Latvijā par 35% pieaudzis arodsaslimšanu skaits
"2002. gadā valstī konstatēti 436 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi, kas ir par 35 % vairāk, kā pērn tajā pašā periodā," informē Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš, piebilstot, ka nereti vienam cilvēkam ir konstatētas pat vairākas saslimšanas.
"2002. gadā valstī konstatēti 436 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi, kas ir par 35 % vairāk, kā pērn tajā pašā periodā," informē Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš, piebilstot, ka nereti vienam cilvēkam ir konstatētas pat vairākas saslimšanas.
"Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem," stāsta Jānis Berziņš.
Teikto apliecina fakts, ka 2002. gadā visvairāk, arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem.
Analīze rāda, ka ievērojams arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 46 % un ir 56 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām.
Arodslimību pieaugumu var saistīt arī ar nesakārtoto darba vidi, jo uzņēmumos, kuros apstiprinātas arodslimības, tikai 31 % gadījumos kaitīgo faktoru laboratorijas mērījumus ir veikušas akreditētas laboratorijas, 17% uzņēmumos veikta risku analīze, tikai 39 % saslimušo bija izgājuši obligātās veselības pārbaudes, 69 % bija izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.
Tāpat kā pērn, lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 39 % no konstatēto arodslimību skaita. Darba devēji ne vienmēr ievēro likumu un nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm, tāpēc šo arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi, netiek iekārtotas arī ergonomiski pareizas darba vietas un noteikti smaguma pārvietošanas riski.
Visbiežāk saslimuši ir transporta nozarē strādājošie. Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem troleibusiem un tramvajiem, kuriem bijis vāji amortizēts sēdeklis un paaugstināta vibrācija. Kaut arī viņi strādā fiziskās pārslodzes apstākļos, piespiedu ķermeņa stāvoklī sēdus, mainīgu meteofaktoru, temperatūras, caurvēju un transporta vibrācijas ietekmē, BO SIA"Tramvaju, trolejbusu pārvalde" administrācija šo darbinieku kategoriju joprojām nenosūta uz obligātajām periodiskajām veselības pārbaudēm.
"Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem vairāk būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem un labas prakses piemēriem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē," saka VDI direktors Jānis Bērziņš.
"Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina nevis par šī brīža situāciju darba drošībā un veselības aizsardzībā, bet gan par kaitīgiem darba apstākļiem pirms vairākiem gadiem," stāsta Jānis Berziņš.
Teikto apliecina fakts, ka 2002. gadā visvairāk, arodslimības ir apstiprinātas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 35 gadiem.
Analīze rāda, ka ievērojams arodslimnieku pieaugums ir Rīgā un Rīgas rajonā, kurā arodslimību gadījumu skaits pieaudzis par 46 % un ir 56 % no valstī apstiprinātajām arodslimībām.
Arodslimību pieaugumu var saistīt arī ar nesakārtoto darba vidi, jo uzņēmumos, kuros apstiprinātas arodslimības, tikai 31 % gadījumos kaitīgo faktoru laboratorijas mērījumus ir veikušas akreditētas laboratorijas, 17% uzņēmumos veikta risku analīze, tikai 39 % saslimušo bija izgājuši obligātās veselības pārbaudes, 69 % bija izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.
Tāpat kā pērn, lielākā grupa ir skeleta - muskuļu - saistaudu sistēmas slimības - 39 % no konstatēto arodslimību skaita. Darba devēji ne vienmēr ievēro likumu un nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm, tāpēc šo arodslimību diagnostika ir novēlota un savlaicīgi netiek veikti rehabilitācijas pasākumi, netiek iekārtotas arī ergonomiski pareizas darba vietas un noteikti smaguma pārvietošanas riski.
Visbiežāk saslimuši ir transporta nozarē strādājošie. Pārsvarā tie ir darbinieki, kuri ir ilgstoši strādājuši uz novecojušiem troleibusiem un tramvajiem, kuriem bijis vāji amortizēts sēdeklis un paaugstināta vibrācija. Kaut arī viņi strādā fiziskās pārslodzes apstākļos, piespiedu ķermeņa stāvoklī sēdus, mainīgu meteofaktoru, temperatūras, caurvēju un transporta vibrācijas ietekmē, BO SIA"Tramvaju, trolejbusu pārvalde" administrācija šo darbinieku kategoriju joprojām nenosūta uz obligātajām periodiskajām veselības pārbaudēm.
"Jāatzīst, ka pēdējos gados ir pieaugusi darbinieku informētība un izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki biežāk griežas attiecīgās institūcijās, lai saņemtu viņiem pienākošos kaitējuma atlīdzību par darbā gūto arodslimību un lai panāktu darba vides uzlabošanu darba vietās. Tas liecina par to, ka darba devējiem vairāk būs jābalstās uz profilaktiskajiem pasākumiem un labas prakses piemēriem, novērtējot un novēršot nodarbināto veselībai un darba drošībai bīstamos riskus darba vidē," saka VDI direktors Jānis Bērziņš.
