Latvija - vienpadsmitā starp pasaules "videi draudzīgākajām" valstīm
Apvienoto Nāciju konferences laikā Bali salā publicētajā pētījumā "Klimata izmaiņu indekss" (CCPI), kurā apskatītas un salīdzinātas 56 pasaules valstis, kas saistībā ar energoresursu nozari, emitē 90% ogļskābās gāzes (CO2).
Šā gada CCPI sarakstā Latvija ieņēma 11.vietu, kas ir augstākā pozīcija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Igaunija un Lietuva ierindojās attiecīgi 20. un 35. pozīcijā.
Reitingā uz 54. no 47.vietas nokritusi Austrālija. Periodā no 1990. līdz 2005.gadam Austrālijas CO2 izplūžu apjoms palielinājās par 42%.
Austrālijas valdība jaunā premjerministra Kevina Rada valdībā pirmdien ratificēja Kioto protokolu, tādējādi pārtraucot gandrīz desmit gadus ilgušo Austrālijas pretošanos globālā klimata izmaiņu novēršanas līgumam. Tādējādi prognozēts, ka Austrālijas pozīcijas CCPI sarakstā varētu paaugstināties.
"[Pētījuma] rezultāti pierāda, ka, pat ja visas valstis piedalītos [vides aizsardzības pasākumos] vienādā mērā, to centienu nepietiktu, lai apturētu bīstamās klimata izmaiņas," teikts pētījumā.
Reitingā uz 54. no 47.vietas nokritusi Austrālija. Periodā no 1990. līdz 2005.gadam Austrālijas CO2 izplūžu apjoms palielinājās par 42%.
Austrālijas valdība jaunā premjerministra Kevina Rada valdībā pirmdien ratificēja Kioto protokolu, tādējādi pārtraucot gandrīz desmit gadus ilgušo Austrālijas pretošanos globālā klimata izmaiņu novēršanas līgumam. Tādējādi prognozēts, ka Austrālijas pozīcijas CCPI sarakstā varētu paaugstināties.
"[Pētījuma] rezultāti pierāda, ka, pat ja visas valstis piedalītos [vides aizsardzības pasākumos] vienādā mērā, to centienu nepietiktu, lai apturētu bīstamās klimata izmaiņas," teikts pētījumā.