Latvijā "Via Baltica" posmi kalpos ilgāk nekā Igaunijā, uzskata "Latvijas valsts ceļi"
Latvijā rekonstruētie autoceļa "Via Baltica" posmi kalpos ilgāk nekā Igaunijā, jo būvniecība tajos veikta pamatīgāk. Šādu viedokli, žurnālistus iepazīstinot ar autoceļa rekonstrukciju, pauda VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) projektu vadītājs Juris Tauriņš.
Latvijā rekonstruētie autoceļa "Via Baltica" posmi kalpos ilgāk nekā Igaunijā, jo būvniecība tajos veikta pamatīgāk. Šādu viedokli, žurnālistus iepazīstinot ar autoceļa rekonstrukciju, pauda VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) projektu vadītājs Juris Tauriņš.
Lai gan Igaunijā rekonstruēti garāki ceļa posmi, tajos atjaunots tikai segums, savukārt Latvijā lielāka uzmanība pievērsta dziļākam slānim.
Kā informēja Tauriņš, atjaunojot dažādus autoceļa "Via Baltica" posmus, laikā no 1996. līdz 2000.gadam rekonstrukcijā ieguldīti 38 miljoni ASV dolāru. Par šiem līdzekļiem rekonstruēti autoceļu posmi, nostiprināti vai atjaunoti vairāki tilti, uzlaboti drošības pasākumi, kā arī izveidots ziemas dienests.
Vairāki projekti realizēti otrajā autoceļa investīciju programmas posmā, savukārt virkni projektu iecerēts realizēt nākotnē. Otrais posms ilgst no 2001.gada līdz 2006.gadam.
Latvija, realizējot projektu "Via Baltica", kas savienos Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un Polijas galvaspilsētu Varšavu, galvenokārt akcentējusi, lai nepasliktinātos ceļu stāvoklis un tiktu uzlabots aprīkojums. Līdzīgu pieeju izvēlējusies arī Igaunija, savukārt Lietuvai izdevies aizņemties vairāk līdzekļu, tādēļ tika rekonstruēts vairāk ceļa kilometru, informēja Tauriņš.
Latvijā "Via Baltica" ceļš iet pa autoceļu A7, Rīgas apvedceļu jeb autoceļu A4 un autoceļu A7, savienojot Ainažus un Grenctāli.
Līdz šim autoceļa projekta laikā veikti satiksmes drošības uzlabojumi Iecavā, ieguldot 750 000 ASV dolāru. Līdzīgi pasākumi veikti arī Bauskā, ieguldot 3,43 miljonus ASV dolāru. 2001.gadā pabeigta posma Iecava-Bauska rekonstrukcija, ieguldot 5,35 miljonus ASV dolāru, kā arī rekonstruēts tilts pār Mēmeli Bauskā par 2,7 miljoniem ASV dolāru.
No 2001.gada veiktas tikai tiešās investīcijas autoceļos, informēja Tauriņš. Posma Gauja-Lilaste rekonstrukcijā ieguldīti 6,32 miljoni eiro, autoceļa uzlabojumos pie Baltezera - aptuveni 15 miljoni eiro, bet lidostas "Rīga" pievedceļa abu kārtu realizācijā - aptuveni septiņi miljoni eiro. Papildus veikti dažādi vietēji pasākumi.
Tauriņš informēja, ka nākamgad plānots uzsākt "Via Baltica" posma Ķekava-Iecava rekonstrukciju. Tā garums ir aptuveni 13 kilometri, savukārt projekta izmaksas sasniegs 16 miljonus eiro (11 miljonus latu). Rekonstrukcijas laikā plānots atjaunot un paplašināt brauktuvi, uzlabot redzamību līkumos, atjaunot krustojumu ar dzelzceļu, rekonstruēt tiltu pār Ķekaviņu. Patlaban tiek gatavoti dokumenti konkursa izsludināšanai.
Nākotnē plānots veikt būvniecību arī "Via Baltica" posmā Rīga-Ķekava.
