Latvijā 311 skolām nepieciešamas jaunas sporta zāles
No visām 945 Latvijas vispārizglītojošajām dienas skolām, trešajai daļai jeb 311 skolām ir nepieciešamas jaunas sporta zāles, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija.
No visām 945 Latvijas vispārizglītojošajām dienas skolām, trešajai daļai jeb 311 skolām ir nepieciešamas jaunas sporta zāles, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija.
Pēc pašvaldību sniegtās informācijas no 945 valsts un pašvaldību vispārizglītojošajām dienas skolām sporta zāles ir 531 skolai jeb 56% no skolu kopskaita, no tām 134 jeb 14% skolu sporta zālēm ir nepieciešama rekonstrukcija, remonts un renovācija, liecina IZM apkopotā informācija. Savukārt septiņām skolām ir nepieciešams pabeigt iesākto sporta zāļu celtniecību.
96 skolām sporta zāle nav nepieciešama, jo ir mazs skolēnu skaits, tiek izmantota blakus esošā sporta zāle vai skolu plānots apvienot vai likvidēt.
Šogad 12 sporta zāles nodotas ekspluatācijā, bet divas ir rekonstruētas, aģentūrai LETA pastāstīja IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps.
Ekspluatācijā nodota Rugāju vidusskolas, Balvu pagasta Stacijas pamatskolas, Straupes pamatskolas, Mežāres pamatskolas, Galēnu pamatskolas, Aglonas vidusskolas un Adamovas sanatorijas internātskolas sporta zāles, Ventspils 3.vidusskolas multihalle, Ādažu vidusskolas cīņas sporta zāle un peldbaseins, Stopiņu pamatskolas baseins un Pāles pamatskolas sporta halle, ko ekspluatācijā nodos 20.decembrī.
Savukārt šogad rekonstruēta Krāslavas rajona Aulejas pamatskolas sporta zāle, kurā veikta siltināšana un Ventspils rajona Ugāles vidusskolas sporta manēža, kurā veikta logu maiņa.
IZM apkopotie dati uz šā gada 1.aprīli liecina, ka neapmierinoša situācija ar sporta zāļu nodrošinājumu ir Talsu rajonā, kur tikai 25% skolu ir sporta zāles, Kuldīgas rajonā - 36% skolu ir sporta zāles, Saldus rajonā - 37%, Cēsu rajonā - 38%, Tukuma rajonā - 39%, Krāslavas rajonā - 38%, bet Liepājas pilsētā - 44%.
Labi rezultāti jaunu sporta zāļu celtniecībā un rekonstrukcijā 2005.gadā bijuši Gulbenes, Tukuma, Valkas rajonos, kā arī Jelgavā, Jūrmalā un Rēzeknē.
Šneps norādīja, ka informācija par skolu nodrošinājumu ar sporta zālēm ir apkopota un precīzi zināma. IZM Sporta Pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām regulāri šo informāciju aktualizē un pašvaldību prioritātes ir zināmas.
Pašlaik skolu zāles pārsvarā tiek remontētas un būvētas Valsts investīciju programmas (VIP) ietvaros, kura balstās uz pašvaldību iniciatīvām un finansējuma pieprasījumiem.
"Esam iecerējuši sakārtot nepieciešamības jeb pieprasījumus prioritārā secībā, lai Saeimas deputātiem un VIP vadītājiem būtu pilnīgs ieskats par prioritātēm no sporta politikas veidotāju skatu punkta," sacīja Šneps.
Pēc pašvaldību sniegtās informācijas no 945 valsts un pašvaldību vispārizglītojošajām dienas skolām sporta zāles ir 531 skolai jeb 56% no skolu kopskaita, no tām 134 jeb 14% skolu sporta zālēm ir nepieciešama rekonstrukcija, remonts un renovācija, liecina IZM apkopotā informācija. Savukārt septiņām skolām ir nepieciešams pabeigt iesākto sporta zāļu celtniecību.
96 skolām sporta zāle nav nepieciešama, jo ir mazs skolēnu skaits, tiek izmantota blakus esošā sporta zāle vai skolu plānots apvienot vai likvidēt.
Šogad 12 sporta zāles nodotas ekspluatācijā, bet divas ir rekonstruētas, aģentūrai LETA pastāstīja IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps.
Ekspluatācijā nodota Rugāju vidusskolas, Balvu pagasta Stacijas pamatskolas, Straupes pamatskolas, Mežāres pamatskolas, Galēnu pamatskolas, Aglonas vidusskolas un Adamovas sanatorijas internātskolas sporta zāles, Ventspils 3.vidusskolas multihalle, Ādažu vidusskolas cīņas sporta zāle un peldbaseins, Stopiņu pamatskolas baseins un Pāles pamatskolas sporta halle, ko ekspluatācijā nodos 20.decembrī.
Savukārt šogad rekonstruēta Krāslavas rajona Aulejas pamatskolas sporta zāle, kurā veikta siltināšana un Ventspils rajona Ugāles vidusskolas sporta manēža, kurā veikta logu maiņa.
IZM apkopotie dati uz šā gada 1.aprīli liecina, ka neapmierinoša situācija ar sporta zāļu nodrošinājumu ir Talsu rajonā, kur tikai 25% skolu ir sporta zāles, Kuldīgas rajonā - 36% skolu ir sporta zāles, Saldus rajonā - 37%, Cēsu rajonā - 38%, Tukuma rajonā - 39%, Krāslavas rajonā - 38%, bet Liepājas pilsētā - 44%.
Labi rezultāti jaunu sporta zāļu celtniecībā un rekonstrukcijā 2005.gadā bijuši Gulbenes, Tukuma, Valkas rajonos, kā arī Jelgavā, Jūrmalā un Rēzeknē.
Šneps norādīja, ka informācija par skolu nodrošinājumu ar sporta zālēm ir apkopota un precīzi zināma. IZM Sporta Pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām regulāri šo informāciju aktualizē un pašvaldību prioritātes ir zināmas.
Pašlaik skolu zāles pārsvarā tiek remontētas un būvētas Valsts investīciju programmas (VIP) ietvaros, kura balstās uz pašvaldību iniciatīvām un finansējuma pieprasījumiem.
"Esam iecerējuši sakārtot nepieciešamības jeb pieprasījumus prioritārā secībā, lai Saeimas deputātiem un VIP vadītājiem būtu pilnīgs ieskats par prioritātēm no sporta politikas veidotāju skatu punkta," sacīja Šneps.
