"Latvenergo" un "Belenergo" apspriež iespējamās sadarbības formas un jaunus projektus
Foto: "Latvenergo" un "Belenergo" apspriež iespējamās sadarbības formas un jaunus projektus
Rīgā 5.februārī un 6.februārī tikās "Latvenergo" un Baltkrievijas Valsts ražošanas apvienības "Belenergo" pārstāvji, lai apspriestu iespējamās sadarbības formas un jaunus projektus. Latvijas delegāciju vadīja AS "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko, Baltkrievijas - "Belenergo" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Sivaks.
Rīgā 5.februārī un 6.februārī tikās "Latvenergo" un Baltkrievijas Valsts ražošanas apvienības "Belenergo" pārstāvji, lai apspriestu iespējamās sadarbības formas un jaunus projektus. Latvijas delegāciju vadīja AS "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko, Baltkrievijas - "Belenergo" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Sivaks.
Puses apsprieda Latviju un Baltkrieviju savienojošo elektropārvades līniju stāvokli un attīstību. Šobrīd valstis savieno 110 kilovoltu (kV) līnija Braslava - Skrudaliena, kas konfigurācijas un jaudas nepietiekamības dēļ var darboties tikai rezerves un avārijas režīmā. Tādēļ kompāniju vadītāji aktualizēja jaunas - 330 kV līnijas celtniecības izpētes nepieciešamību. Iespējams, 330 kV līnija varētu tikt veidota starp Daugavpili un Polocku. Par šo līniju tiks veikta sākotnēja izpēte.
Baltkrievijas kompānijas vadītāji Latvijas kolēģus informēja par Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) attīstības gaitu un piedāvāja Latvijas pusei apsvērt iespēju piedalīties šajā projektā. Latvijas dalība Baltkrievijas AES projektā paredzētu iespēju mūsu valstij piegādāt atomelektrostacijā izstrādāto elektroenerģiju.
Belenergo izrādīja arī interesei par iespēju saņemt elektroenerģiju no Latvijas pavasara palu laikā. Kā zināms, Latvenergo pēc Baltiju un Skandināviju savienojošā kabeļa Estlink darbības uzsākšanas, palu laikā saražoto elektroenerģiju realizē Skandināvijas tirgū, kur elektrība tiek pārdota par tirgus cenu un divpusējie darījumi vairs netiek veikti. Tādēļ arī baltkrievu kolēģi ir ieinteresēti saņemt elektrības pirkšanas komerciālu piedāvājumu, lai vajadzības gadījumā varētu pirkt Latvijā uz vietas nepatērēto elektroenerģiju.
Latvijas un Baltkrievijas enerģētiķi apmainījās arī ar informāciju par alternatīvajiem enerģijas ražošanas veidiem un katrā valstī iegūstamajiem atjaunojamajiem resursiem.
Latvijas energosistēma, kā arī pārējo Baltijas valstu energosistēmas, strādā paralēlā režīmā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām vienotā elektriskajā lokā. Tādējādi, Latvijas energosistēmas drošums ir lielā mērā atkarīgs no kopējā elektriskā loka darbības. "Latvenergo" un "Belenergo" kopā ar Eiropas Savienības valstīm un Krieviju ir apvienības BALTREL dalībnieki. Tā ir dibināta 1998. gadā un tās pastāvēšanas galvenais mērķis ir sekmēt Baltijas reģiona nacionālo elektroenerģijas tirgu nākotnes integrācijai kopējā šī reģiona tirgū.
Puses apsprieda Latviju un Baltkrieviju savienojošo elektropārvades līniju stāvokli un attīstību. Šobrīd valstis savieno 110 kilovoltu (kV) līnija Braslava - Skrudaliena, kas konfigurācijas un jaudas nepietiekamības dēļ var darboties tikai rezerves un avārijas režīmā. Tādēļ kompāniju vadītāji aktualizēja jaunas - 330 kV līnijas celtniecības izpētes nepieciešamību. Iespējams, 330 kV līnija varētu tikt veidota starp Daugavpili un Polocku. Par šo līniju tiks veikta sākotnēja izpēte.
Baltkrievijas kompānijas vadītāji Latvijas kolēģus informēja par Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) attīstības gaitu un piedāvāja Latvijas pusei apsvērt iespēju piedalīties šajā projektā. Latvijas dalība Baltkrievijas AES projektā paredzētu iespēju mūsu valstij piegādāt atomelektrostacijā izstrādāto elektroenerģiju.
Belenergo izrādīja arī interesei par iespēju saņemt elektroenerģiju no Latvijas pavasara palu laikā. Kā zināms, Latvenergo pēc Baltiju un Skandināviju savienojošā kabeļa Estlink darbības uzsākšanas, palu laikā saražoto elektroenerģiju realizē Skandināvijas tirgū, kur elektrība tiek pārdota par tirgus cenu un divpusējie darījumi vairs netiek veikti. Tādēļ arī baltkrievu kolēģi ir ieinteresēti saņemt elektrības pirkšanas komerciālu piedāvājumu, lai vajadzības gadījumā varētu pirkt Latvijā uz vietas nepatērēto elektroenerģiju.
Latvijas un Baltkrievijas enerģētiķi apmainījās arī ar informāciju par alternatīvajiem enerģijas ražošanas veidiem un katrā valstī iegūstamajiem atjaunojamajiem resursiem.
Latvijas energosistēma, kā arī pārējo Baltijas valstu energosistēmas, strādā paralēlā režīmā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām vienotā elektriskajā lokā. Tādējādi, Latvijas energosistēmas drošums ir lielā mērā atkarīgs no kopējā elektriskā loka darbības. "Latvenergo" un "Belenergo" kopā ar Eiropas Savienības valstīm un Krieviju ir apvienības BALTREL dalībnieki. Tā ir dibināta 1998. gadā un tās pastāvēšanas galvenais mērķis ir sekmēt Baltijas reģiona nacionālo elektroenerģijas tirgu nākotnes integrācijai kopējā šī reģiona tirgū.
