Latvijā būvniecības apjomi pusgadā palielinās par 6,6%
Latvijā būvniecības apmēri šā gada pirmajā pusgadā palielinājās par 6,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi un sasniedza 759 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā būvniecības apmēri šā gada pirmajā pusgadā palielinājās par 6,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi un sasniedza 759 miljonus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tajā skaitā jaunās būvniecības apmēri pusgadā pieauga par 10,8%, remonta un rekonstrukcijas darbu - par 0,6%.
Tostarp gada otrajā ceturksnī būvniecības apmēri Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 5,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, un sasniedza 463,062 miljonus latu. Jaunās būvniecības apjomi gada otrajā ceturksnī palielinājās par 9,6%, remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi - par 0,6%.
CSP vēstī, ka no kopējā būvniecības un remontu daudzuma, jaunās būvniecības un remontu apmērs maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecībā pieaudzis 1,7 reizes, šoseju un ielu - 1,5 reizes, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - 1,3 reizes. Būvniecības un remontdarbu apjomi samazinājušies dzīvojamo ēku būvniecībā - par 27,7%, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku - par 41,5%.
Pārvalde informē, ka šogad otrajā ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 235 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir par 1% vairāk nekā 2007.gada otrajā ceturksnī.
CSP atzīmē, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, sākoties būvniecības sezonai, ievērojami palielinājušies ielu un ceļu (īpatsvars kopējā būvniecības apjomā šogad otrajā ceturksnī - 20%), kā arī maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecības apjomi.
Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolajevs aģentūrai BNS atzina, ka, ņemot vērā, Latvijas ekonomisko krīzi, šādi rezultāti ir atbilstoši. "Protams, 6% pieaugums nav liels, bet tas norāda, ka nozare darbojas," teica Nikolajevs.
Būvnieku asociācijas izpilddirektors prognozēja, ka arī gada beigās rādītāji par būvniecības daudzumu būs "ar plusa zīmi". Kopējais gada pieaugums varētu būt 10-11% apmērā.
Jāņem vērā, ka daudziem būvniekiem darbojas vēl tie līgumi, kas noslēgti iepriekšējos gados. "Būvniecības pieaugums nebūs tik liels kā kādreiz, taču nekā kritiska nav," piebilda Nikolajevs.
Savukārt "Hansabankas" sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS atzina, ka CSP apkopotie dati par būvniecības daudzuma pārmaiņām ir viena no labākajām ziņām par ekonomiku, kas saņemta šā gada laikā.
"Būvniecības daudzumi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 5.7%, kas šajā situācijā ir nozīmīgs atbalsts ekonomikas pieaugumam. Turklāt dažādu būvniecības apakšnozaru dinamika ir ļoti veselīga un liecina, ka uz kopumā ļoti lēnā ekonomikas pieauguma fona otrajā ceturksnī (CSP provizoriskais vērtējums ir +0,2%) tajā norisinās ļoti veselīgas strukturālas pārmaiņas," viņš norādīja.
Strautiņš klāstīja, ka dzīvojamo ēku celtniecības samazinājums otrajā ceturksnī par 27,7% liecina, ka jau iesāktie projekti tiek pabeigti, bet jauni tiek sākti daudz mazāk. "Dzīves kvalitātes uzlabošana ir svarīgs nākotnes mērķis, taču tā nepalīdzētu atrisināt ekonomikas akūtākās problēmas, pirmkārt, nepieciešamību palielināt eksportu," viņš atzina un norādīja, ka šī mērķa sasniegšanu veicinās rūpnīcu un noliktavu būvniecības pieaugums par 32,9%, kas atspoguļo ieguldījumus preču un pakalpojumu (tranzīta) eksporta potenciāla vairošanā.