Kā informēja Tauriņš, vairāki "Via Baltica" projekti tiks realizēti Eiropas transporta tīkla TEN (Trans European Network) pirmā projekta laikā. Piecu projektu kopējās plānotās izmaksas ir 127,8 miljoni eiro (88 miljoni latu), no kuriem 51,3 miljonus eiro (35 miljonus latu) paredzēts apgūt nākamgad, 57,9 miljonus eiro (40 miljonus latu) - 2006.gadā, bet 16,1 miljonu eiro (11 miljonus latu) - 2007.gadā.
TEN pirmā projekta laikā paredzēts veikt būvniecību posmā Svētciems-Skulte, rekonstruējot ceļu 35 kilometru garumā un uzbūvējot divus jaunus tiltus pār Liepupi un Vitrupi. Plānots arī veikt uzlabojumus posmā Ādaži-Gauja. TEN projekta laikā tiks uzlabota kustības drošība posmā Priedaine-Sloka. Šajā 14 kilometru garajā posmā iecerēts izbūvēt stāvvietas un gājēju un velosipēdistu celiņus.
Savukārt posmā Jēkabpils-Varakļāni tiks uzlabota ceļa ģeometrija, izveidoti divi gājēju tuneļi, vairāki tilti pār upēm un tilts pār dzelzceļa līniju Rīga-Rēzekne. TEN projekta laikā tiks rekonstruēts posms Bauska-Grenctāle aptuveni 17 kilometru garumā.
Viens no nozīmīgākajiem tuvāko gadu projektiem būs Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Kopā ar autoceļa sakārtošanu projekta izmaksas tiek lēstas 70 miljonos eiro (48 miljonos latu), no kuriem aptuveni 50 miljoni eiro (34 miljoni latu) paredzēti apvedceļa būvniecībai, bet pārējie līdzekļi - pašreizējā ceļa sakārtošanai.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par pirmā Saulkrastu apvedceļa posma būvniecību netika izvēlēts neviens pretendents, jo konkursa prasībām atbilstošie piedāvājumi bijuši pārāk dārgi. Lai samazinātu izmaksas, pieņemts lēmums apvienot pirmos divus no trīs būvniecības posmiem.
Apvedceļa būvniecību plānots uzsākt 2005.gadā, bet pabeigt - 2007.gadā.
Minēto projektu realizācijā izmantots Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta ISPA finansējums, savukārt nākotnē plānots piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus.
Lai gan Igaunijā rekonstruēti garāki ceļa posmi, tajos atjaunots tikai segums, savukārt Latvijā lielāka uzmanība pievērsta dziļākam slānim.
Kā informēja Tauriņš, atjaunojot dažādus autoceļa "Via Baltica" posmus, laikā no 1996. līdz 2000.gadam rekonstrukcijā ieguldīti 38 miljoni ASV dolāru. Par šiem līdzekļiem rekonstruēti autoceļu posmi, nostiprināti vai atjaunoti vairāki tilti, uzlaboti drošības pasākumi, kā arī izveidots ziemas dienests.
Vairāki projekti realizēti otrajā autoceļa investīciju programmas posmā, savukārt virkni projektu iecerēts realizēt nākotnē. Otrais posms ilgst no 2001.gada līdz 2006.gadam.
Latvija, realizējot projektu "Via Baltica", kas savienos Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un Polijas galvaspilsētu Varšavu, galvenokārt akcentējusi, lai nepasliktinātos ceļu stāvoklis un tiktu uzlabots aprīkojums. Līdzīgu pieeju izvēlējusies arī Igaunija, savukārt Lietuvai izdevies aizņemties vairāk līdzekļu, tādēļ tika rekonstruēts vairāk ceļa kilometru, informēja Tauriņš.
Latvijā "Via Baltica" ceļš iet pa autoceļu A7, Rīgas apvedceļu jeb autoceļu A4 un autoceļu A7, savienojot Ainažus un Grenctāli.
