Laikraksts: zeme iespējamā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma teritorijā pārdota, apejot domi
Par puscenu iepērkot prāvus zemes gabalus tagadējā Rīgas brīvostas teritorijā, vietā, kurai nākotnē, visticamāk, pāri ies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma trase............
Par puscenu iepērkot prāvus zemes gabalus tagadējā Rīgas brīvostas teritorijā, vietā, kurai nākotnē, visticamāk, pāri ies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma trase, gan 8.Saeimas deputāts Arnolds Laksa, kurš kopā ar biedriem iegādājies ap 80 hektāru lielos Popova legāta īpašumus, gan "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis, kurš turpat blakus iepircis firmai "Nordeka" piegulošo zemi, apgājuši pašvaldības pirmpirkuma tiesības, zemes gabalus pērkot pa domājamām daļām. Likums to pieļauj, taču Rīgas pašvaldībai līdz ar to nākotnē varētu būt jāmaksā daudz lielāka nauda, nekā par zemi maksāja uzņēmēji.
Tā šodien ziņo laikraksts "Diena".
Aptuveni 100 hektāru lielos bijušos muižas īpašumus Dzirciema ielas galā, kas tiek dēvēti par Popova legātu, bijušie mantinieki atguvuši 1996.gadā.
Kā liecina dokumenti, aptuveni 80 hektāru īpašuma, neilgi pirms tam nodibinot firmu "Popova legāts", 2001.gada nogalē iegādājušies bijušais AS "Latvijas Krājbanka" vadītājs Laksa kopā ar "Krājbankas" toreizējo kredītu daļas vadītāju Uldi Zorgenfreiju un viceprezidentu Gundaru Stūri.
Zemesgrāmatā tas reģistrēts kā kopīpašums ar pārdevējiem, kuriem pēc pirkuma atlikusi niecīga daļiņa no īpašuma. Saskaņā ar pirkuma līgumu gandrīz miljonu latu vērto zemi (pēc kadastrālās vērtības) firma iegādājusies par 750 tūkstošiem ASV dolāru (Ls 473 250).
Savukārt aptuveni 58 tūkstošu kvadrātmetru zemes par 50 tūkstošiem latu (kadastrālā vērtība Ls 92 210) nopircis Savickis. Zeme nopirkta pa daļām - vispirms deviņas desmitdaļas un pēc tam viena desmitdaļa domājamo daļu. Vēlāk zeme ieķīlāta par aptuveni septiņas reizes lielāku vērtību - par 600 tūkstošiem dolāru (ap 350 tūkstošiem latu) ar mērķi iegādāties AS "Nordeka" akcijas.
Lai gan likums "Par pašvaldībām" noteic, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz īpašumiem, kas nepieciešami, lai tā varētu pildīt savas funkcijas, (ko varētu attiecināt arī uz Ziemeļu šķērsojuma izbūvi), likumdevēji pieļāvuši arī pietiekami daudz izņēmumu, lai šo normu varētu apiet tad, kad ievērošana nav izdevīga. Domes Īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs pieļauj, ka šajā gadījumā, juridiski tikai daļēji iegādājoties zemes gabalus, notikusi pilsētas interešu apiešana.
"Nedomāju, ka pilsēta laistu garām iespēju par pusi no kadastrālās vērtības iegādāties šo zemi. Domāju, ka tā būtu ar mieru maksāt arī cenu, kas tuva kadastrālajai vērtībai," sacīja Burovs.
Viens no Popova legāta mantiniekiem Eižens Kanskis intervijā "Dienai" sacījis, ka pašvaldībai bijis pietiekami daudz iespēju tikt pie šā īpašuma. "Tikko atguvām īpašumu, pieņēmām lēmumu to pārdot. Bijām seši mantinieki, katram bija domājamās daļas no īpašuma, bet sadalīt zemi reālās daļās būtu pārāk sarežģīti. Kas visvieglāk dalās domājamās daļās? Nauda!" argumentēja Kanskis.
