Latvenergo: Lietuvas-Zviedrijas savienojums būtu 100 miljonu eiro "izmešana vējā"
Foto: Latvenergo: Lietuvas-Zviedrijas savienojums būtu 100 miljonu eiro "izmešana vējā"
Dalība Lietuvas-Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojuma būvē būtu izšķērdība, turklāt Latvenergo meitas uzņēmums Augstsprieguma tīkls (AST) tajā nemaz nevar piedalīties. Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons norāda, ka savienojums no Zviedrijas uz Latviju varētu būt par aptuveni 100 miljoniem eiro lētāks, ziņo "Diena".
Latvija gatavojas turpināt cīņu par savienojuma būvi uz Latviju, nevis Lietuvu
Dalība Lietuvas-Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojuma būvē būtu izšķērdība, turklāt Latvenergo meitas uzņēmums Augstsprieguma tīkls (AST) tajā nemaz nevar piedalīties.
Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons norāda, ka savienojums no Zviedrijas uz Latviju varētu būt par aptuveni 100 miljoniem eiro lētāks.
Savu nostāju Latvenergo iesniedzis arī premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurš ar preses sekretāra Edgara Vaikuļa starpniecību Dienai norādīja, ka ir pieļaujama piedalīšanās apspriedēs, taču par dalību Lietuvas projektā runāt ir pāragri.
Diena jau rakstījusi, ka Latvijas elektrotīkla savienojums ar Zviedriju kā alternatīvs elektrības piegādes avots būtu nozīmīgs enerģētiskajai drošībai. Patlaban vienīgais savienojums starp ES un Baltijas elektrotīkliem ir Igauniju un Somiju savienojošais Estlink.
Līdzvērtīgs spēkstacijai
Energokompānija ir ieinteresēta savienojuma Latvija-Zviedrija būvē, jo tas pavērtu plašas tirdzniecības iespējas ne tikai ar Zviedriju, kuras elektrības eksporta iespējas varētu būt diskutablas, bet arī pārējām reģiona valstīm - Norvēģiju, Dāniju un Somiju, atzīst K.Miķelsons. "Savienojums ar 500 megavatu jaudu no drošības viedokļa ir kā vesela elektrostacija," norāda AST valdes loceklis Varis Boks. Tiesa, abās puses jābūt adekvātām jaudām, kas nozīmē - savienojuma projektam būtiska ir Tautas partijas (TP) noraidītā sasaiste ar ogļu-biomasas elektrostaciju. Lietuvas gadījumā savienojumu saistīts ar jauno Ignalinas AES. Kā uzskata K.Miķelsons - abi projekti patlaban ir līdzīgā stadijā, tiesa, ogļu staciju varētu uzcelt ātrāk.
Latvenergo par saviem līdzekļiem gatavs veikt izpēti savienojumam Latvija-Zviedrija. "Ātrāk nekā pēc pieciem gadiem savienojums gan nevarētu tapt," saka K.Miķelsons. Vaicāti par izpētes sākšanas termiņu, Latvenergo pārstāvji norāda - tas atkarīgs no tā, kad būs risinājums sarunās ar Lietuvu. Zviedrijas puse norādījusi, ka Baltijas valstīm savā starpā jāvienojas. Tādējādi Latvija, nepiekrītot Lietuvas projektam, bloķējusi projekta tālāku virzību.
I.Godmanis uzskata, ka, vērtējot Lietuvas projektu, jāizsver, kā ritēs jaunās AES projekts un kādas Latvijai būs iespējas atpelnīt savienojumā Lietuva-Zviedrija ieguldīto, stāsta E.Vaikulis. "Tāpēc Latvijas prioritāte Eiropas kopējās politikas ietvaros paliek nemainīga - mums nepieciešams savienojums Latvija-Zviedrija," teicis I.Godmanis. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) agrāk gan Dienai skaidroja, ka Latvija varētu izmantot arī savienojumu Lietuva-Zviedrija, jo Latvija savienota ar Lietuvu.
