Latvija un Igaunija apsver iespēju iesaistīties jauna Ignalinas AES bloka celtniecībā
Baltijas valstu energouzņēmumu pārstāvji ir paziņojuši, ka viņi labprāt pievienosies Lietuvai, ja tā nolems sākt jauna reaktora būvi Ignalinas atomelektrostacijā pēc pašreizējo reaktoru slēgšanas.
Baltijas valstu energouzņēmumu pārstāvji ir paziņojuši, ka viņi labprāt pievienosies Lietuvai, ja tā nolems sākt jauna reaktora būvi Ignalinas atomelektrostacijā pēc pašreizējo reaktoru slēgšanas.
"Igaunija jau sen ir teikusi, ka tā ir ieinteresēta AES celtniecībā šajā reģionā," teica kompānijas "Eesti Energia" valdes loceklis Lembits Vali pirms Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu pārstāvju tikšanās ceturtdien Viļņā.
Pēc Vali teiktā, citas elektroenerģijas ražošanas alternatīvas, piemēram, dabasgāzes termoelektrocentrāles un jau esošo elektrostaciju atjaunošana būtu pārāk dārga un mazāk draudzīga videi lielākā izmešu apjoma un piesārņojuma dēļ.
Kompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētaja vietnieks Aigars Meļko arī apstiprināja, ka kompānija pati vai dažas Latvijas privātās kompānijas varētu piedalīties Ignalinas trešā reaktora celtniecības finansēšanā.
"Elektroenerģija Latvijā jau sen ir trūkstoša prece, un mēs saprotam, ka abu Ignalinas reaktoru slēgšana ietekmēs mūs visus," teica uzņēmuma pārstāvis.
Tomēr vēlāk Igaunijas amatpersonas izteicās, ka galīgais lēmums par līdzdalību šajā projektā lielā mērā būs atkarīgs no projekta izdevīguma. "Ja atomreaktora būve izmaksās dārgāk, mēs atjaunosim dažas mūsu elektrostacijas," piebilda Valis.
Baltkrievijas pārstāvji nebija ieinteresēti šajā jautājumā. "Belenergo" prezidents Sergejs Belovs paziņoja, ka pašreizējā 7 800 megavatu jauda apmierina valsts vajadzības pēc elektroenerģijas. Turklāt, pēc viņa teiktā, Baltkrievijai apkārt ir vairākas atomelektrostacijas.
Kompānijas "Lietuvos Energija" ģenerāldirektors Rimants Jozaitis minēja lielo progresu, kas gūts kopīga elektroenerģijas tirgus izveidē Baltijas reģionā, bet norādīja, ka tas kļūs īsti kopīgs un brīvs tikai pēc tā integrācijas Rietumvalstu enerģijas sistēmā.
Vali uzskata, ka Baltijas tirgus ir pārāk mazs efektīvai konkurencei. Kad mēs pieslēgsimies Polijas un Skandināvijas sistēmām, tikai tad mēs kļūsim par kopējā tirgus sastāvdaļu, teica "Eesti Energia" pārstāvis.
Triju Baltijas valstu elektroenerģijas tīkli lielā mērā ir atkarīgi no Krievijas. Reģionam arī nav iespēju eksportēt elektroenerģiju uz Rietumiem. Sarunas ar Poliju par enerģijas tiltu ilgst vairāk nekā desmit gadus, jo Varšava līdz šim nav izrādīju pārāk lielu interesi par šo projektu. Šis tilts ir iekļauts Transeiropas prioritāro projektu sarakstā.
Pēc provizoriskām aplēsēm, jaunais 1000 megavatu enerģijas tilts uz Poliju izmaksātu aptuveni 434 miljonus eiro (304,6 miljoni latu), savukārt projekts "SwindLit", kas paredz savienot Lietuvas un Zviedrijas enerģijas sistēmas, var izmaksāt 1,38 miljardus litu (281,5 miljoni latu). Šī projekta finansēšanas avoti vēl nav noteikti, taču 700 megavatu kabeļa ierīkošanu paredzēts pabeigt līdz 2009.gadam.
"Igaunija jau sen ir teikusi, ka tā ir ieinteresēta AES celtniecībā šajā reģionā," teica kompānijas "Eesti Energia" valdes loceklis Lembits Vali pirms Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu pārstāvju tikšanās ceturtdien Viļņā.
Pēc Vali teiktā, citas elektroenerģijas ražošanas alternatīvas, piemēram, dabasgāzes termoelektrocentrāles un jau esošo elektrostaciju atjaunošana būtu pārāk dārga un mazāk draudzīga videi lielākā izmešu apjoma un piesārņojuma dēļ.
Kompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētaja vietnieks Aigars Meļko arī apstiprināja, ka kompānija pati vai dažas Latvijas privātās kompānijas varētu piedalīties Ignalinas trešā reaktora celtniecības finansēšanā.
"Elektroenerģija Latvijā jau sen ir trūkstoša prece, un mēs saprotam, ka abu Ignalinas reaktoru slēgšana ietekmēs mūs visus," teica uzņēmuma pārstāvis.
Tomēr vēlāk Igaunijas amatpersonas izteicās, ka galīgais lēmums par līdzdalību šajā projektā lielā mērā būs atkarīgs no projekta izdevīguma. "Ja atomreaktora būve izmaksās dārgāk, mēs atjaunosim dažas mūsu elektrostacijas," piebilda Valis.
Baltkrievijas pārstāvji nebija ieinteresēti šajā jautājumā. "Belenergo" prezidents Sergejs Belovs paziņoja, ka pašreizējā 7 800 megavatu jauda apmierina valsts vajadzības pēc elektroenerģijas. Turklāt, pēc viņa teiktā, Baltkrievijai apkārt ir vairākas atomelektrostacijas.
Kompānijas "Lietuvos Energija" ģenerāldirektors Rimants Jozaitis minēja lielo progresu, kas gūts kopīga elektroenerģijas tirgus izveidē Baltijas reģionā, bet norādīja, ka tas kļūs īsti kopīgs un brīvs tikai pēc tā integrācijas Rietumvalstu enerģijas sistēmā.
Vali uzskata, ka Baltijas tirgus ir pārāk mazs efektīvai konkurencei. Kad mēs pieslēgsimies Polijas un Skandināvijas sistēmām, tikai tad mēs kļūsim par kopējā tirgus sastāvdaļu, teica "Eesti Energia" pārstāvis.
Triju Baltijas valstu elektroenerģijas tīkli lielā mērā ir atkarīgi no Krievijas. Reģionam arī nav iespēju eksportēt elektroenerģiju uz Rietumiem. Sarunas ar Poliju par enerģijas tiltu ilgst vairāk nekā desmit gadus, jo Varšava līdz šim nav izrādīju pārāk lielu interesi par šo projektu. Šis tilts ir iekļauts Transeiropas prioritāro projektu sarakstā.
Pēc provizoriskām aplēsēm, jaunais 1000 megavatu enerģijas tilts uz Poliju izmaksātu aptuveni 434 miljonus eiro (304,6 miljoni latu), savukārt projekts "SwindLit", kas paredz savienot Lietuvas un Zviedrijas enerģijas sistēmas, var izmaksāt 1,38 miljardus litu (281,5 miljoni latu). Šī projekta finansēšanas avoti vēl nav noteikti, taču 700 megavatu kabeļa ierīkošanu paredzēts pabeigt līdz 2009.gadam.
