"Latvenergo" gatavojas pavasara paliem - šajā laikā visu Latvijai nepieciešamo elektroenerģiju iespējams saražot pašu mājās
Foto: "Latvenergo" gatavojas pavasara paliem - šajā laikā visu Latvijai nepieciešamo elektroenerģiju iespējams saražot pašu mājās
Kā katru gadu, arī šopavasar Latvenergo koncernā ir izveidota palu komisija, kas organizē un uzrauga sagatavošanas darbu veikšanu, lai nodrošinātu sekmīgu koncerna darbību pavasara palu periodā.
Kā katru gadu, arī šopavasar Latvenergo koncernā ir izveidota palu komisija, kas organizē un uzrauga sagatavošanas darbu veikšanu, lai nodrošinātu sekmīgu koncerna darbību pavasara palu periodā, kā arī koordinē sadarbību ar pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves, ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves.
Jau pašlaik tiek veikti sagatavošanās darbi, jo palu periodam ir jāsagatavo hidroelektrostaciju darba režīms un attiecīgi arī pārvades tīkla darba režīms, jo šajā brīdī tiek eksportētas salīdzinoši lielas jaudas pretstatā pārējam gadam.
Diemžēl, ir ļoti grūti prognozēt iespējamo plūdu attīstības scenāriju, jo tas ir atkarīgs no tādiem kritērijiem, kā sniega segas biezums, ūdens saturs sniegā, kušanas ātrums un laika apstākļi palu periodā, tāpēc, lai varētu uzkrāt iespējamo palu ūdens daudzumu hidroelektrostacijās, saņemot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozēto palu apjomu, tiks veikta pirms palu ūdens līmeņa nostrāde hidroelektrostacijās.
Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" Daugavas hidroelektrostacijās ir atkarīga no ūdens caurplūdes upē, tāpēc tā ir mainīga un grūti prognozējama. Latvijā gada griezumā vidēji tiek saražots 50% - 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, tomēr palu periodā, pateicoties ūdens pieplūdumam, Latvenergo ražotnes spēj nodrošināt vietējo patērētāju vajadzības pilnībā.
AS "Latvenergo" vadība ik pavasari dodas koordinējošās darba vizītēs pie Vidusdaugavas – Aizkraukles, Pļaviņu, Jēkabpils pašvaldībām. Šādu tikšanos mērķis ir saskaņot un precizēt abu pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētu pašvaldību teritorijās.
Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis, operējot ar pēdējo informāciju, ceturtdien izteica cerību, ka šogad situācija plūdu jomā nebūs draudīga, lai gan ūdens līmenis Daugavā varētu būt augstāks nekā pērn. Hidrometeorologu informācija vēsta, ka pašreiz ledus biezums posmā no Krāslavas līdz Pļaviņām ir no 22 līdz 40 centimetriem. Taču, lai iegūtu precīzāku informāciju par ledus biezumu un iespējamajām vižņu koncentrācijas vietām, pašvaldība kopā ar civilās aizsardzības dienestiem tuvākajā laikā veiks papildus pētījumus.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs norādīja, ka domes galvenais uzdevums pilsētas pasargāšanā no palu sekām ir aizsargdambju stāvokļa kontrole un nostiprināšana, kam gan šogad netika piešķirts valsts finansējums. Viņš arī izteica atzinību AS "Latvenergo" vadībai par regulāri izrādīto interesi sadarbībā ar pašvaldībām palu problēmas kontekstā. "Šeit nav liekvārdības, ir pilnīga sapratne un pozitīvi augļi",- tā par sadarbību ar Latvenergo vadību Leonīds Salcevičs.
AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons apliecināja pašvaldību vadītājiem un klātesošajiem preses pārstāvjiem, ka Latvenergo ir gatavs iespējamajiem paliem un darbam ārkārtas apstākļos.
Tuvojoties palu periodam, ir jāņem vērā, ka katram Daugavas posmam ir dabīgās applūšanas teritorija, kura atkarīga no vides reljefa un ūdens caurteces katrā Daugavas posmā. Par to ir brīdinātas pašvaldības, lai rosinātu kopēju izpratni. Posms, kurā Latvenergo ar savām darbībām var ietekmēt ūdens līmeni, ir ierobežots – Pļaviņu HES ūdenskrātuves ietekmes zona beidzas aiz Jēkabpils (aptuveni 165 km pirms Daugavas ieteces jūrā).
AS "Latvenergo" katru gadu veic personāla pretavāriju treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā. Latvenergo koncerna plūdu komisija nodrošina nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tai skaitā, sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā. Šo aktivitāšu mērķis ir nodrošināt Daugavas hidroelektrostaciju maksimālu gatavību palu ūdeņu pārstrādei elektroenerģijā.