Lietuva cīnās
"Iecere par savienojuma būvi radusies apmēram pirms diviem gadiem," stāsta K.Miķelsons. Lietuva piedāvājusi veikt izpēti, un pārējās valstis piekritušas. Esot bijusi vienošanās, ka Lietuva ar kaimiņiem apspriedīsies un tad tiks lemts par savienojuma maršrutu. Tagad Latvija saņēmusi izpētes rezultātus līdz ar konkrētu piedāvājumu - piedalīties savienojuma Lietuva-Zviedrija būvē. Tā izmaksas lēstas ap 500 miljoniem eiro. Kā uzsver K.Miķelsons, kabelis Latvija-Zviedrija būtu par apmēram 100 kilometriem īsāks un tā izmaksas varētu būt apmēram par 100 miljoniem eiro mazākas. Lietuva savienojuma jaudu paredzējusi līdz pat 1000 MW. Lietuvas aktīvo iestāšanos par to, ka savienojums jābūvē uz Lietuvu, K.Miķelsons skaidro ar vēlmi gādāt par valsts energoapgādes drošību pēc Ignalinas AES slēgšanas. Tai padomā arī savienojums ar Poliju, taču šajā jautājumā, tāpat kā jautājumā par jauno Ignalinas AES, sarunas progresē ļoti lēni, atzīst Latvenergo prezidents.
Igauņi par Latviju
Ja AST piedalītos savienojuma Lietuva-Zviedrija būvē, ieguldījums atspoguļotos tarifos Latvijas teritorijā, turklāt AST darbības licence nesniedzas pāri Latvijas robežām. Tādēļ līdzsvara dēļ savienojums būtu jābūvē katrai valstij, uzskata K.Miķelsons. Latvenergo kā ražojošā kompānija projektā nevar piedalīties, jo no Zviedrijas puses noteikts - kabelim jābūt tā dēvētajam infrastruktūras kabelim, kas pieejams visiem tirgus dalībniekiem. Atšķirībā, piemēram, uz Estlink lietošanu ir ekskluzīvas tiesības tikai tā būvētājiem, tai skaitā Latvenergo. Kā apgalvo K.Miķelsons, Latvijas pusē esot arī Igaunija - igauņiem savienojums Zviedrija-Latvija būtu izdevīgāks ne tika no izmaksu viedokļa, bet arī tādēļ, ka tiek runāts par jaunu Igaunijas-Latvijas savienojumu, kas varētu iet pa Rīgas jūras līci uz Kurzemi, tādējādi sniedzot pieeju potenciālajam savienojumam ar Zviedriju.
Dalība Lietuvas-Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojuma būvē būtu izšķērdība, turklāt Latvenergo meitas uzņēmums Augstsprieguma tīkls (AST) tajā nemaz nevar piedalīties.
Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons norāda, ka savienojums no Zviedrijas uz Latviju varētu būt par aptuveni 100 miljoniem eiro lētāks.
Savu nostāju Latvenergo iesniedzis arī premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurš ar preses sekretāra Edgara Vaikuļa starpniecību Dienai norādīja, ka ir pieļaujama piedalīšanās apspriedēs, taču par dalību Lietuvas projektā runāt ir pāragri.
Diena jau rakstījusi, ka Latvijas elektrotīkla savienojums ar Zviedriju kā alternatīvs elektrības piegādes avots būtu nozīmīgs enerģētiskajai drošībai. Patlaban vienīgais savienojums starp ES un Baltijas elektrotīkliem ir Igauniju un Somiju savienojošais Estlink.
Līdzvērtīgs spēkstacijai
Energokompānija ir ieinteresēta savienojuma Latvija-Zviedrija būvē, jo tas pavērtu plašas tirdzniecības iespējas ne tikai ar Zviedriju, kuras elektrības eksporta iespējas varētu būt diskutablas, bet arī pārējām reģiona valstīm - Norvēģiju, Dāniju un Somiju, atzīst K.Miķelsons. "Savienojums ar 500 megavatu jaudu no drošības viedokļa ir kā vesela elektrostacija," norāda AST valdes loceklis Varis Boks. Tiesa, abās puses jābūt adekvātām jaudām, kas nozīmē - savienojuma projektam būtiska ir Tautas partijas (TP) noraidītā sasaiste ar ogļu-biomasas elektrostaciju. Lietuvas gadījumā savienojumu saistīts ar jauno Ignalinas AES. Kā uzskata K.Miķelsons - abi projekti patlaban ir līdzīgā stadijā, tiesa, ogļu staciju varētu uzcelt ātrāk.