Zemi pārdot tomēr neesot bijis tik viegli, jo īpašums bijis iespaidīgs un pat tad, kad kļuvis zināms, ka to šķērsos Ziemeļu tuneļa vai tilta trase, pircēju atrast nevarēja. Tā gan nevarot teikt, ka būtu trūcis gribētāju un par to interesējušies arī daudzi politiķi. "Piedāvājām zemi daudziem - gan politiķiem, gan pašvaldībai. Patiesībā par šo zemi zināja visi. Diemžēl visi gribēja zemi nopirkt par kapeikām," sacīja Kanskis, neminot gan nevienu vārdā. Arī dokumentu, kas apliecinātu piedāvājumu pašvaldībai, mantinieks uzrādīt nevarēja. Zemes pārdošanu kārtojuši citi īpašnieki.
Burovs savukārt kategoriski noliedza, ka pašvaldībai būtu izteikts piedāvājums. Ja tāds būtu bijis, tad to skatītu domes Finanšu komiteja, un tas būtu arī zemes īpašuma dokumentos, taču tādu, kā pārliecinājusies "Diena", tur neesot bijis. "Kuluāru sarunas mums nav saistošas," strikti sacījis Burovs.
Laksa laikrakstam sacījis, ka nesaprot, ko var meklēt tik tīrā darījumā. Viņš skaidroja, ka, pārdodot īpašuma domājamās daļas, likums nepieprasa piedāvāt pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības, tādēļ arī nekur nav atrodams pašvaldības atteikums. Ar Savicki "Dienai" nav izdevies sazināties.
Lēmums par Ziemeļu šķērsojuma būvniecību tika pieņemts Andra Bērziņa pilsētas vadīšanas laikā. Viņa pēctecis, arī bijušais mērs, Andris Ārgalis stāsta, ka tajā laikā domei nav bijusi nekāda īpaša stratēģija zemes iegādes lietās. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams norādījis, ka arī šobrīd Rīgai šajās lietās nav nekādas koncepcijas, minot gan, ka Dienvidu tilta zemes jautājumi esot sakārtoti par 90 procentiem.
Jautāts, kā pašvaldība rīkosies, kad tai Popova legāts būs nepieciešams, Burovs norādīja, ka šādos gadījumos ar īpašniekiem mēģinot vienoties par zemes atpirkšanu par cenu, kas nav lielāka par kadastrālo vērtību. Ja īpašnieka pieprasītā summa pašvaldību neapmierina, tad tā Ministru kabinetam var lūgt veikt piespiedu atsavināšanu, kā tas bijis, piemēram, ar lidostas "Rīga" zemi. Šādā gadījumā īpašniekam tiek piedāvāts līdzvērtīgs zemes gabals, taču, ja šāds darījums īpašnieku neapmierina, tad viņam vēl ir iespēja vērsties tiesā. Šādu gadījumu Īpašuma pārvaldes priekšnieks gan neatcerējās. Viņš apliecināja, ka teorētiski šīs zemes kadastrālā vērtība nākotnē varētu augt.
Laksa laikrakstam sacījis, ka pagaidām nav izlemts, ko tālāk darīt ar nopirkto zemi. "Pastāv divi varianti - ja atrodas kāds labs pircējs zemi pārdot, vai arī veidot kādu kopēju projektu ar investīciju piesaisti. Viss ir atkarīgs no tā, ko ieplānos pilsētas dome, jo Ziemeļu tunelis šķērsos tikai kādus deviņus vai desmit hektārus no visas zemes platības. Viss pārējais šobrīd ir pilnīgi brīvs," teica Laksa. Viņa neapmierinātību gan izraisījusi šīs zemes iekļaušana Rīgas brīvostas teritorijā, ar ko Rīgas dome, viņaprāt, "faktiski atņēmusi īpašuma tiesības uz zemi".
Viņa biznesa partneris Zorgenfreijs skaidroja, ka par visām darbībām ir jāprasa atļauja brīvostai un pašvaldībai. "Varu apgalvot, ka brīvosta nav mums atsaucīga - tā patlaban ļoti lēnā tempā gatavo attīstības plānu, taču, kamēr tas nav gatavs, nevar veikt arī detālplānojumu. Lēnās rīcības dēļ ir apgrūtinātas mūsu ieceres," paziņoja Zorgenfreijs.
Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss, komentējot iespēju, ka pašvaldībai varētu nākties par dārgu naudu atpirkt uzņēmēju zemi, gan norādīja, ka, viņaprāt, Ziemeļu šķērsojums nemaz neskars uzņēmējiem piederošo zemi. Pagaidām šis jautājums līdz galam nav izlemts.
LETA iepriekš ziņoja, ka SIA "Popova legāts" vērsās Rīgas brīvostas valdē, lai panāktu zemes gabala izslēgšanu no brīvostas teritorijas, taču šis lūgums neguva atbalstu.
LETA
Copyright © LETA
Tā šodien ziņo laikraksts "Diena".
Aptuveni 100 hektāru lielos bijušos muižas īpašumus Dzirciema ielas galā, kas tiek dēvēti par Popova legātu, bijušie mantinieki atguvuši 1996.gadā.
Kā liecina dokumenti, aptuveni 80 hektāru īpašuma, neilgi pirms tam nodibinot firmu "Popova legāts", 2001.gada nogalē iegādājušies bijušais AS "Latvijas Krājbanka" vadītājs Laksa kopā ar "Krājbankas" toreizējo kredītu daļas vadītāju Uldi Zorgenfreiju un viceprezidentu Gundaru Stūri.
Zemesgrāmatā tas reģistrēts kā kopīpašums ar pārdevējiem, kuriem pēc pirkuma atlikusi niecīga daļiņa no īpašuma. Saskaņā ar pirkuma līgumu gandrīz miljonu latu vērto zemi (pēc kadastrālās vērtības) firma iegādājusies par 750 tūkstošiem ASV dolāru (Ls 473 250).
Savukārt aptuveni 58 tūkstošu kvadrātmetru zemes par 50 tūkstošiem latu (kadastrālā vērtība Ls 92 210) nopircis Savickis. Zeme nopirkta pa daļām - vispirms deviņas desmitdaļas un pēc tam viena desmitdaļa domājamo daļu. Vēlāk zeme ieķīlāta par aptuveni septiņas reizes lielāku vērtību - par 600 tūkstošiem dolāru (ap 350 tūkstošiem latu) ar mērķi iegādāties AS "Nordeka" akcijas.
Lai gan likums "Par pašvaldībām" noteic, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz īpašumiem, kas nepieciešami, lai tā varētu pildīt savas funkcijas, (ko varētu attiecināt arī uz Ziemeļu šķērsojuma izbūvi), likumdevēji pieļāvuši arī pietiekami daudz izņēmumu, lai šo normu varētu apiet tad, kad ievērošana nav izdevīga. Domes Īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs pieļauj, ka šajā gadījumā, juridiski tikai daļēji iegādājoties zemes gabalus, notikusi pilsētas interešu apiešana.
"Nedomāju, ka pilsēta laistu garām iespēju par pusi no kadastrālās vērtības iegādāties šo zemi. Domāju, ka tā būtu ar mieru maksāt arī cenu, kas tuva kadastrālajai vērtībai," sacīja Burovs.
Viens no Popova legāta mantiniekiem Eižens Kanskis intervijā "Dienai" sacījis, ka pašvaldībai bijis pietiekami daudz iespēju tikt pie šā īpašuma. "Tikko atguvām īpašumu, pieņēmām lēmumu to pārdot. Bijām seši mantinieki, katram bija domājamās daļas no īpašuma, bet sadalīt zemi reālās daļās būtu pārāk sarežģīti. Kas visvieglāk dalās domājamās daļās? Nauda!" argumentēja Kanskis.
Zemi pārdot tomēr neesot bijis tik viegli, jo īpašums bijis iespaidīgs un pat tad, kad kļuvis zināms, ka to šķērsos Ziemeļu tuneļa vai tilta trase, pircēju atrast nevarēja. Tā gan nevarot teikt, ka būtu trūcis gribētāju un par to interesējušies arī daudzi politiķi. "Piedāvājām zemi daudziem - gan politiķiem, gan pašvaldībai. Patiesībā par šo zemi zināja visi. Diemžēl visi gribēja zemi nopirkt par kapeikām," sacīja Kanskis, neminot gan nevienu vārdā. Arī dokumentu, kas apliecinātu piedāvājumu pašvaldībai, mantinieks uzrādīt nevarēja. Zemes pārdošanu kārtojuši citi īpašnieki.
Burovs savukārt kategoriski noliedza, ka pašvaldībai būtu izteikts piedāvājums. Ja tāds būtu bijis, tad to skatītu domes Finanšu komiteja, un tas būtu arī zemes īpašuma dokumentos, taču tādu, kā pārliecinājusies "Diena", tur neesot bijis. "Kuluāru sarunas mums nav saistošas," strikti sacījis Burovs.
Laksa laikrakstam sacījis, ka nesaprot, ko var meklēt tik tīrā darījumā. Viņš skaidroja, ka, pārdodot īpašuma domājamās daļas, likums nepieprasa piedāvāt pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības, tādēļ arī nekur nav atrodams pašvaldības atteikums. Ar Savicki "Dienai" nav izdevies sazināties.
Lēmums par Ziemeļu šķērsojuma būvniecību tika pieņemts Andra Bērziņa pilsētas vadīšanas laikā. Viņa pēctecis, arī bijušais mērs, Andris Ārgalis stāsta, ka tajā laikā domei nav bijusi nekāda īpaša stratēģija zemes iegādes lietās. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams norādījis, ka arī šobrīd Rīgai šajās lietās nav nekādas koncepcijas, minot gan, ka Dienvidu tilta zemes jautājumi esot sakārtoti par 90 procentiem.
Jautāts, kā pašvaldība rīkosies, kad tai Popova legāts būs nepieciešams, Burovs norādīja, ka šādos gadījumos ar īpašniekiem mēģinot vienoties par zemes atpirkšanu par cenu, kas nav lielāka par kadastrālo vērtību. Ja īpašnieka pieprasītā summa pašvaldību neapmierina, tad tā Ministru kabinetam var lūgt veikt piespiedu atsavināšanu, kā tas bijis, piemēram, ar lidostas "Rīga" zemi. Šādā gadījumā īpašniekam tiek piedāvāts līdzvērtīgs zemes gabals, taču, ja šāds darījums īpašnieku neapmierina, tad viņam vēl ir iespēja vērsties tiesā. Šādu gadījumu Īpašuma pārvaldes priekšnieks gan neatcerējās. Viņš apliecināja, ka teorētiski šīs zemes kadastrālā vērtība nākotnē varētu augt.
Laksa laikrakstam sacījis, ka pagaidām nav izlemts, ko tālāk darīt ar nopirkto zemi. "Pastāv divi varianti - ja atrodas kāds labs pircējs zemi pārdot, vai arī veidot kādu kopēju projektu ar investīciju piesaisti. Viss ir atkarīgs no tā, ko ieplānos pilsētas dome, jo Ziemeļu tunelis šķērsos tikai kādus deviņus vai desmit hektārus no visas zemes platības. Viss pārējais šobrīd ir pilnīgi brīvs," teica Laksa. Viņa neapmierinātību gan izraisījusi šīs zemes iekļaušana Rīgas brīvostas teritorijā, ar ko Rīgas dome, viņaprāt, "faktiski atņēmusi īpašuma tiesības uz zemi".
Viņa biznesa partneris Zorgenfreijs skaidroja, ka par visām darbībām ir jāprasa atļauja brīvostai un pašvaldībai. "Varu apgalvot, ka brīvosta nav mums atsaucīga - tā patlaban ļoti lēnā tempā gatavo attīstības plānu, taču, kamēr tas nav gatavs, nevar veikt arī detālplānojumu. Lēnās rīcības dēļ ir apgrūtinātas mūsu ieceres," paziņoja Zorgenfreijs.
Rīgas vicemērs Aivars Guntis Kreituss, komentējot iespēju, ka pašvaldībai varētu nākties par dārgu naudu atpirkt uzņēmēju zemi, gan norādīja, ka, viņaprāt, Ziemeļu šķērsojums nemaz neskars uzņēmējiem piederošo zemi. Pagaidām šis jautājums līdz galam nav izlemts.
LETA iepriekš ziņoja, ka SIA "Popova legāts" vērsās Rīgas brīvostas valdē, lai panāktu zemes gabala izslēgšanu no brīvostas teritorijas, taču šis lūgums neguva atbalstu.
LETA
Copyright © LETA