Latgales ātrsatiksmes autoceļa posmu Koknese-Pļaviņas plāno uzbūvēt 2013.-2014.gadā
Latgales ātrsatiksmes autoceļa posmu Koknese-Pļaviņas iecerēts uzbūvēt 2013.-2014.gadā, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informācija.
Latgales ātrsatiksmes autoceļa posmu Koknese-Pļaviņas iecerēts uzbūvēt 2013.-2014.gadā, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informācija.
Jaunu autoceļu nepieciešams būvēt, jo esošā ceļa A6 Rīga-Daugavpils rekonstrukcija neatrisinātu jautājumus, kas saistīti ar perspektīvās satiksmes intensitātes, transporta līdzekļu ātruma pieaugumu un kustības drošību.
Ja Latgales autoceļa posma pirmās kārtas nodošana ekspluatācijā būtu iespējama jau pēc 2013.gada, autovadītājiem nebūtu jāsaskaras ar esošā ceļa lietošanas problēmām, kas atbilst sliktam ceļa lietošanas ērtības līmenim. Šo līmeni raksturo braukšana garās rindās aiz lēni braucošiem transporta līdzekļiem, apdzīšanas neiespējamība un braukšanas ātrums, kas veido tikai 55% no ātruma brīvos apstākļos. Pieaugtu arī satiksmes negadījumu skaits.
Autoceļa posma būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā teikts, ka līdz ar Latgales autoceļa ieslēgšanu valsts kopējā ceļu tīklā tiks radīts kvalitatīvs, mūsdienu prasībām atbilstošs transporta koridors austrumu virzienā. Laika periodā, kad esošais valsts galvenais autoceļš Rīga-Daugavpils pamazām izsmeļ savas caurlaides iespējas, nepieciešama jauna ceļa būvniecība, kas atslogotu esošo ceļu sistēmu.
Tiek prognozēts, ka Latgales autoceļš posmā Koknese-Pļaviņas atslogos vairāk nekā divas trešdaļas no esošās A6 šosejas satiksmes intensitātes.
Plānots, ka pa autoceļu, kas iecerēts teritorijā uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils, varēs pārvietoties ar ātrumu 100 kilometri stundā.
Būvniecību paredzēts veikt divās kārtās, sākotnēji ar klātnes platumu 14 metri un vienu joslu katrā virzienā, bet perspektīvā - ar platumu 29,5 metri un divām joslām katrā virzienā.
Ziņojumā secināts, ka lielākās problēmas autoceļa posma izbūvei var radīt ekonomiska rakstura šķēršļi, piemēram, finanšu līdzekļu trūkums autoceļa būvniecībai. Tā kā autoceļa būvniecībai nepieciešamos finanšu līdzekļus plānots piesaistīt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tad potenciāli ir iespējams, ka šī nauda netiek saņemta. Tāpat finansiāla rakstura problēmas var radīt zemes īpašnieku atteikšanās pārdot to privātajā valdījumā esošās zemes.
Pastāv trīs iespējamie autoceļa trases varianti. Trašu variantu salīdzinājuma rezultāti liecina par to, ka gan no dabas, gan sociālās vides viedokļa par piemērotāko autoceļa būvniecībai var uzskatīt trases trešo variantu, kas gan nav lētākais.
Visi trīs trašu varianti posmā no Kokneses līdz Pļaviņām šķērso trīs Aizkraukles rajona pagastus - Koknesi, Klintaini un Aivieksti. Autoceļš plānots teritorijā uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils.
Posma sākuma punkts paredzēts no autoceļa P79 Koknese-Ērgļi. Posma sākumā visi trīs trases varianti virzās pa vienu teritoriju, bet trešais variants pēc apmēram viena kilometra no posma sākuma atdalās no pirmā un otrā varianta, kas turpina virzīties pa vienu maršrutu.
Vietā, kur Klintaines pagasts robežojas ar Aiviekstes pagasta rietumu malu, apmēram desmit kilometru attālumā no posma sākuma trases otrais variants savienojas ar trases trešo variantu, un līdz posma beigām šie abi varianti virzās pa vienu trajektoriju. Posms beidzas pie Pļaviņu apvedceļa autoceļa P78 Pļaviņas-Ērgļi sākumā.
Tā saucamā Latgales autoceļa projektēšana 42 kilometrus garā posmā no Rīgas tika uzsākta jau PSRS laikā - 1973.gadā. Taču tā laika līdzekļu trūkums, prioritātes un citi apsvērumi neļāva pabeigt un realizēt iecerēto ideju dzīvē.
Jaunu autoceļu nepieciešams būvēt, jo esošā ceļa A6 Rīga-Daugavpils rekonstrukcija neatrisinātu jautājumus, kas saistīti ar perspektīvās satiksmes intensitātes, transporta līdzekļu ātruma pieaugumu un kustības drošību.
Ja Latgales autoceļa posma pirmās kārtas nodošana ekspluatācijā būtu iespējama jau pēc 2013.gada, autovadītājiem nebūtu jāsaskaras ar esošā ceļa lietošanas problēmām, kas atbilst sliktam ceļa lietošanas ērtības līmenim. Šo līmeni raksturo braukšana garās rindās aiz lēni braucošiem transporta līdzekļiem, apdzīšanas neiespējamība un braukšanas ātrums, kas veido tikai 55% no ātruma brīvos apstākļos. Pieaugtu arī satiksmes negadījumu skaits.
Autoceļa posma būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā teikts, ka līdz ar Latgales autoceļa ieslēgšanu valsts kopējā ceļu tīklā tiks radīts kvalitatīvs, mūsdienu prasībām atbilstošs transporta koridors austrumu virzienā. Laika periodā, kad esošais valsts galvenais autoceļš Rīga-Daugavpils pamazām izsmeļ savas caurlaides iespējas, nepieciešama jauna ceļa būvniecība, kas atslogotu esošo ceļu sistēmu.
Tiek prognozēts, ka Latgales autoceļš posmā Koknese-Pļaviņas atslogos vairāk nekā divas trešdaļas no esošās A6 šosejas satiksmes intensitātes.
Plānots, ka pa autoceļu, kas iecerēts teritorijā uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils, varēs pārvietoties ar ātrumu 100 kilometri stundā.
Būvniecību paredzēts veikt divās kārtās, sākotnēji ar klātnes platumu 14 metri un vienu joslu katrā virzienā, bet perspektīvā - ar platumu 29,5 metri un divām joslām katrā virzienā.
Ziņojumā secināts, ka lielākās problēmas autoceļa posma izbūvei var radīt ekonomiska rakstura šķēršļi, piemēram, finanšu līdzekļu trūkums autoceļa būvniecībai. Tā kā autoceļa būvniecībai nepieciešamos finanšu līdzekļus plānots piesaistīt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tad potenciāli ir iespējams, ka šī nauda netiek saņemta. Tāpat finansiāla rakstura problēmas var radīt zemes īpašnieku atteikšanās pārdot to privātajā valdījumā esošās zemes.
Pastāv trīs iespējamie autoceļa trases varianti. Trašu variantu salīdzinājuma rezultāti liecina par to, ka gan no dabas, gan sociālās vides viedokļa par piemērotāko autoceļa būvniecībai var uzskatīt trases trešo variantu, kas gan nav lētākais.
Visi trīs trašu varianti posmā no Kokneses līdz Pļaviņām šķērso trīs Aizkraukles rajona pagastus - Koknesi, Klintaini un Aivieksti. Autoceļš plānots teritorijā uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils.
Posma sākuma punkts paredzēts no autoceļa P79 Koknese-Ērgļi. Posma sākumā visi trīs trases varianti virzās pa vienu teritoriju, bet trešais variants pēc apmēram viena kilometra no posma sākuma atdalās no pirmā un otrā varianta, kas turpina virzīties pa vienu maršrutu.
Vietā, kur Klintaines pagasts robežojas ar Aiviekstes pagasta rietumu malu, apmēram desmit kilometru attālumā no posma sākuma trases otrais variants savienojas ar trases trešo variantu, un līdz posma beigām šie abi varianti virzās pa vienu trajektoriju. Posms beidzas pie Pļaviņu apvedceļa autoceļa P78 Pļaviņas-Ērgļi sākumā.
Tā saucamā Latgales autoceļa projektēšana 42 kilometrus garā posmā no Rīgas tika uzsākta jau PSRS laikā - 1973.gadā. Taču tā laika līdzekļu trūkums, prioritātes un citi apsvērumi neļāva pabeigt un realizēt iecerēto ideju dzīvē.