Lancers: pretinflācijas plāns radījis lejupslīdi Latvijas būvniecības nozarē
Pretinflācijas plāns ir radījis būtisku lejupslīdi Latvijas būvniecības nozarē, piektdien Latvijas būvnieku asociācijas biedru pilnsapulcē atzina būvkompānijas PBLC līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Lancers.
Pretinflācijas plāns ir radījis būtisku lejupslīdi Latvijas būvniecības nozarē, piektdien Latvijas būvnieku asociācijas biedru pilnsapulcē atzina būvkompānijas PBLC līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Lancers.
"Brīdī, kad valsts pieņēma pretinflācijas plānu, tā vērsās pret nekustamo īpašumu biznesu un celtniecību, norādot, ka šīs nozares rada vislielāko inflāciju, taču pat tagad, kad būvniecības un nekustamā īpašuma nozares ir sagrautas, inflācija tikai pieaug," sacīja Lancers.
Viņš norādīja, ka līdz ar finansējuma piesaistes grūtībām ir apstājusies jauno dzīvojamo māju celtniecība, tādējādi arī samazinājies pasūtījumu skaits celtniekiem. "Piemēram, mūsu kompānijā [PBLC] pērn strādāja 700 cilvēku, tagad tajā strādā 350 cilvēku, turklāt gaidāms, ka darbinieku skaits vēl vairāk samazināsies," viņš piebilda, norādot, ka šādā veidā valsts riskē izraisīt vēl lielāku darbaspēka emigrācijas vilni.
Pēc Lancera domām, valstij pašlaik ir jādomā, kā veicināt dzīvojamo māju būvniecību. Tas nepieciešams, gan lai atjaunotu nolietoto dzīvojamo fondu, gan arī lai nodrošinātu būvfirmas ar pasūtījumiem. "Ir skaidrs - ja valstī apstāsies būvniecības nozares attīstība, apstāsies arī kopējā valsts ekonomiskā attīstība," secināja Lancers un piebilda, ka valdībai būtu jādara viss iespējamais, lai Latvijas sabiedrībā radītu pēc iespējas plašāku vidusslāni, kas būtu spējīgs ņemt kredītu mājokļa iegādei.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka līdz pagājušā gada sākumam Latvijā strauji auga dzīvokļu tirgus, bet gada vidū tempi bremzējās - tajā ir kritusies gan aktivitāte, gan cenas. Līdz ar to arī ir mainījusies situācija ar darbaspēku. Turklāt tiek prognozēts, ka grūti laiki sagaida nelielās firmas.
"Brīdī, kad valsts pieņēma pretinflācijas plānu, tā vērsās pret nekustamo īpašumu biznesu un celtniecību, norādot, ka šīs nozares rada vislielāko inflāciju, taču pat tagad, kad būvniecības un nekustamā īpašuma nozares ir sagrautas, inflācija tikai pieaug," sacīja Lancers.
Viņš norādīja, ka līdz ar finansējuma piesaistes grūtībām ir apstājusies jauno dzīvojamo māju celtniecība, tādējādi arī samazinājies pasūtījumu skaits celtniekiem. "Piemēram, mūsu kompānijā [PBLC] pērn strādāja 700 cilvēku, tagad tajā strādā 350 cilvēku, turklāt gaidāms, ka darbinieku skaits vēl vairāk samazināsies," viņš piebilda, norādot, ka šādā veidā valsts riskē izraisīt vēl lielāku darbaspēka emigrācijas vilni.
Pēc Lancera domām, valstij pašlaik ir jādomā, kā veicināt dzīvojamo māju būvniecību. Tas nepieciešams, gan lai atjaunotu nolietoto dzīvojamo fondu, gan arī lai nodrošinātu būvfirmas ar pasūtījumiem. "Ir skaidrs - ja valstī apstāsies būvniecības nozares attīstība, apstāsies arī kopējā valsts ekonomiskā attīstība," secināja Lancers un piebilda, ka valdībai būtu jādara viss iespējamais, lai Latvijas sabiedrībā radītu pēc iespējas plašāku vidusslāni, kas būtu spējīgs ņemt kredītu mājokļa iegādei.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka līdz pagājušā gada sākumam Latvijā strauji auga dzīvokļu tirgus, bet gada vidū tempi bremzējās - tajā ir kritusies gan aktivitāte, gan cenas. Līdz ar to arī ir mainījusies situācija ar darbaspēku. Turklāt tiek prognozēts, ka grūti laiki sagaida nelielās firmas.
