Latvija kārpās celtniecības brāķu purvā

Foto: Latvija kārpās celtniecības brāķu purvā; autors: Latvija kārpās celtniecības brāķu purvā

Nekontrolētās būvniecības bums Latvijā pamazām pierimst, taču jauno ēku kvalitāte joprojām ir ļoti zema. Viskritiskākajā situācijā paliek cilvēki, kuri paņēmuši kredītu uz vairākiem gadu desmitiem un konstatē, ka jaunais mājoklis jau sāk brukt vai nodots ekspluatācijā nepabeigts. Mēģinājumi panākt trūkumu novēršanu atgādina dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām un rezultātus dod reti.

Paterētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) pērn saņemtas 193 sūdzības par līguma noteikumiem neatbilstošiem celtniecības pakalpojumiem. Šā gada sešos mēnešos saņemtas 94 prasības, kuru kopējais apjoms ir nedaudz lielāks par 200 400 latiem. Vēl nesen bijis izteikti liels sūdzību skaits par nekvalitatīviem logiem un durvīm, taču tagad mājokļu pircēji sūdzas par visdažādākajiem defektiem.

Nodod nepabeigtus namus
Mēdz būt pat gadījumi, kad nami nodoti ekspluatācijā puspabeigti, bez grīdām un komunikācijām, nepiestiprinātiem jumtu segumiem u.c. Šādus mājokļus pircējiem nereti pamanās ieblēdīt atsevišķi privātmāju ciematu attīstītaji pierīgas pagastos. Gadās, ka nauda par būvējamo mājokli iemaksāta jau agrāk, jo par to piesolīta atlaide. Ja līguma nosacījumi nav ļoti precīzi, ir grūti pierādīt, ka paveikts viss darbu apjoms.

Būvnieks var paziņot pircējam, ka viņa pienākums ir bijis tikai uzbūvēt māju ar sienām, bet par grīdu ieklāšanu un komunikāciju pieslēgšanu jaunajam saimniekam esot jārūpējas pašam. Ir arī daudzi tādi defekti, kas atklājas tikai pēc ilgāka laika, bet būvfirma jau nozudusi nezināmā virzienā.

PTAC centra pārstāve Sanita Biksiniece iesaka pircējiem pievērst uzmanību tam, lai līgumā būtu precīzi atrunāts garantijas laiks un tas, kuram jāizlabo atklātie defekti, cik ilgā laikā tas jāizdara u.c. detaļas.

Vispirms jāmēģina vienoties par trūkumu labošanu ar būvnieku vai pārdevēju. Gadījumos, kad mutiska vienošanās nav iespējama, jāiesniedz rakstiska prasība. Ja pārdevēji uzskata, ka defekts nav radies viņu vainas dēļ, jāveic ekspertīze. Ja arī tad nav iespējams atrast atbildīgo, jāvēršas ar iesniegumu PTAC. Centram samērā bieži izdodas panākt, lai defekti tiktu laboti, bet daļa lietu tiek nodota tiesai, stāsta S. Biksiniece. Šogad rasts patērētajam pozitīvs risinājums 26 gadījumos.

Brīdina par iespējamajām traģēdijām
Tomēr šīs sūdzības atspoguļo tikai aisberga redzamo daļu. Building.lv aptaujātie eksperti uzskata, ka vairumā gadījumu ēkas tiek būvētas ar daudz nopietnākiem defektiem nekā greizi ieliktas durvis vai logi. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzsver, ka celtniecības brāķu dēļ var sabrukt arī lielas sabiedriskas celtnes, un atliek tikai lūgt Dievu, lai tādas avārijas Latvijā nenotiktu. Viņš atgādina, ka jau bijuši vairāki nopietni negadījumi būvniecības darbu laikā.

Pērnā gada jūlijā iebruka griestu pārsegums no trešā uz pirmo stāvu Vīlandes ielā 11, negadījumā cieta viens cilvēks. 2004.gada jūnijā Vecrīgā, Vaļņu ielā 3, daļēji sabruka piecstāvu ēka. Pārsegums no piektā stāva nobruka līdz pagrabstāvam, un zem gruvešiem pakļuva četri cilvēki, no kuriem divi guva traumas. Vissmagākais negadījums notika 2000.gada decembrī Pulkveža Brieža ielā 7. Neizturot ēkas starpstāvu pārsegumiem, pirmajā stāvā esošā veikala telpās iebruka būvgruži. Gāja bojā trīs sievietes, bet vēl trīs cilvēki tika ievainoti. Ja netiks uzlabota būvniecības kvalitāte un darbu uzraudzība, traģēdijas var atkārtoties, brīdina M. Straume. No sabrukšanas nav pasargātas ne individuālās mājas, ne daudzdzīvokļu nami, ne citas publiskās celtnes.

Turpinājums sekos