Latvenergo par saviem līdzekļiem gatavs veikt izpēti savienojumam Latvija-Zviedrija. "Ātrāk nekā pēc pieciem gadiem savienojums gan nevarētu tapt," saka K.Miķelsons. Vaicāti par izpētes sākšanas termiņu, Latvenergo pārstāvji norāda - tas atkarīgs no tā, kad būs risinājums sarunās ar Lietuvu. Zviedrijas puse norādījusi, ka Baltijas valstīm savā starpā jāvienojas. Tādējādi Latvija, nepiekrītot Lietuvas projektam, bloķējusi projekta tālāku virzību.
I.Godmanis uzskata, ka, vērtējot Lietuvas projektu, jāizsver, kā ritēs jaunās AES projekts un kādas Latvijai būs iespējas atpelnīt savienojumā Lietuva-Zviedrija ieguldīto, stāsta E.Vaikulis. "Tāpēc Latvijas prioritāte Eiropas kopējās politikas ietvaros paliek nemainīga - mums nepieciešams savienojums Latvija-Zviedrija," teicis I.Godmanis. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) agrāk gan Dienai skaidroja, ka Latvija varētu izmantot arī savienojumu Lietuva-Zviedrija, jo Latvija savienota ar Lietuvu.
Lietuva cīnās
"Iecere par savienojuma būvi radusies apmēram pirms diviem gadiem," stāsta K.Miķelsons. Lietuva piedāvājusi veikt izpēti, un pārējās valstis piekritušas. Esot bijusi vienošanās, ka Lietuva ar kaimiņiem apspriedīsies un tad tiks lemts par savienojuma maršrutu. Tagad Latvija saņēmusi izpētes rezultātus līdz ar konkrētu piedāvājumu - piedalīties savienojuma Lietuva-Zviedrija būvē. Tā izmaksas lēstas ap 500 miljoniem eiro. Kā uzsver K.Miķelsons, kabelis Latvija-Zviedrija būtu par apmēram 100 kilometriem īsāks un tā izmaksas varētu būt apmēram par 100 miljoniem eiro mazākas. Lietuva savienojuma jaudu paredzējusi līdz pat 1000 MW. Lietuvas aktīvo iestāšanos par to, ka savienojums jābūvē uz Lietuvu, K.Miķelsons skaidro ar vēlmi gādāt par valsts energoapgādes drošību pēc Ignalinas AES slēgšanas. Tai padomā arī savienojums ar Poliju, taču šajā jautājumā, tāpat kā jautājumā par jauno Ignalinas AES, sarunas progresē ļoti lēni, atzīst Latvenergo prezidents.
Igauņi par Latviju
Ja AST piedalītos savienojuma Lietuva-Zviedrija būvē, ieguldījums atspoguļotos tarifos Latvijas teritorijā, turklāt AST darbības licence nesniedzas pāri Latvijas robežām. Tādēļ līdzsvara dēļ savienojums būtu jābūvē katrai valstij, uzskata K.Miķelsons. Latvenergo kā ražojošā kompānija projektā nevar piedalīties, jo no Zviedrijas puses noteikts - kabelim jābūt tā dēvētajam infrastruktūras kabelim, kas pieejams visiem tirgus dalībniekiem. Atšķirībā, piemēram, uz Estlink lietošanu ir ekskluzīvas tiesības tikai tā būvētājiem, tai skaitā Latvenergo. Kā apgalvo K.Miķelsons, Latvijas pusē esot arī Igaunija - igauņiem savienojums Zviedrija-Latvija būtu izdevīgāks ne tika no izmaksu viedokļa, bet arī tādēļ, ka tiek runāts par jaunu Igaunijas-Latvijas savienojumu, kas varētu iet pa Rīgas jūras līci uz Kurzemi, tādējādi sniedzot pieeju potenciālajam savienojumam ar Zviedriju.
