Latvijā būvniecības izmaksas pērn pieaug vidēji par 26,2%
Pagājušajā gadā būvniecības izmaksas Latvijā pieaugušas vidēji par 26,2% salīdzinājumā ar 2006.gadu, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Pagājušajā gadā būvniecības izmaksas Latvijā pieaugušas vidēji par 26,2% salīdzinājumā ar 2006.gadu, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Visstraujāk pērn pieauga strādnieku darba samaksa - par 45,5%. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 33,2%, bet būvmateriālu cenas kāpa par 12,4%.
Statistikas pārvaldē pastāstīja, ka vislielākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - attiecīgi par 35,5% un 32,8%. Dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās par 26,3%, transporta objektu būvē - par 24,4%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 22,2%, bet pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 20,6%.
Savukārt 2007.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 2,9%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 3,4%, bet būvmateriālu cenas nemainījās.
Visvairāk izmaksas minētajā laika periodā cēlās biroju ēku renovācijā - par 5,3%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 4,2%, transporta objektu būvē - par 3,0%. Izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā izmaksas pieauga par 2,4%, dzīvojamo māju celtniecībā - par 2,1%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 1,9%.
Savukārt 2007.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada ceturto ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 22,3%. Visstraujāk - par 43,3% - pieauga strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 29,2%, bet būvmateriālu cenas - par 6,6%.
Vislielākais būvizmaksu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gada ceturto ceturksni bija biroju ēku renovācijā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - attiecīgi par 33,4% un 28,5%. Transporta objektu un dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās attiecīgi par 21,5% un 21,2%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 17,9%, bet rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 17,3%.
Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aģentūrai BNS sacīja, ka, viņaprāt, būvniecības izmaksu pieaugumu pērn Latvijā visvairāk ietekmēja izmaksu kāpums transportam, piemēram, benzīnam un dīzeļdegvielai.
Savukārt strādnieku darba samaksas pieaugumu Purviņš skaidroja ar ienākumu legalizāciju. Viņš norādīja, ka uzņēmumiem ir kļuvis bail no Valsts ieņēmumu dienesta, tāpēc tie sākuši darbiniekiem vairāk maksāt oficiālas algas, nevis aploksnēs kā līdz šim.
Purviņš prognozēja, ka šogad varētu uzlaboties situācija privātbūvniecībā, ko sekmēs Latvijas Bankas padomes lēmums par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju normu banku saistībām virs diviem gadiem. Bankām tādējādi varētu pieaugt brīvie līdzekļi, ko izsniegt kredītos, teica Purviņš un piebilda, ka iepriekš bija situācija, ka daļa iedzīvotāju nevarēja sākt celtniecību, bet citi savukārt nevarēja pabeigt darbus.
Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijas Bankas padome nolēma samazināt obligāto rezervju normu banku saistībām virs diviem gadiem no 8% līdz 7%. Lēmums stāsies spēkā 2008.gada 24.februārī.
Visstraujāk pērn pieauga strādnieku darba samaksa - par 45,5%. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 33,2%, bet būvmateriālu cenas kāpa par 12,4%.
Statistikas pārvaldē pastāstīja, ka vislielākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - attiecīgi par 35,5% un 32,8%. Dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās par 26,3%, transporta objektu būvē - par 24,4%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 22,2%, bet pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 20,6%.
Savukārt 2007.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 2,9%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 3,4%, bet būvmateriālu cenas nemainījās.
Visvairāk izmaksas minētajā laika periodā cēlās biroju ēku renovācijā - par 5,3%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 4,2%, transporta objektu būvē - par 3,0%. Izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā izmaksas pieauga par 2,4%, dzīvojamo māju celtniecībā - par 2,1%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 1,9%.
Savukārt 2007.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada ceturto ceturksni būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 22,3%. Visstraujāk - par 43,3% - pieauga strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 29,2%, bet būvmateriālu cenas - par 6,6%.
Vislielākais būvizmaksu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gada ceturto ceturksni bija biroju ēku renovācijā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - attiecīgi par 33,4% un 28,5%. Transporta objektu un dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās attiecīgi par 21,5% un 21,2%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 17,9%, bet rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 17,3%.
Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aģentūrai BNS sacīja, ka, viņaprāt, būvniecības izmaksu pieaugumu pērn Latvijā visvairāk ietekmēja izmaksu kāpums transportam, piemēram, benzīnam un dīzeļdegvielai.
Savukārt strādnieku darba samaksas pieaugumu Purviņš skaidroja ar ienākumu legalizāciju. Viņš norādīja, ka uzņēmumiem ir kļuvis bail no Valsts ieņēmumu dienesta, tāpēc tie sākuši darbiniekiem vairāk maksāt oficiālas algas, nevis aploksnēs kā līdz šim.
Purviņš prognozēja, ka šogad varētu uzlaboties situācija privātbūvniecībā, ko sekmēs Latvijas Bankas padomes lēmums par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju normu banku saistībām virs diviem gadiem. Bankām tādējādi varētu pieaugt brīvie līdzekļi, ko izsniegt kredītos, teica Purviņš un piebilda, ka iepriekš bija situācija, ka daļa iedzīvotāju nevarēja sākt celtniecību, bet citi savukārt nevarēja pabeigt darbus.
Jau vēstīts, ka šonedēļ Latvijas Bankas padome nolēma samazināt obligāto rezervju normu banku saistībām virs diviem gadiem no 8% līdz 7%. Lēmums stāsies spēkā 2008.gada 24.februārī.
