Latvijā pirmās automaģistrāles būvniecību plāno sākt pēc diviem gadiem
Latvijā pirmās automaģistrāles autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Meitene posmā no Rīgas līdz Jelgavai būvniecību plānots sākt pēc aptuveni diviem gadiem, šodien žurnālistus informēja Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers (LPP).
Latvijā pirmās automaģistrāles autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Meitene posmā no Rīgas līdz Jelgavai būvniecību plānots sākt pēc aptuveni diviem gadiem, šodien žurnālistus informēja Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Ainārs Šlesers (LPP).
Atbilstoši pašreizējai iecerei būvdarbus varētu sākt 2007.gada pavasarī. Kopējās ceļa izmaksas varētu sasniegt aptuveni 150-200 miljonus latu.
Automaģistrāli iecerēts izveidot, izmantojot valsts un privātās partnerības modeli, proti, konkursa kārtībā plānots izvēlēties privāto uzņēmumu konsorciju, kas nodrošinātu automaģistrāles projektēšanu, būvniecību, ekspluatēšanu, uzturēšanu un finansēšanu. Ceļš uzņēmumam tiktu nodots koncesijā.
Savukārt valsts vairāku gadu garumā šim konsorcijam atmaksātu ieguldītos līdzekļus. Minētās maģistrāles gadījumā valsts atmaksu plāno veikt 30 gadu laikā, savukārt pēc šī termiņa beigām ceļš atkal nonāks valsts īpašumā.
Kā sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, arī uzņēmums šajā procesā "saprātīgi nopelnītu". Viņš gan piebilda, ka pretendentam jārēķinās ar dažādiem riskiem, piemēram, ar to, ka autovadītāji šo ceļu neizmantos. Tādā gadījumā uzņēmums nesaņems plānotos ieņēmumus, jo valsts no kopējiem budžeta ieņēmumiem maksās par katru automašīnu, kas izmanto ceļu.
Legzdiņš informēja, ka priekšprojekta izpēte varētu ilgt aptuveni vienu gadu vai pusotru gadu, tad plānota līgumprojekta izstrāde, tad - priekškvalifikācija un izsole.
Šlesers pauda pārliecību, ka izsolē pieteiksies starptautiskas kompānijas, kas varētu būt banku, būvuzņēmēju un investīciju fondu apvienības.
Maksimālais braukšanas ātrums uz automaģistrāles varētu būt 130 kilometri stundā. To iecerēts norobežot ar žogu, kā arī nodrošināt, lai pa automaģistrāli nevarētu pārvietoties gājēji, velosipēdisti un dažāda lēngaitas tehnika.
Automaģistrāle paredzēta kā divbrauktuvju ceļš, savukārt uzbraukšana un nobraukšana plānota, tikai izmantojot vairākus dažādu līmeņu ceļu mezglus. Kopumā uz automaģistrāles plānoti aptuveni 12 šādi mezgli. Tāpat gar maģistrāli iecerēts izveidot vairākus paralēlus vietējas nozīmes ceļus, lai atdalītu lokālo kustību.
Apdzīvoto vietu tuvumā plānots izveidot prettrokšņu barjeras, savukārt gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai tiks paredzēti atsevišķi tuneļi vai pārvadi.
Kā uzsvēra VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, par automaģistrāles izmantošanu autovadītājiem nebūs tieši jāmaksā. Pagaidām neesot arī plāna palielināt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apmēru.
Kā žurnālistiem skaidroja Šlesers, posms Rīga-Jelgava 40 kilometru garumā izvēlēts, lai veicinātu Zemgales reģiona attīstību un Jelgavu veidotu par industriālās attīstības centru. Pēc premjera biedra domām, gar automaģistrāli varēs būvēt dažādas rūpnīcas un ražotnes, lai tāda veida objektus nevajadzētu būvēt Rīgā.
LVC vadītājs savukārt informēja, ka braukšanas intensitāte uz autoceļa Rīga-Jelgava ir pietiekoši stabila un maz svārstās atkarībā no gadalaika. Pēc SM sniegtās informācijas, satiksmes intensitāte posmā no Rīgas līdz Ozolniekiem 2004.gadā sasniegusi gandrīz 17 000 automašīnu diennaktī. Aptuveni aprēķini liecina, ka 2008.gadā tā var sasniegt 22 000-24 000 automašīnas.
SM cer, ka ar šī projekta realizāciju izdosies uzlabot satiksmes drošību, novērst "melnos punktus", samazināt autovadītājiem ceļā pavadīto laiku un transportlīdzekļu ekspluatācijas izdevumus, veicināt maršruta uz Kaļiņingradu attīstību.
