Latgalē un Daugavpilī arī šogad turpināsies dzelzceļa modernizācija

Foto: Latgalē un Daugavpilī arī šogad turpināsies dzelzceļa modernizācija; autors: Latgalē un Daugavpilī arī šogad turpināsies dzelzceļa modernizācija

Latgale un Daugavpils ir svarīgs posms Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā, kur vairāku gadu laikā ir veikti nozīmīgi dzelzceļa uzlabojumi – atjaunoti un modernizēti sliežu ceļi, un uzstādītas augstākās klases drošības sistēmas. Šogad noslēgsies vairāki Eiropas Savienības Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcijas projekti, un Daugavpils iedzīvotāji varēs novērtēt uzlabojumus, kas palielinās gan iedzīvotāju drošību, vides aizsardzību, gan valsts ekonomisko attīstību kopumā.
Paveiktais Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā – Latgale
Ar ES finansiālo atbalstu atjauno 260 km sliežu ceļa Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā. Rekonstrukcijas un modernizācijas darbi tiek veikti Latgales, Zemgales un Kurzemes sliežu ceļu posmos. Projektu plānots pabeigt 2010.gadā. Sliežu ceļš ir nomainīts daudzviet Daugavpils dzelzceļa mezglā (postenis 524.km – postenis 401.km, t.i., Križi – Krauja; postenis 383.km – postenis 387.km, t.i., Mežciema rajonā; postenis 387.km – st. Daugavpils un Daugavpils šķirotavas stacija - Postenis 524.km, t.i., Jaunā Forštate - Križi), kā arī dzelzceļa posmos Krustpils – Daugavpils (Vabole – Līksna, Trepe – Līvāni, Līvāni – Jersika, Līksnas stacija, Līvānu stacija, Jersikas stacija, Vaboles stacija), Daugavpils – Valsts robeža (Indra – Valsts robeža, Silava - Krāslava).

Latvijā ir izbūvētas 19 dzelzceļa pārbrauktuves ar gumijas klājumu. Šis klājums ir elastīgāks par betona segumu un ļauj autotransportam daudz saudzīgāk šķērsot sliedes. Autobraucēji par to var jau pārliecināties, šķērsojot dzelzceļu Daugavpilī (Motoru ielā, Križos un Mežciemā), Līvānos Stacijas ielā, Viļānos Rīgas ielā un netālu no Līksnas stacijas. Tāpat šogad plānots ieklāt šādas pārbrauktuves pie stacijas Sakstagals un Subinaitē, posmā Viļāni – Sakstgals.

Līdz šim viens no problemātiskākajiem dzelzceļa posmiem ir bijis Skrīveri – Krustpils, kur krustojas četri sliežu ceļi virzienos uz Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Kohēzijas fonda līdzfinansējums radījis iespēju līdz 2013.gadam izbūvēt otru sliežu ceļu aptuveni 52km garumā, kas ļaus novērst sastrēgumus un palielinās satiksmes ātrumu. Projektā paredzēts rekonstruēt arī piecas dzelzceļa stacijas: Skrīveri, Aizkraukle, Koknese, Pļaviņas un Krustpils, rekonstruējot sliežu ceļus, uzbūvējot jaunus tiltus pār Aivieksti un Pērsi, rekonstruējot caurtekas, tiltus un pārbrauktuves. Projekta ietvaros paredzēts arī modernizēt dzelzceļa signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas.

Riteņu deformācijas atklāj ar modernām iekārtām – gaismas signāliem un radio sistēmām. Lai spētu savlaicīgi atklāt sakarsušo riteņu deformācijas, ir veikti nozīmīgi drošības sistēmas modernizācijas darbi. Vilcienu riteņu bukšu pārkaršana ir ne tikai drauds drošībai, bet var arī novest pie nopietniem negadījumiem, kad tiek bojāts sliežu ceļš un apdraudēta apkārtējā vide. Tādējādi, lai saudzētu sliežu ceļu un palielinātu vilcienu kustības ātrumu, uzlabotu kustības drošību, samazinātu vilcienu radītos trokšņus un lai potenciāli tiktu novērstas jebkādas avārijas iespējamības tehnisku iemeslu dēļ, projekta ietvaros tika uzstādīti 58 kontrolpunkti, kuros moderna sistēma nosaka riteņu bukšu defektus un nosūta informāciju vilciena mašīnistam un dispečeru kontroles dienestam. Šādas sistēmas uzstādītas arī dzelzceļa posmos Ventspils – Jelgava – Krustpils – Rēzekne – Zilupe, Rīga – Krustpils – Daugavpils – Indra un Kārsava – Rēzekne – Daugavpils.

