Latviešiem ir divas profesijas, ar kurām saistība bijusi visiem- zemkopība, lauksaimniecība un būvniecība. Katrs latvietis daļu darbu prot izdarīt pats, ir sitis naglas, urbis un zāģējis. Arī es neesm
Intervija ar Juri Lujānu.
Foto: Latviešiem ir divas profesijas, ar kurām saistība bijusi visiem- zemkopība, lauksaimniecība un būvniecība. Katrs latvietis daļu darbu prot izdarīt pats, ir sitis naglas, urbis un zāģējis. Arī es neesm; autors: Latviešiem ir divas profesijas, ar kurām saistība bijusi visiem- zemkopība, lauksaimniecība un būvniecība. Katrs latvietis daļu darbu prot izdarīt pats, ir sitis naglas, urbis un zāģējis. Arī es neesmIntervija ar Juri Lujānu.
Nupat saņēmām ziņu par Jura Lujāna (un Latvijas Pirmās partijas vispār) izstāšanos no vadošās koalīcijas. Un šobrīd intervija, kas notika pirms pāris dienām, kad par politiskajām nesaskaņām vēl nebija pamata runāt, izskatās pavisam citāda. Gribas teikt- vēsturiska. Tobrīd runājām par 2003. gada pārmaiņām būvniecībā, Būvniecības departamenta nonākšanu Ekonomikas ministrijas pārziņā, taujāju Lujāna kunga viedokli par dažādām aktuālām problēmām tirgū, analizējām būvniecības procesus. Paskatīsimies uz viedokļiem, kas tika izteikti pirms pārmaiņām valdībā un gaidīsim, kas notiks tālāk!
Kāds ir bijis 2003. gads? Cik daudz šajā laikā ministrija paveikusi būvniecības nozares labā?
Sāksim ar to, ka Ekonomikas ministrija tikai kopš 2003. gada aprīļa ir atbildīga par būvniecību. Arī man kā ministram bija nepieciešams laiks, lai izzinātu, kuri ir svarīgākie un neatliekamākie jautājumi, lai uzlabotu nozares situāciju. Pagājušais gads bijis vairāk izvērtēšanas laiks, kā rezultātā 2004. gadā esam gandrīz dubultojuši būvniecības stratēģijas īstenošanai atvēlēto budžetu (no 400 līdz aptuveni 600 tūkstošiem latu). Protams, uzskatu, ka arī tas joprojām ir par maz. Pagājušā gadā visvairāk esam paveikuši normatīvās bāzes sakārtošanā. Esam veikuši uzlabojumus četros likumos, vairākos Ministru Kabineta noteikumos, kā arī radījuši aptuveni desmit jaunus noteikumus būvniecības regulēšanā- galvenokārt tās ir būvinženiertehniskas nianses. Aktīvi notika likumdošanas harmonizēšana ar Eiropas Savienības normām. Ministrijas galvenie uzdevumi šajā nozarē kopumā ir normatīvās bāzes kontrole, jaunu virzienu aktualizēšana, būvniecības procesa kontroles veikšana sadarbībā ar būvinspekciju un pašvaldību būvvaldēm. Mūsu valstī būtu nepieciešami instrumenti, kas palīdzētu veicināt būvniecību kā uzņēmējdarbības procesu, dot jaunus impulsus. Man liekas, ka pēdējā desmitgadē valsts politika bijusi pārlieku tendēta uz regulatīviem elementiem un nepietiekami uz uzņēmējdarbības veicināšanu un būvniecības procesa atbalstīšanu.
2003. gadā būtiski uzlabojies sociālais dialogs ar būvniecības dalībniekiem, saistītājām asociācijām un profesionāļiem. Kopš vasaras aktīvu darbu atsākusi Būvniecības Padome- gandrīz visu būvniecības spektru pārstāvju kopa, kam ir dots izvērtēt ministrijas darbus un planus. Pagājušā gada notika piecas sēdes, kurās apsprieda plašu jautajumu spektru. Būvniecības departamenta pārziņā izveidota Arhitektūras nodaļa, kas šobrīd sāk darboties. 2003. gads ir bijis aktīvs, taču domāju, ka vispraktiskākās izpausmes tam būs šogad.
2003. gadā būvniecība pēc plašām diskusijām un profesionāļu neizpratnes tomēr nonāca Ekonomikas ministrijā. Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Vai tās sevi ir attainojušas?