Ministrija uzsver, ka valstij nav tik daudz līdzekļu, lai panāktu uzlabojumus tik īsā laika posmā.
Nākamie iespējamie autoceļu posmi, kur varētu veidot automaģistrāli, ir Siguldas un Ogres virzienā.
Atbilstoši pašreizējai iecerei būvdarbus varētu sākt 2007.gada pavasarī. Kopējās ceļa izmaksas varētu sasniegt aptuveni 150-200 miljonus latu.
Automaģistrāli iecerēts izveidot, izmantojot valsts un privātās partnerības modeli, proti, konkursa kārtībā plānots izvēlēties privāto uzņēmumu konsorciju, kas nodrošinātu automaģistrāles projektēšanu, būvniecību, ekspluatēšanu, uzturēšanu un finansēšanu. Ceļš uzņēmumam tiktu nodots koncesijā.
Savukārt valsts vairāku gadu garumā šim konsorcijam atmaksātu ieguldītos līdzekļus. Minētās maģistrāles gadījumā valsts atmaksu plāno veikt 30 gadu laikā, savukārt pēc šī termiņa beigām ceļš atkal nonāks valsts īpašumā.
Kā sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, arī uzņēmums šajā procesā "saprātīgi nopelnītu". Viņš gan piebilda, ka pretendentam jārēķinās ar dažādiem riskiem, piemēram, ar to, ka autovadītāji šo ceļu neizmantos. Tādā gadījumā uzņēmums nesaņems plānotos ieņēmumus, jo valsts no kopējiem budžeta ieņēmumiem maksās par katru automašīnu, kas izmanto ceļu.
Legzdiņš informēja, ka priekšprojekta izpēte varētu ilgt aptuveni vienu gadu vai pusotru gadu, tad plānota līgumprojekta izstrāde, tad - priekškvalifikācija un izsole.
Šlesers pauda pārliecību, ka izsolē pieteiksies starptautiskas kompānijas, kas varētu būt banku, būvuzņēmēju un investīciju fondu apvienības.
Maksimālais braukšanas ātrums uz automaģistrāles varētu būt 130 kilometri stundā. To iecerēts norobežot ar žogu, kā arī nodrošināt, lai pa automaģistrāli nevarētu pārvietoties gājēji, velosipēdisti un dažāda lēngaitas tehnika.
Automaģistrāle paredzēta kā divbrauktuvju ceļš, savukārt uzbraukšana un nobraukšana plānota, tikai izmantojot vairākus dažādu līmeņu ceļu mezglus. Kopumā uz automaģistrāles plānoti aptuveni 12 šādi mezgli. Tāpat gar maģistrāli iecerēts izveidot vairākus paralēlus vietējas nozīmes ceļus, lai atdalītu lokālo kustību.
Apdzīvoto vietu tuvumā plānots izveidot prettrokšņu barjeras, savukārt gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai tiks paredzēti atsevišķi tuneļi vai pārvadi.
Kā uzsvēra VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, par automaģistrāles izmantošanu autovadītājiem nebūs tieši jāmaksā. Pagaidām neesot arī plāna palielināt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apmēru.
Kā žurnālistiem skaidroja Šlesers, posms Rīga-Jelgava 40 kilometru garumā izvēlēts, lai veicinātu Zemgales reģiona attīstību un Jelgavu veidotu par industriālās attīstības centru. Pēc premjera biedra domām, gar automaģistrāli varēs būvēt dažādas rūpnīcas un ražotnes, lai tāda veida objektus nevajadzētu būvēt Rīgā.
LVC vadītājs savukārt informēja, ka braukšanas intensitāte uz autoceļa Rīga-Jelgava ir pietiekoši stabila un maz svārstās atkarībā no gadalaika. Pēc SM sniegtās informācijas, satiksmes intensitāte posmā no Rīgas līdz Ozolniekiem 2004.gadā sasniegusi gandrīz 17 000 automašīnu diennaktī. Aptuveni aprēķini liecina, ka 2008.gadā tā var sasniegt 22 000-24 000 automašīnas.
SM cer, ka ar šī projekta realizāciju izdosies uzlabot satiksmes drošību, novērst "melnos punktus", samazināt autovadītājiem ceļā pavadīto laiku un transportlīdzekļu ekspluatācijas izdevumus, veicināt maršruta uz Kaļiņingradu attīstību.
Ministrija uzsver, ka valstij nav tik daudz līdzekļu, lai panāktu uzlabojumus tik īsā laika posmā.
Nākamie iespējamie autoceļu posmi, kur varētu veidot automaģistrāli, ir Siguldas un Ogres virzienā.