Latvija Līgo!

Foto: Latvija Līgo!; autors: Latvija Līgo!

Latviešiem ir plašas svētku tradīcijas, no kurām daudzas līdz mūsdienām nonākušas krietni pabalējušas un zaudējušas sākotnējo nozīmi. Joprojām dažviet Latvijas laukos notiek staigāšana no sētas uz sētu un aplīgošana. Kā senos laikos. Jāņabērni, Jāņa dziesmas dziedādami, staigā no sētas uz sētu, apsveicot ar dziesmām, ziedu un zāļu pušķiem un vainagiem Jāņa tēvu un Jāņa māti (saimnieku pāri).

Jāņa bērni nes auglību, ražas svētību saimniecībai, veselību un laimi visai sētas saimei. Jāņabērni maģiskā rituālā darbībā līdzinās ķekatām, budēļiem, mārtiņbērniem citos gadskārtu svētkos. Kā svētības nesēju pienākums Jāņabērniem ir lauku un tīrumu, lopu un sētas aplīgošana. Notika arī savstarpēja apdziedāšanās starp Jāņabērniem un sētas saimi.

Ja staigāšana pa mājām laika gaitā vairs tik ļoti netiek piekopta, tad papardes ziedu gan pieminam un meklējam joprojām. Ir taču interesanti Jāņu rītā apmainīties ar jociņiem par atrasto vai tikai meklēto maģisko papardes ziedu un tā ziedlapiņu krāsu. Papardes ziedam jau izsenis piedēvē brīnišķīgu spēku. Ja kādam laimējas papardes ziedu iegūt, tad tam laimējas viss, ko tas vēlas. Tas zina visus pagātnes un nākotnes noslēpumus. Ja papardes ziedu ieliek apavos, tad var iet, kur vien vēlas, neviens to neredz un nedzird.

Negulēšanai Jāņu naktī piedēvēti vairāki iemesli: paliekot nomodā visu nakti, iegūst labu veselību un modrību nākamam gadam; puiši un meitas par negulēšanu var sagaidīt labu dzīves draugu un laimi mīlestībā; negulētājiem arī sagaidāma laba raža druvās. Dainas liecina, ka pats Dievs Jāņu naktī sastopams uz lauku ceļiem.

Līdz mūsdienām saglabājusies paraža lēkt pāri ugunskuram. Tāpēc tagad to nemēdz kurt pārāk augstu. Bet jāatceras tikai kāda svarīga nianse - ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.

Bet pāri visam aicinām arī atcerēties par savu un līdzcilvēku drošību, gan sēžoties (vai nesēžoties) pie stūras, gan kurinot ugunskuru.

Lustīgu līgošanu!