Palu perioda laikā Latvenergo uztur pastāvīgus operatīvos sakarus ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves. Stāvokļa kontrolei regulāri tiek saņemta informācija no Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūras.
Jau pašlaik tiek veikti sagatavošanās darbi, jo palu periodam ir jāsagatavo hidroelektrostaciju darba režīms un attiecīgi arī pārvades tīkla darba režīms, jo šajā brīdī tiek eksportētas salīdzinoši lielas jaudas pretstatā pārējam gadam.
Diemžēl, ir ļoti grūti prognozēt iespējamo plūdu attīstības scenāriju, jo tas ir atkarīgs no tādiem kritērijiem, kā sniega segas biezums, ūdens saturs sniegā, kušanas ātrums un laika apstākļi palu periodā, tāpēc, lai varētu uzkrāt iespējamo palu ūdens daudzumu hidroelektrostacijās, saņemot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras prognozēto palu apjomu, tiks veikta pirms palu ūdens līmeņa nostrāde hidroelektrostacijās.
Elektroenerģijas izstrāde AS "Latvenergo" Daugavas hidroelektrostacijās ir atkarīga no ūdens caurplūdes upē, tāpēc tā ir mainīga un grūti prognozējama. Latvijā gada griezumā vidēji tiek saražots 50% - 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, tomēr palu periodā, pateicoties ūdens pieplūdumam, Latvenergo ražotnes spēj nodrošināt vietējo patērētāju vajadzības pilnībā.
AS "Latvenergo" vadība ik pavasari dodas koordinējošās darba vizītēs pie Vidusdaugavas – Aizkraukles, Pļaviņu, Jēkabpils pašvaldībām. Šādu tikšanos mērķis ir saskaņot un precizēt abu pušu rīcībā esošo informāciju un iespējamo līdzdalību plūdu gadījumā konkrētu pašvaldību teritorijās.
Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis, operējot ar pēdējo informāciju, ceturtdien izteica cerību, ka šogad situācija plūdu jomā nebūs draudīga, lai gan ūdens līmenis Daugavā varētu būt augstāks nekā pērn. Hidrometeorologu informācija vēsta, ka pašreiz ledus biezums posmā no Krāslavas līdz Pļaviņām ir no 22 līdz 40 centimetriem. Taču, lai iegūtu precīzāku informāciju par ledus biezumu un iespējamajām vižņu koncentrācijas vietām, pašvaldība kopā ar civilās aizsardzības dienestiem tuvākajā laikā veiks papildus pētījumus.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs norādīja, ka domes galvenais uzdevums pilsētas pasargāšanā no palu sekām ir aizsargdambju stāvokļa kontrole un nostiprināšana, kam gan šogad netika piešķirts valsts finansējums. Viņš arī izteica atzinību AS "Latvenergo" vadībai par regulāri izrādīto interesi sadarbībā ar pašvaldībām palu problēmas kontekstā. "Šeit nav liekvārdības, ir pilnīga sapratne un pozitīvi augļi",- tā par sadarbību ar Latvenergo vadību Leonīds Salcevičs.
AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons apliecināja pašvaldību vadītājiem un klātesošajiem preses pārstāvjiem, ka Latvenergo ir gatavs iespējamajiem paliem un darbam ārkārtas apstākļos.
Tuvojoties palu periodam, ir jāņem vērā, ka katram Daugavas posmam ir dabīgās applūšanas teritorija, kura atkarīga no vides reljefa un ūdens caurteces katrā Daugavas posmā. Par to ir brīdinātas pašvaldības, lai rosinātu kopēju izpratni. Posms, kurā Latvenergo ar savām darbībām var ietekmēt ūdens līmeni, ir ierobežots – Pļaviņu HES ūdenskrātuves ietekmes zona beidzas aiz Jēkabpils (aptuveni 165 km pirms Daugavas ieteces jūrā).
AS "Latvenergo" katru gadu veic personāla pretavāriju treniņus un zināšanu pārbaudi darbam palu laikā. Latvenergo koncerna plūdu komisija nodrošina nepieciešamos personāla, materiālos un tehniskos resursus, tai skaitā, sakaru līdzekļus, lai spētu operatīvi rīkoties plūdu draudu gadījumā. Šo aktivitāšu mērķis ir nodrošināt Daugavas hidroelektrostaciju maksimālu gatavību palu ūdeņu pārstrādei elektroenerģijā.
Palu perioda laikā Latvenergo uztur pastāvīgus operatīvos sakarus ar LR Ārkārtējo situāciju vadības centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves. Stāvokļa kontrolei regulāri tiek saņemta informācija no Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūras.