Sliežu pārmiju pārvedu nomaiņa. Projekta realizāciju uzsāka 2003. gadā ar pirmo pārmiju nomaiņu Kandavas stacijā. Tas notika vēl pirms Latvijas iestāšanās ES, kad "Latvijas dzelzceļš" pirmo reizi mēģināja piesaistīt ES finansējumu. Kopumā Latvijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora tīklā ir ap 3000 pārmiju, un šis projekts deva iespēju VAS "Latvijas dzelzceļš" ik gadu vidēji nomainīt 130 sliežu pārmiju. Līdz ar pārmiju nomaiņu un modernizāciju vilcieni tiek droši novirzīti uz blakus esošajiem ceļiem. Sliežu pārmiju nomaiņa veikta četros Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora posmos, tai skaitā Zilupe – Rēzekne – Krustpils – Jelgava – Ventspils, Kārsava – Rēzekne – Daugavpils un Indra – Daugavpils – Krustpils – Rīga.

Projekta laikā ir paredzēts izveidot arī divus dispečeru centralizācijas posteņus – Daugavpilī un Jelgavā/Rīgā. Dispečeru vadības posteņiem ir plānots pieslēgt visas jaunas mikroprocesoru centralizācijas un bloķēšanas sistēmas, nodrošinot to vadību automātiskajā režīmā pēc iepriekš sastādīta vilcienu kustības grafika.
Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija. Projekta "Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija (Latvijas Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridors)" ietvaros tiek modernizētas nolietojušās pārmiju piedziņas, luksofori, uzstādītas modernas autobloķēšanas un elektronisko signālu un pārmiju centralizācijas sistēmas, nomainot veco releju pusautomātisko bloķēšanas sistēmu. Šajā centralizētajā satiksmes kontroles sistēmā ietvertas 54 stacijas, tai skaitā posmos Daugavpils – Krustpils un Krustpils – Rēzekne. Turklāt Daugavpilī atjaunota centralizētās kontroles satiksmes stacija, šajā kontroles sistēmā iekļaujot arī Rēzeknes un Zilupes posmu.

Austrumu-Rietumu koridors - daļa no nākotnes "zīda ceļa"
Šobrīd ekonomiski svarīgākais dzelzceļa tīkls Latvijā ietver tā saukto Austrumu – Rietumu koridoru, kas ir Latvijas dzelzceļa galvenā artērija un savieno Eiropu un Āzijas reģionus ar Baltijas jūras ostām Rīgā, Ventspilī, Liepājā. Austrumu – Rietumu koridors iekļaujas vispārējā Eiropas tranzīta koridora tīklā un ir nozīmīgs posms, lai realizētu kravu plūsmu pamatā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām. Austrumu - Rietumu koridoru veido dzelzceļa tīkls Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.

Latvija nākotnē plāno plašāk attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus arī no citiem Austrumu reģioniem, piemēram, Ķīnas, Kazahstānas un Uzbekistānas, veidojot tādu kā jauno "zīda ceļu", kur dzelzceļš Latvijā ir viens no tā posmiem. "Mēs pie tā strādājam, un ir veikti jau pirmie eksperimentālie kravu pārvadājumu braucieni. Notiek sarunas par to, ka nākotnē NATO savas kravas uz Afganistānu sūtīs caur Latvijas ostām, kas ļautu palielināt kravu apjomu un nestu valstij ienākumus. Šajā jomā ar Latviju konkurē arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, tomēr VAS "Latvijas dzelzceļš" nozīme un loma kravu pārvadājumu veikšanā no Austrumu reģioniem joprojām ir būtiska, ko nosaka dzelzceļa iespējas nogādāt kravas uz Latvijas ostām," norāda VAS "Latvijas dzelzceļš" Attīstības un projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Nozīmīgs Eiropas Savienības atbalsts

Tieši transporta sistēmas attīstīšana un dzelzceļa rekonstrukcija veicinās reģiona attīstību. Piecu dažādu projektu ietvaros Latvija no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda ir saņēmusi līdzfinansējumu vairāk nekā 111 miljonu latu apmērā, lai valsts akciju sabiedrība VAS "Latvijas dzelzceļš" pēdējo desmit gadu laikā spētu attīstīt dzelzceļa infrastruktūru. ES līdzfinansē projektus līdz 85% no to kopējām izmaksām, lai ar Kohēzijas fonda starpniecību izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm.

Lielākā daļa VAS "Latvijas dzelzceļš" pārvadāto kravu tiek vestas no citām valstīm. Tā ir iespēja valstij pelnīt no "ārpuses" un finanšu līdzekļus nevis izvest, bet ievest Latvijā. Turklāt tiek veicināta arī uzņēmējdarbība un eksporta iespējas. Tādējādi kvalitatīva un moderna dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un stratēģiska izbūve ir būtisks attīstības posms, lai nodrošinātu kravu plūsmas pieaugumu un līdz ar to arī palīdzētu valstij "sildīt" ekonomiku.

Ieguvumi valstij un iedzīvotājiem
Drošība - īstenojot šos projektus un modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, tiek veidots iespējami kvalitatīvs, moderns un drošs sliežu ceļš, kas vilcieniem – gan pasažieru, gan kravu – rada iespēju pārvietoties ātrāk un drošāk.
Ekonomikas "sildīšana" – palielināsies Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora kapacitāte un ātrums. Līdz ar to, pieaugot kravu satiksmei caur Latvijas ostām un pieaugot arī dzelzceļa tranzīta satiksmei, Latvijai ir iespēja arī vairāk nopelnīt, ja sliežu ceļu infrastruktūra ļauj palielināt vilcienu plūsmu, kā arī vilcienu ātrumu.
Sakārtota vide – bez sliežu ceļa atjaunošanas, atjaunotas caurtekas un ūdens novadīšanas sistēmas, veikti zemes darbi, sakārtotas dzelzceļa nodalījuma joslas, izcirsti krūmi un bīstamie koki. Vides sakārtošana ap dzelzceļu ir jo īpaši būtiska arī drošības nodrošināšanas aspektā, lai ātrās palīdzības dienestiem būtu vieglāk piekļūt notikuma vietai, palīdzēt cilvēkiem vai novērst avārijas sekas.
Saudzē autotransportu – rekonstrukcijas rezultātā ieguvēji ir arī autobraucēji un gājēji, kas šķērso dzelzceļa sliedes, jo kopumā tiks ieliktas 19 pārbrauktuves ar gumijas klājumu, kuru kalpošanas ilgums ir vairāk kā 15 gadi. Tās ir daudz mīkstākas, kvalitatīvākas un modernākas. Rezultātā tiek saudzētas gan dzelzceļa sliedes, gan arī dzelzceļu šķērsojošā autotransporta ritošā daļa. Autobraucēji var pat vairs nejust, ka viņu auto šķērso dzelzceļa sliedes.

Ērtas pārejas – jau ir ieliktas 9 gājēju pārejas dzelzceļa stacijās, līdz ar to dzelzceļu ir daudz vieglāk šķērsot cilvēkiem ratiņkrēslos, ar bērnu ratiņiem vai velosipēdiem. Šo pāreju segumu veido stikla šķiedras kompozīts, kas nerūsē. Materiāls ir gluds, kvalitatīvs, izturīgs un salīdzinoši viegls, ko tādējādi ir daudz vieglāk arī ieklāt un ekspluatēt. Nākotnē šādu dzelzceļa gājēju pāreju skaits pieaugs.

Samazināts vilcienu radītais troksnis un vibrācijas – vilcienu satiksme notiek visās diennakts stundās, jo dienas laikā pamatā tiek veikti pasažieru pārvadājumi, kas ir prioritāte, bet nakts stundās – kravu pārvadājumi. Līdz ar to šobrīd lielākajai daļai iedzīvotāju, kuri dzīvo dzelzceļa tuvumā, nākas samierināties ar vilcienu radīto troksni. Tomēr jaunākās dzelzceļa infrastruktūras tehnoloģijas ļauj sliežu savienojumu vietas veidot tā, ka šis troksnis būtiski samazinātos.

Papildu informācija:
Elīna Kalniņa, SIA "Komunikāciju aģentūra"
Tel.22018527, E-pasts: elina.kalnina@ka.lv

Avots" www.daugavpils.lv