Līdz šim autoceļa projekta laikā veikti satiksmes drošības uzlabojumi Iecavā, ieguldot 750 000 ASV dolāru. Līdzīgi pasākumi veikti arī Bauskā, ieguldot 3,43 miljonus ASV dolāru. 2001.gadā pabeigta posma Iecava-Bauska rekonstrukcija, ieguldot 5,35 miljonus ASV dolāru, kā arī rekonstruēts tilts pār Mēmeli Bauskā par 2,7 miljoniem ASV dolāru.
No 2001.gada veiktas tikai tiešās investīcijas autoceļos, informēja Tauriņš. Posma Gauja-Lilaste rekonstrukcijā ieguldīti 6,32 miljoni eiro, autoceļa uzlabojumos pie Baltezera - aptuveni 15 miljoni eiro, bet lidostas "Rīga" pievedceļa abu kārtu realizācijā - aptuveni septiņi miljoni eiro. Papildus veikti dažādi vietēji pasākumi.
Tauriņš informēja, ka nākamgad plānots uzsākt "Via Baltica" posma Ķekava-Iecava rekonstrukciju. Tā garums ir aptuveni 13 kilometri, savukārt projekta izmaksas sasniegs 16 miljonus eiro (11 miljonus latu). Rekonstrukcijas laikā plānots atjaunot un paplašināt brauktuvi, uzlabot redzamību līkumos, atjaunot krustojumu ar dzelzceļu, rekonstruēt tiltu pār Ķekaviņu. Patlaban tiek gatavoti dokumenti konkursa izsludināšanai.
Nākotnē plānots veikt būvniecību arī "Via Baltica" posmā Rīga-Ķekava.
Kā informēja Tauriņš, vairāki "Via Baltica" projekti tiks realizēti Eiropas transporta tīkla TEN (Trans European Network) pirmā projekta laikā. Piecu projektu kopējās plānotās izmaksas ir 127,8 miljoni eiro (88 miljoni latu), no kuriem 51,3 miljonus eiro (35 miljonus latu) paredzēts apgūt nākamgad, 57,9 miljonus eiro (40 miljonus latu) - 2006.gadā, bet 16,1 miljonu eiro (11 miljonus latu) - 2007.gadā.
TEN pirmā projekta laikā paredzēts veikt būvniecību posmā Svētciems-Skulte, rekonstruējot ceļu 35 kilometru garumā un uzbūvējot divus jaunus tiltus pār Liepupi un Vitrupi. Plānots arī veikt uzlabojumus posmā Ādaži-Gauja. TEN projekta laikā tiks uzlabota kustības drošība posmā Priedaine-Sloka. Šajā 14 kilometru garajā posmā iecerēts izbūvēt stāvvietas un gājēju un velosipēdistu celiņus.
Savukārt posmā Jēkabpils-Varakļāni tiks uzlabota ceļa ģeometrija, izveidoti divi gājēju tuneļi, vairāki tilti pār upēm un tilts pār dzelzceļa līniju Rīga-Rēzekne. TEN projekta laikā tiks rekonstruēts posms Bauska-Grenctāle aptuveni 17 kilometru garumā.
Viens no nozīmīgākajiem tuvāko gadu projektiem būs Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Kopā ar autoceļa sakārtošanu projekta izmaksas tiek lēstas 70 miljonos eiro (48 miljonos latu), no kuriem aptuveni 50 miljoni eiro (34 miljoni latu) paredzēti apvedceļa būvniecībai, bet pārējie līdzekļi - pašreizējā ceļa sakārtošanai.
LETA jau ziņoja, ka konkursā par pirmā Saulkrastu apvedceļa posma būvniecību netika izvēlēts neviens pretendents, jo konkursa prasībām atbilstošie piedāvājumi bijuši pārāk dārgi. Lai samazinātu izmaksas, pieņemts lēmums apvienot pirmos divus no trīs būvniecības posmiem.
Apvedceļa būvniecību plānots uzsākt 2005.gadā, bet pabeigt - 2007.gadā.
Minēto projektu realizācijā izmantots Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta ISPA finansējums, savukārt nākotnē plānots piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus.