"Latgales enerģija": siltumapgādes problēmu risinājumi nonākuši strupceļā vai "pakārti gaisā"
Foto: "Latgales enerģija": siltumapgādes problēmu risinājumi nonākuši strupceļā vai "pakārti gaisā"
Siltumapgādes jautājumu risināšana, iespējams, ir novedusi strupceļā, jo joprojām ir daudz jautājumu, kas "karājas gaisā" un nav atrisināmi vienā dienā, vēstī LETA.
Siltumapgādes jautājumu risināšana, iespējams, ir novedusi strupceļā, jo joprojām ir daudz jautājumu, kas "karājas gaisā" un nav atrisināmi vienā dienā, vēstī LETA.
SIA "Latgales enerģija" valdes loceklis jau iepriekš ir uzsvēris, ka ar licenču anulēšanu līdzšinējam operatoram liegtas tiesības sniegt siltumapgādes pakalpojumus, taču arī atdot AS "Rēzeknes siltumtīkli" aktīvus uzņēmums nevar, jo "tas ir civiltiesiskā kārtībā risināms strīds".
Bērziņš norādīja, ka tālākā lietu virzība pakārtota atbildīgās personas - Rēzeknes domes izpilddirektora vietnieka - lēmumam, - ja "Latgales enerģija" tiks iecelta par siltumapgādes funkcijas pagaidu nodrošinātāju, tuvākajā laikā varētu tikt atjaunota karstā ūdens piegāde pilsētā un tālāk tiktu risināti jautājumi par licenču atjaunošanu, tarifu, gatavošanos apkures sezonai.
"Ja atbildīgā persona nepiekritīs mūsu lūgumam iecelt "Latgales enerģiju" par siltumapgādes funkcijas pagaidu nodrošinātāju, tad grūti prognozēt, kā tālāk virzīsies šīs lietas," sacīja Bērziņš.
SIA "Latgales enerģija" valdes loceklis uzskata, ka Rēzeknes domes bažas par to, vai "Latgales enerģija" spēja finansiāli nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, jo tā joprojām pašvaldības uzņēmumam "Rēzeknes enerģija" ir parādā 2,5 miljonus latu par izmantoto dabasgāzi, ir nepamatotas.
"Dome vienu nūjas galu redz, otru neredz. Kāpēc dome noklusē to, ka "Rēzeknes siltumtīkli" ir 2,7 miljonus latu parādā "Latgales enerģijai"?" retoriski jautāja Bērziņš.
Kā informēja Bērziņš, Lietuvas investors "E energija" turpina gatavot dokumentus, lai vērstos starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti.
Investors uzskata, ka valsts nav nodrošinājusi viņu kā investoru aizsardzību Rēzeknē, ko paredz starp abām valstīm parakstītais līgums.
SIA "Latgales enerģija" valdes loceklis jau iepriekš ir uzsvēris, ka ar licenču anulēšanu līdzšinējam operatoram liegtas tiesības sniegt siltumapgādes pakalpojumus, taču arī atdot AS "Rēzeknes siltumtīkli" aktīvus uzņēmums nevar, jo "tas ir civiltiesiskā kārtībā risināms strīds".
Bērziņš norādīja, ka tālākā lietu virzība pakārtota atbildīgās personas - Rēzeknes domes izpilddirektora vietnieka - lēmumam, - ja "Latgales enerģija" tiks iecelta par siltumapgādes funkcijas pagaidu nodrošinātāju, tuvākajā laikā varētu tikt atjaunota karstā ūdens piegāde pilsētā un tālāk tiktu risināti jautājumi par licenču atjaunošanu, tarifu, gatavošanos apkures sezonai.
"Ja atbildīgā persona nepiekritīs mūsu lūgumam iecelt "Latgales enerģiju" par siltumapgādes funkcijas pagaidu nodrošinātāju, tad grūti prognozēt, kā tālāk virzīsies šīs lietas," sacīja Bērziņš.
SIA "Latgales enerģija" valdes loceklis uzskata, ka Rēzeknes domes bažas par to, vai "Latgales enerģija" spēja finansiāli nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, jo tā joprojām pašvaldības uzņēmumam "Rēzeknes enerģija" ir parādā 2,5 miljonus latu par izmantoto dabasgāzi, ir nepamatotas.
"Dome vienu nūjas galu redz, otru neredz. Kāpēc dome noklusē to, ka "Rēzeknes siltumtīkli" ir 2,7 miljonus latu parādā "Latgales enerģijai"?" retoriski jautāja Bērziņš.
Kā informēja Bērziņš, Lietuvas investors "E energija" turpina gatavot dokumentus, lai vērstos starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti.
Investors uzskata, ka valsts nav nodrošinājusi viņu kā investoru aizsardzību Rēzeknē, ko paredz starp abām valstīm parakstītais līgums.
