūdz atbildīgo ministru sniegt viņam informāciju par šajās publikācijās minētajiem faktiem.
Finanšu ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Māris Sproga informēja, ka ministrs iepazīsies ar lietas materiāliem, izvērtēs tos un tad lems par tālāko rīcību.
LETA
Copyright © LETA
Ar Ministru kabineta rīkojumu ēku Grēcinieku ielā 8 ir paredzēts pilnībā atsavināt par labu ēkas nomniekam SIA "Kvanta AB". VNĪA līdz šim brīdim to gan nav pildījusi, stāstījusi VNĪA ģenerāldirektora vietas izpildītāja, partijai "Jaunais laiks" simpatizējošā Sandra Bukane.
Ēkas Grēcinieku ielā 8 privatizācijas shēmu laikraksts dēvē par privatizāciju bez konkursa un uz nomas līguma pamata, ar vairāku pakāpeniski pieņemtu lēmumu palīdzību apejot valdības tiesības reāli izšķirt valsts īpašuma likteni.
VNĪA valde pērnā gada 16.augustā, balstoties uz līdzšinējā ēkas Grēcinieku ielā 8 nomnieka "Kvanta AB" veiktajiem ieguldījumiem ēkas atjaunošanā, nolēma akceptēt nomnieka priekšlikumu par ēkas daļas atsavināšanu, uz ēkas pamata nodibinot valsts un "Kvanta AB" kopīpašumu. Šis lēmums nosūtīts izvērtēšanai Finanšu ministrijai, kam nekādas iebildes nav radušās.
23.augustā VNĪA valde nobalsojusi par vienošanās projektu ar "Kvanta AB", ka daļa no tās ieguldījumiem kalpo par pamatu ēkas daļas atsavināšanai, bet daļa - nomas maksas dzēšanai. Lēmumu par atbilstošu Latvijas likumdošanai atzinis arī VNĪA pieaicinātais Andra Grūtupa juridiskais birojs, teica Bukane.
26.augustā "Kvanta AB" tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz līdz tam valstij piederošo īpašuma daļu - 48843/265582 domājamām daļām, kuru kopējā kadastrālā vērtība bijusi 8247 latu.
Laikraksta aptaujātie juristi VNĪA valdes līmenī pieņemto lēmumu par valstij piederošas ēkas daļas faktisku privatizāciju nosaukuši par klaju bezkaunību un likumīgās lēmumu pieņemšanas procedūras ignorēšanu, jo pēc būtības esot notikusi valsts nekustamās mantas atsavināšana, pārkāpjot likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" 5.pantu, kurš noteic, ka valsts nekustamās mantas atsavināšana var notikt tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata. Likums nav pilnvarojis VNĪA amatpersonas ar savu lēmumu noteikt, kurš īpašums vai tā daļa tiks atsavināta un kādā kārtībā.
Tā kā daļa no "Kvanta AB" ieguldījuma jau tika ieskaitīta tās nomas maksā, tai papildus piešķirot arī īpašuma tiesības, iespējams, ticis pārkāpts arī likuma par "Par valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu" 10.pants, raksta laikraksts.
Bukane apgalvojusi, ka arī viņai, balstoties uz juristu atzinumiem, bijušas aizdomas par abu minēto likumu pārkāpšanu, bet, tā kā Finanšu ministrijas kā augstākstāvošas institūcijas atzinums ir bijis pozitīvs, valdes sēdē viņa tomēr balsojusi par attiecīgo vienošanos ar "Kvanta AB".
30.augustā "Kvanta AB" iesniegusi lūgumu par tai vēl nepiederošās daļas nodošanu privatizācijai uz tās ieguldījumu pamata. Šoreiz lēmumu par "Kvanta AB" iesnieguma tālāku virzīšanu nav pieņēmusi VNĪA valde, bet dokumentu ar savu vīzējumu izskatīšanai Finanšu ministrijā vienpersoniski nosūtījis iepriekšējais VNĪA vadītājs Kalvis Bricis.
"Kvanta AB" lūgums novembra sākumā tika atbalstīts Ministru kabinetā. Tajā brīdī "Kvanta AB" uz ēku jau pretendējusi, balstoties uz it kā veikto ieguldījumu 170 179 latu apmērā.
Laikraksts, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo, ka "tik dīvaina lēmumu pieņemšanas shēma" VNĪA bijusi ierasta. "Aģentūras valdei vecās valdības laikā lēmumu pieņemšanā bijusi tikai balsošanas mašīnas funkcija; faktiski VNĪA esot saimniekojis Tautas partiju pārstāvošais valsts pilnvarnieks Normunds Luste un finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Tas gan neizskaidro, kāpēc valdes locekļi, arī tagadējā ģenerāldirektora vietas izpildītāja, iepriekš ir klusējuši, pat par spīti acīmredzamām nelikumībām," raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, Ministru prezidents Einars Repše šodien uzdevis finanšu ministram Valdim Dombrovskim izvērtēt "Neatkarīgās Rītas Avīzes" rakstos "Paslepus privatizētas Vecrīgas ēkas" un "VNĪA darbiniekiem dārgas izklaides naktsklubā" minētos faktus.
Premjers lūdz atbildīgo ministru sniegt viņam informāciju par šajās publikācijās minētajiem faktiem.
Finanšu ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Māris Sproga informēja, ka ministrs iepazīsies ar lietas materiāliem, izvērtēs tos un tad lems par tālāko rīcību.
LETA
Copyright © LETA