Valdībā pirms tam bija diezgan plašas diskusijas par šo tēmu. Gan pirms lēmuma pieņemšanas, gan tagad vērtēju, ka tas ir tikai loģiski. Valsts centrālā pārvalde ir jāsakārto atbilstoši tās funkcionalitātei. Nozarei ir jāsaprot, kādā statusā tā tiek vērtēta. Būvniecība neapšaubāmi ir saistīta arī ar vidi, ir pasaulē valstis, kurās vides ministrijas pārziņā ir būvniecība. Taču tas, manuprāt, ir nedaudz sašaurināts skatījums. Mums vajadzēja definēt, vai būvniecība ir ekonomiska vai ar ekoloģiju saistīta nozare. Tā ir viena no nozīmīgākajām un straujāk augošajām ekonomikas nozarēm. Būvniecībai ir multiplicējošs efekts- tā sevī integrē ļoti daudzas citas saistītās jomas, tapēc uzskatu, ka valdības lēmums atzīt to par ekonomisku nozari ir pareizs. Būvniecība daļēji gan ir saistīta arī ar Satiksmes ministriju- aptuveni 40% būvniecības apjomu notiek ceļu un komunikāciju infrastruktūrā.
Šobrīd tēma numur viens mūsu valstī ir Eiropas Savienība. Kas būvnieku ikdienā mainīsies pēc 1. maija?
Lielos vilcienos uzreiz nemainīsies nekas. Mūsu regulējošās normas lielākoties jau ir harmonizētas ar Eiropas Savienības normām. Ir atsevišķi standarti, kurus vajadzētu vēl integrēt- īpaši būvizstrādājumu drošības jomā. Man pat šķiet, ka Eiropas Savienība pret regulējošiem jautājumiem ir liberārāka nekā Latvija. Būvnieki Eiropas Savienības sakarā parasti baidās no divām lietām: pirmā- vai nesāksies smaga konkurence no ārvalstīm, otrā- vai nebūs jauni noteikumi, kas bremzēs darbību. Ne vienā no minētajam tēmām uztraukumam nav pamata.
Vai uzskatāt, ka Latvijas uzņēmumi ir gatavi konkurēt kopējā tirgū?
Uzskatu, ka būvniecība ir viena no Latvijas neizmantotākajām eksporta jomām. Būvniecībā varam konkurēt ar darba prasmēm, ar kompāniju kolektīviem, mazāk ar menedžmentu. Ja mūsu kompānijas dibinās filiāles citās Eiropas Savienības valstīs, domāju, ka eksporta apjomi radikāli augs, pašlaik tie ir ļoti minimāli. Uzskatu, ka 1. maijs nesīs līdzi daudzus jaunus, līdz šim neizbaudītus plusus un, ja arī mīnusi būs, tie būs nelieli un pārvarami. Protams, par iespējām tirgū ir jāmaksā. Tirgus ir mainīgs un mēs nedrīkstam paļauties uz stabilitāti. Uzņēmumiem nepārtraukti jāceļ sava konkurētspēja.
Mazās firmas īpaši satrauc fakts, ka Latvijā, iespējams, ieplūdīs ārsvalstu kompānijas, darbaspēks. Vai notiks kādas aktivitātes, kas aizsargātu vietējos uzņēmējus mūsu valstī?
Tas ir subjektīvs apgalvojums. Kāds darbaspēks šeit ienāks? Mums ir vairāki iztrūkumi, piemēram, projektēšanas jaudās, trūkst cilvēku resursu dažādos līmeņos. Tuvākajos gados mūsu valstī strauji attīstīsies infrastruktūras objekti, citu valstu pieredze noderēs. Ja runājam par profesionālo darbaspēku, darbu veicējiem, nesaskatu tur nekādus draudus. Kura valsts mūs apdraudēs? Kurai valstij darbam Latvijā būs īpašas privilēģijas? Mūsu darba samaksa ir konkurētspējīga. Es vairāk uztraucos, ka veiksmīgākie nozares profesionāļi varētu braukt strādāt ārpus Latvijas.
Tuvojoties laikam, kad Latvija būs Eiropas Savienības sastāvā, arvien svarīgāks kļūst jautājums par būvfirmu licencēšanu mūsu valstī. Zināms, ka citām valstīm ir atsķirīga sistēma.