"Vēl straujāk, par 50,3% pieauguši ieguldījumi šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku būvniecībā, šīs infrastruktūras uzlabošana ir obligāts priekšnosacījums darba ražīguma celšanai. Īpaši dinamiski - par vairāk nekā par 70% gada laikā ir augusi vietējo un tranzīta cauruļvadu, kā arī telekomunikāciju infrastruktūras būvniecība, arī tas ir apsveicams process. Iepriecinošs ir arī izglītības un zinātnisko iestāžu būvniecības kāpums par 24,2%, kas ļoti saskan ar svarīgākajām valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Tirdzniecības objektu celtniecība samazinājusies par 25,7%, bet jādomā, ka pircējiem dažus gadus pietiks ar jau uzbūvētajiem un pašlaik vēl būvētajiem veikaliem," CSP datus analizēja eksperts.
Strautiņš prognozēja, ka dzīvojamo ēku celtniecība Latvijā, visticamāk, turpinās samazināties, taču tā otrajā ceturksnī veidoja vairs tikai 13,5% no kopējā celtniecības daudzuma un nevarēs izšķiroši ietekmēt kopējo nozares dinamiku. Turpretim šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku celtniecība jau veido 20,5% un sagaidāms, ka šāda veida darbu apmērs turpinās strauji pieaugt, viņš norādīja.
"Hansabankas" eksperts pavēstīja, ka pēc daudzuma trešās lielākās apakšnozares - administratīvo ēku būvniecības īpatsvars nav būtiski mainījies un otrajā ceturksnī bija 11,5% no nozares kopapjoma. "Ekonomikas cikliskā lejupslīde neveicinās pieprasījumu pēc birojiem, taču Latvijā joprojām ir izteikts strukturāls augstākā līmeņa biroja ēku deficīts, tāpēc šādu objektu būvniecībai ir nākotne," viņš uzskata.
"Būvniecības tendences 2.ceturksnī ir kā mozaīka, kuras gabaliņi veido apbrīnojami harmonisku kopainu. Vai tiešām Latvijas ekonomiskos procesus sāk noteikt veselais saprāts?" pēc otrā ceturkšņa būvniecības datu analīzes retoriski vaicāja Strautiņš.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā būvniecības apjomi sasniedza 295,939 miljonus latu, kas salīdzināmās cenās ir par 9,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Pagājušajā gadā Latvijā būvniecības apjomi sasniedza 1609,7 miljonus latu, kas salīdzināmās cenās ir par 12,8% vairāk nekā 2006.gadā.
Tajā skaitā jaunās būvniecības apmēri pusgadā pieauga par 10,8%, remonta un rekonstrukcijas darbu - par 0,6%.
Tostarp gada otrajā ceturksnī būvniecības apmēri Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 5,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, un sasniedza 463,062 miljonus latu. Jaunās būvniecības apjomi gada otrajā ceturksnī palielinājās par 9,6%, remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi - par 0,6%.
CSP vēstī, ka no kopējā būvniecības un remontu daudzuma, jaunās būvniecības un remontu apmērs maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecībā pieaudzis 1,7 reizes, šoseju un ielu - 1,5 reizes, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - 1,3 reizes. Būvniecības un remontdarbu apjomi samazinājušies dzīvojamo ēku būvniecībā - par 27,7%, viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku - par 41,5%.
Pārvalde informē, ka šogad otrajā ceturksnī ekspluatācijā nodotas jaunas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 235 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir par 1% vairāk nekā 2007.gada otrajā ceturksnī.
CSP atzīmē, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, sākoties būvniecības sezonai, ievērojami palielinājušies ielu un ceļu (īpatsvars kopējā būvniecības apjomā šogad otrajā ceturksnī - 20%), kā arī maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecības apjomi.
Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolajevs aģentūrai BNS atzina, ka, ņemot vērā, Latvijas ekonomisko krīzi, šādi rezultāti ir atbilstoši. "Protams, 6% pieaugums nav liels, bet tas norāda, ka nozare darbojas," teica Nikolajevs.
Būvnieku asociācijas izpilddirektors prognozēja, ka arī gada beigās rādītāji par būvniecības daudzumu būs "ar plusa zīmi". Kopējais gada pieaugums varētu būt 10-11% apmērā.
Jāņem vērā, ka daudziem būvniekiem darbojas vēl tie līgumi, kas noslēgti iepriekšējos gados. "Būvniecības pieaugums nebūs tik liels kā kādreiz, taču nekā kritiska nav," piebilda Nikolajevs.
