Laiku pa laikam saņemu pārmetumus, ka es kā deputāts nodarbojos ar lobēšanu. Cilvēki neaizdomājas, ka no manām aktivitātēm labumu iegūst pilsēta- es strādāju pašvaldības, nevis privātā uzņēmumā

Foto: Laiku pa laikam saņemu pārmetumus, ka es kā deputāts nodarbojos ar lobēšanu. Cilvēki neaizdomājas, ka no manām aktivitātēm labumu iegūst pilsēta- es strādāju pašvaldības, nevis privātā uzņēmumā; autors: Laiku pa laikam saņemu pārmetumus, ka es kā deputāts nodarbojos ar lobēšanu. Cilvēki neaizdomājas, ka no manām aktivitātēm labumu iegūst pilsēta- es strādāju pašvaldības, nevis privātā uzņēmumā

Intervija ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" direktoru Agni Kalnkaziņu.

Kas šovasar ir paveikts Rīgas dārzos un parkos?
Šovasar ir beigusies Rīgā lielākā apstādījumu rekonstrukcija pēdējo 40 gadu laikā- kanālmalas apstādījumu rekonstrukcija. Politiķi uzstāja, ka parkos nav nepieciešama koku nomaiņa, līdz ar to tas ir vienīgais darbs, kas vēl nav pabeigts. Šajā rekonstrukcijā tika iestādīti 136 lapu un 67 skuju koki, 148 krūmi, 192 rododendri, 11 428 parastie krūmi un 189 rozes, 27 000 ziemcietes un 2 171 dzīvžoga krūms. Sākot no 13.janvāra ielas līdz Kronvalda parkam visa mala, visi skvēri tika rekonstruēti.

Kādi darbi paredzēti tuvākajā laikā?
Viens no tuvākā laika lielākajiem projektiem paredzēts Norčepingas parks- par to tiek runāts jau sen, bet vienmēr līdz realizācijai kaut kā pietrūkst. Pašlaik ir jau arhitektūras plānošanas uzdevums, skiču stadija ir garām, notiek parka projektēšana, ir iesniegts pieprasījums nākamā gada budžetā iekļaut arī parka veidošanu. Tur paredzēts savdabīgs ainavas risinājums, interesantu koku stādījumi. Pašlaik notiekošajās rekonstrukcijās parkos nāk klāt arī bērnu rotaļlaukumi ar dažādiem risinājumiem. Tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, prioritātēm- jebkurā parkā veidot bērnu rotaļlaukumus.

Kāpēc tikai tagad tiek pievērsta vērība parku rekonstrukcijām?
Grūti pateikt. Varbūt savā ziņā tas ir mans nopelns- ar katru gadu esmu to uzstājīgāk pieprasījis. Jau sesto gadu strādāju kā uzņēmuma direktors. Ar katru gadu notiek lielākas aktivitātes. Laiku pa laikam jau saņemu pārmetumus, ka es kā deputāts nodarbojos ar lobēšanu. Cilvēki neaizdomājas, ka no manām aktivitātēm labumu iegūst pilsēta- es strādāju pašvaldības, nevis privātā uzņēmumā.

Un tomēr- kā Jums šķiet, vai Jums izdotos panākt tik daudz, ja Jūs nebūtu deputāts?
Deputāts es esmu vēl tikai gadu, bet manas aktivitātes norit ilgāku laiku. Par direktoru "Rīgas dārzi un parki" sāku strādāt 1997.gadā. Pa šo laiku ir paveikts daudz: Ziedoņdārza rekonstrukcija, skvērs pretī prezidentes pilij, Kronvalda parka rekonstrukcija, kanālmalas rekonstrukcija u.c. Neesmu izbēdzis arī no kritikas, bet kritiku saņem tikai tie, kas kaut ko dara. Tie, kas neko nedara, netiek kritizēti.

Šobrīd tiek plaši diskutēts par jaunajiem Rīgas Domes lēmumiem- neļaut sēdēt Rīgas parku zālītē un braukāt ar skrituļslidām. Cik pamatoti, Jūsuprāt, ir šie lēmumi?
Šis ir ļoti diskutējams jautājums. Šobrīd visa centrālā Rīgas parku daļa ir rekonstruēta, iesēta jauna zālīte, tā vēl nav sacerojusi, pa to vaļājoties zālīte aizies bojā un parks izskatīsies slikti. Mūsu valsts mentalitāte jau no seniem laikiem ir tolerance pret vidi, skaistumu, ainavu. Šis pārsteidzoši ātrais eiropeisms mūsu valstī ir nepieņemams. Man nav iebildumu, ja guļ ārpus centra parkos, jo zāle tur ir pietiekami nostiprinājusies. Iedomājieties skaistu pili, kuras priekšā ir dārzs un visi tajā guļ, izlikuši segas un plastmasas pudeles. Vai tas pili padarītu skaistākuģ

Protams, ka nē.
Ar ko tad atšķiras mūsu tikko radītais mākslas darbs- parki? Kāpēc neviens neiet gulēt Doma laukumā? Ja jau guļ visur, tad visur. Mēs vienmēr gribam paņemt sliktāko no citām valstīm, no Krievijas paņemam lamu vārdus, no Amerikas- gulēšanu zālē un kokakolas dzeršanu. Kāpēc neņemam šo tautu labākās tradīcijas? Ja kaut tikai 100. daļa rīdzinieku izdomās pagulēt parka zālītē, tā tiks izpostīta pavisam ātri.

Jāpiekrīt Jums. Taču rodas jautājums: Vai Jums šķiet, ka to ir iespējams tā vienā dienā aizliegt? Un kā to izdarīt?
Patiesībā vairāk tika diskutēts par ko citu. Māmiņas protestēja, ka viņu bērniņi tiks sodīti, ja ieskries zālītē. Nevajag domāt, ka tā ir galējība. Nekas nenotiks, ja bērniņš ieskries zālē. Par to neiet runa. Iebildumi ir pret tiem, kas noguļas, izkravā savas mantas, gulšņā, aiz sevis atstājot tukšās plastmasas pudeles, piesārņo vidi. Ir gadījumi, kad zālē mētājas arī šļirces. Mūsu darbinieki to visu vākdami, riskē ar savu veselību.
Kontroles funkciju būs jāveic policijai.

Šobrīd aprunāta tēma ir arī skvēra pie Dailes teātra apbūve.
Jā. Esmu piedalījies, piemēram, Vides komitejas sēdē un tur tika noraidīts priekšlikums par apbūvi. Es esmu par to, lai skvērs paliktu. Arī uzvaras skvērā grib veidot lielu kompleksu. Esmu pret būvēšanu skvēros un zaļajās zonās. Ar katru dienu šo vietu vērtība pieaug. Jo vairāk šodien saglabāsim, jo gandarītāki būsim nākotnē. Nākamās paaudzes būs pateicīgas par katru saglabāto zaļo laukumu.

Un kā ir ar jaunu parku veidošanu? Vai pēdējo gadu laikā ir izveidots arī kāds jauns parks?
Jauns būs jau minētais Norčepingas parks. Patiesībā ir grūti runāt un domāt par jauniem parkiem, ja vēl nav sakārtoti tik daudzi vecie. Dzegužkalns, Arkādijas parks, Grīziņkalns- tie ir unikāli, vēsturiski parki, kurus noteikti vajadzētu atjaunot tādā stāvoklī, kādā tie bija agrāk. Tikai tad varam domāt par jauniem parkiem. Protams, es savas darbības laikā gribu izveidot vismaz vienu jaunu parku. Gribas aiz sevis atstāt ko paliekošu.

Jums vasara ir karstākais gadalaiks. Vai nav žēl, ka nesanāk pabaudīt šo jauko un saulaino laiku?
Es to kompensēju ziemā. Parasti vēlu rudenī ņemu atvaļinājumu un kaut kur aizbraucu. Tāds ir mans darbs.

Vai vasarā neatliek laika nevienai izklaidei, vaļaspriekam?
Strādāju pie sava dārza veidošanas mājās. Pašlaik man ir teritorija, kurā no nulles sāku veidot dārzu. Pirmais, ko esmu savā dārzā iestādījis ir ozols.

Kā latvietības simbolu?
Jā. Izdarīju to jaut tad, kad vēl nebija sākts veidot ainavas projekts.

Linda Tunte,
www.building.lv