Jā. Pagājušā gadā tika uzsākts un šāgada plānā arī ir jautājums par būvfirmu licencēsanu. Ir jāizvērtē, cik tas ir subjektīvi un cik nepieciešama vispār ir tāda licencēšana. Jādomā, vai to nav iespējams aizstāt ar, teiksim, būvniecības kompāniju reģistru. Mums ir jāseko šajā jomā ārvalstu praksei, jo vienotajā tirgū būs šī konkurence. Sanāks patiešām dīvaini, ja Latvijas uzņēmēji tiks pakļauti kādai licencēšanas kārtībai, kas neattieksies, piemēram, uz zviedriem.
Latvijas tirgu pašlaik kropļo daudzās "melnās" būvbrigādes, ar kurām nākas konkurēt. Vai tiek domāts, kā ar to cīnīties valstiskā līmenī?
Tas ir ikdienas darbs. "Cīnīties" ir relatīvs jēdziens. "Melnais" darbaspēks būvniecībā var radīt strauju kvalitātes krišanos. Tirgus ir labākais cīņas elements, pret "melno" darbaspēku. Agri vai vēlu pasūtītāji apzināsies tā trūkumus un sāks cīnīties. Pasūtītāji nosaka, kuras firmas var un kuras nevar pastāvēt. Ir skaidrs, ka "melnais" darbaspēks nevar būt kvalitatīvs, tas vienkārši ir melns. Tirgum ir svarīgi tiekties pēc arvien kvalitatīvākas preces. Būvniecība kā augoša joma piesaistīs arvien vairāk uzņēmēju, un kvalitāte būs būtisks konkurences elements.
Ātri sākās un ātri noklusa diskusijas par Būvniecības uzraudzības biroja veidošanu Valsts kancelejas pakļautībā. Tagad birojs sācis darboties. Kā tam veicas, vai tas, Jūsuprāt, attaisnos uz sevi liktās cerības?
Tas būs atkarīgs no biroja darbinieku profesionalitātes, man šķiet, ka viņi ir augsta līmeņa speciālisti. Domāju, ka tuvākajā laikā ikviens pats novērtēs, cik labi vai slikti darbosies birojs. Es domāju, ka tā izveide bija lietderīgs pasākums.
Pastāstiet nedaudz par sevi! Vai Ekonomikas ministrijā bija Jūsu pirmā saskarsme ar būvniecību?
Man liekas, ka latviešiem ir divas profesijas, ar kurām saistība bijusi visiem. Pirmā ir zemkopība un lauksaimniecība- katrs kādu reizi ir kaut ko izaudzējis un visi ir ļoti zinoši. Būvniecība ir otra tāda- katrs latvietis daļu darbu prot izdarīt pats- katrs ir sitis naglas, urbis un zāģējis. Šādā aspektā arī es neesmu izņēmums, un praktiska saskare ir bijusi.
Nopietni runājot, man kā ekonomistam ir bijusi ļoti cieša saikne ar būvniecību. Man bija gods 7 gadus strādāt "Hipotēku bankā", kur kā viceprezidents biju atbildīgs par kreditēšanu. Tā bija banka, kas Latvijā ieviesa hipotekāro kredītu sistēmu- finansēšanas shēmu, kas šobrīd uztur būvniecību. Ar finansu instrumentu palīdzību lielā mērā esam iekustinājuši būvniecības procesus valstī kopumā, īpaši dzīvojamo māju segmentā, kurš 90. gados bija līdzvērtīgs nullei. Līdz ar to par būvniecību varu spriest kā ekonomists, kā finanšu speciālists. Jāatzīst gan, ka zinošs kā taustsaimniecības speciālists, mazāk kā būvinženieris. Neņemos apspriest konkrētās sijas nestspēju, vērpi, stiepi vai trauslumu. (Smejas) Esmu ietekmējis virkni valstu programmu hipotekārajā kreditēšanā. "Hipotēku banka" ieviesa standartus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma vērtēšanu, ieviesām jēdzienu "nākotnes tirgus vērtība" celtniecības objektam, analizējot būvniecības projekta tāmi. Līdz ar to arī būvniecības statistika man ir pazīstama kopš Latvijas brīvvalsts pirmsākumiem. Varu viegli komentēt, kas kurā laikā ir noticis, kas tapis.
Linda Tunte,
www.building.lv