Savukārt "Hansabankas" sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS atzina, ka CSP apkopotie dati par būvniecības daudzuma pārmaiņām ir viena no labākajām ziņām par ekonomiku, kas saņemta šā gada laikā.
"Būvniecības daudzumi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 5.7%, kas šajā situācijā ir nozīmīgs atbalsts ekonomikas pieaugumam. Turklāt dažādu būvniecības apakšnozaru dinamika ir ļoti veselīga un liecina, ka uz kopumā ļoti lēnā ekonomikas pieauguma fona otrajā ceturksnī (CSP provizoriskais vērtējums ir +0,2%) tajā norisinās ļoti veselīgas strukturālas pārmaiņas," viņš norādīja.
Strautiņš klāstīja, ka dzīvojamo ēku celtniecības samazinājums otrajā ceturksnī par 27,7% liecina, ka jau iesāktie projekti tiek pabeigti, bet jauni tiek sākti daudz mazāk. "Dzīves kvalitātes uzlabošana ir svarīgs nākotnes mērķis, taču tā nepalīdzētu atrisināt ekonomikas akūtākās problēmas, pirmkārt, nepieciešamību palielināt eksportu," viņš atzina un norādīja, ka šī mērķa sasniegšanu veicinās rūpnīcu un noliktavu būvniecības pieaugums par 32,9%, kas atspoguļo ieguldījumus preču un pakalpojumu (tranzīta) eksporta potenciāla vairošanā.
"Vēl straujāk, par 50,3% pieauguši ieguldījumi šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku būvniecībā, šīs infrastruktūras uzlabošana ir obligāts priekšnosacījums darba ražīguma celšanai. Īpaši dinamiski - par vairāk nekā par 70% gada laikā ir augusi vietējo un tranzīta cauruļvadu, kā arī telekomunikāciju infrastruktūras būvniecība, arī tas ir apsveicams process. Iepriecinošs ir arī izglītības un zinātnisko iestāžu būvniecības kāpums par 24,2%, kas ļoti saskan ar svarīgākajām valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Tirdzniecības objektu celtniecība samazinājusies par 25,7%, bet jādomā, ka pircējiem dažus gadus pietiks ar jau uzbūvētajiem un pašlaik vēl būvētajiem veikaliem," CSP datus analizēja eksperts.
Strautiņš prognozēja, ka dzīvojamo ēku celtniecība Latvijā, visticamāk, turpinās samazināties, taču tā otrajā ceturksnī veidoja vairs tikai 13,5% no kopējā celtniecības daudzuma un nevarēs izšķiroši ietekmēt kopējo nozares dinamiku. Turpretim šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku celtniecība jau veido 20,5% un sagaidāms, ka šāda veida darbu apmērs turpinās strauji pieaugt, viņš norādīja.
"Hansabankas" eksperts pavēstīja, ka pēc daudzuma trešās lielākās apakšnozares - administratīvo ēku būvniecības īpatsvars nav būtiski mainījies un otrajā ceturksnī bija 11,5% no nozares kopapjoma. "Ekonomikas cikliskā lejupslīde neveicinās pieprasījumu pēc birojiem, taču Latvijā joprojām ir izteikts strukturāls augstākā līmeņa biroja ēku deficīts, tāpēc šādu objektu būvniecībai ir nākotne," viņš uzskata.
"Būvniecības tendences 2.ceturksnī ir kā mozaīka, kuras gabaliņi veido apbrīnojami harmonisku kopainu. Vai tiešām Latvijas ekonomiskos procesus sāk noteikt veselais saprāts?" pēc otrā ceturkšņa būvniecības datu analīzes retoriski vaicāja Strautiņš.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā būvniecības apjomi sasniedza 295,939 miljonus latu, kas salīdzināmās cenās ir par 9,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Pagājušajā gadā Latvijā būvniecības apjomi sasniedza 1609,7 miljonus latu, kas salīdzināmās cenās ir par 12,8% vairāk nekā 2006.gadā.
