Latvija piedalīsies konferencē par augstceltņu ilgtspējīgu atjaunošanu
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP), šodien un rīt, 15.martā, Prāgā piedalīsies 16.Eiropas Savienības mājokļu ministru konferencē, kurā tiks spriests par augstceltņu ilgtspējīgu atjaunošanu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP), šodien un rīt, 15.martā, Prāgā piedalīsies 16.Eiropas Savienības mājokļu ministru konferencē, kurā tiks spriests par augstceltņu ilgtspējīgu atjaunošanu.
Kučinskis šodien sniegs īsu ziņojumu par situāciju daudzstāvu dzīvojamo ēku renovācijā Latvijā.
Konferences galvenā tēma ir augstceltņu-debesskrāpju ilgtspējīga renovācija. Eiropā patlaban nav vienotas definīcijas un kopēju kritēriju šo celtņu jēdzienam. Katrā valstī šāda apbūve tiek definēta atšķirīgi.
Latvijā var runāt par augstceltnēm - daudzstāvu dzīvojamo māju izpratnē. Daudzstāvu dzīvojamās mājās Latvijā atrodas lielākā daļa mājsaimniecību. Pēdējā laikā ir vērojams segregācijas process - daļa daudzdzīvokļu mājās dzīvojošo iegādājas un pāriet uz dzīvi jaunajos dzīvojamo māju projektos, bet iedzīvotāju daļai, kas paliek uz dzīvi esošajās daudzdzīvokļu mājās, nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu un izpratnes, lai uzsāktu ēku renovāciju.
Segregāciju būtu iespējams mazināt, ceļot nekustamā īpašuma kopējo vērtību, kas ir panākams, veicot ēkas renovāciju.
Latvijā visvairāk ir dzīvojamās mājas, kas celtas no 1946. līdz 1970.gadam. Turklāt kopš privatizācijas privātīpašumā ir nodoti 84% no visām dzīvojamām mājām, kas ir lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda. Nododot mājas privātīpašumā, netika ņemts vērā māju tehniskais stāvoklis, tādēļ nav zināma to nolietojuma pakāpe. Pašiem māju īpašniekiem trūkst motivācijas, zināšanu, kā arī atsevišķos gadījumos līdzekļu viņu kopīpašumā esošo daudzstāvu dzīvojamo māju renovācijai.
RAPLM patlaban notiek darbs pie Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas otrā posma, kas paredz valsts galvojumu kredītiem daudzdzīvokļu māju renovācijai un rekonstrukcijai līdz 50%. Lai veicinātu arī māju īpašnieku apziņu par šī procesa nepieciešamību, tiek izstrādāta valsts atbalsta programma.
Kučinskis šodien sniegs īsu ziņojumu par situāciju daudzstāvu dzīvojamo ēku renovācijā Latvijā.
Konferences galvenā tēma ir augstceltņu-debesskrāpju ilgtspējīga renovācija. Eiropā patlaban nav vienotas definīcijas un kopēju kritēriju šo celtņu jēdzienam. Katrā valstī šāda apbūve tiek definēta atšķirīgi.
Latvijā var runāt par augstceltnēm - daudzstāvu dzīvojamo māju izpratnē. Daudzstāvu dzīvojamās mājās Latvijā atrodas lielākā daļa mājsaimniecību. Pēdējā laikā ir vērojams segregācijas process - daļa daudzdzīvokļu mājās dzīvojošo iegādājas un pāriet uz dzīvi jaunajos dzīvojamo māju projektos, bet iedzīvotāju daļai, kas paliek uz dzīvi esošajās daudzdzīvokļu mājās, nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu un izpratnes, lai uzsāktu ēku renovāciju.
Segregāciju būtu iespējams mazināt, ceļot nekustamā īpašuma kopējo vērtību, kas ir panākams, veicot ēkas renovāciju.
Latvijā visvairāk ir dzīvojamās mājas, kas celtas no 1946. līdz 1970.gadam. Turklāt kopš privatizācijas privātīpašumā ir nodoti 84% no visām dzīvojamām mājām, kas ir lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda. Nododot mājas privātīpašumā, netika ņemts vērā māju tehniskais stāvoklis, tādēļ nav zināma to nolietojuma pakāpe. Pašiem māju īpašniekiem trūkst motivācijas, zināšanu, kā arī atsevišķos gadījumos līdzekļu viņu kopīpašumā esošo daudzstāvu dzīvojamo māju renovācijai.
RAPLM patlaban notiek darbs pie Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas otrā posma, kas paredz valsts galvojumu kredītiem daudzdzīvokļu māju renovācijai un rekonstrukcijai līdz 50%. Lai veicinātu arī māju īpašnieku apziņu par šī procesa nepieciešamību, tiek izstrādāta valsts atbalsta programma.
