Latvijā uzcelta jau 91 mazā hidroelektrostacija
Kopš Enerģētikas likuma pieņemšanas Latvijā uzcelta un darbojas 91 mazā hidroelektrostacija (HES), šodien preses konferencē informēja Latvijas makšķernieku kluba "Salmo" valdes loceklis Alvis Birkovs.
. Kopš Enerģētikas likuma pieņemšanas Latvijā uzcelta un darbojas 91 mazā hidroelektrostacija (HES), šodien preses konferencē informēja Latvijas makšķernieku kluba "Salmo" valdes loceklis Alvis Birkovs.
Patlaban celtniecībai un licences saņemšanai vēl ir pieteiktas 74 mazās HES, kas nozīmē, ka Latvijā pēc kāda laika varētu būt vismaz 165 mazās hidroelektrostacijas. Pēc Pasaules dabas fonda (WWF) pārstāvniecības Latvijā datiem, piemēram, Lietuvā patlaban darbojas gandrīz trīs reizes mazāk mazo HES, proti - tikai 34 mazās HES, bet atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (ES) un Polijā notiek mazo HES nojaukšana.
Kā uzskata WWF pārstāvniecība Latvijā, mazo HES celtniecība rada zaudējumus Latvijas ekonomikai, turklāt veicina arī savvaļas lašu izmiršanu.
Pēc WWF Latvija apkopotajiem datiem, "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas izmaksas Daugavas kaskādē ir aptuveni viens santīms par kilovatstundu, iepirkuma cena no ārzemēm ir aptuveni 1,5 santīmi par kilovatstundu, savukārt iepirkuma cena no mazajām HES ir aptuveni 6,4 santīmi par kilovatstundu.
WWF Latvijas biroja direktors Uģis Rotenbergs šodien norādīja, ka mazās HES saražo mazāk nekā 0,1% no Latvijā patērētās elektroenerģijas. Patlaban galvenais mazo HES celtniecības dzinējspēks ir dubultais elektroenerģijas iepirkuma tarifs.
WWF Latvijas birojs uzskata, ka mazo HES celtniecība Latvijā ir pretrunā ar vairākām ar vides aizsardzību saistītiem Latvijas likumdošanas aktiem, kā arī pretrunā ar starptautiskām konvencijām un ES direktīvām. Rotenbergs skaidroja, ka patlaban, piemēram, Šveicē un Francijā tiek nojauktas mazās HES, izmaksājot lielas kompensācijas to īpašniekiem no valsts budžeta.
Līdzīga situācija var izveidoties arī Latvijā, kad pēc iestāšanās ES un, pieņemot ES likumdošanas normas, par mazo HES nojaukšanu būs jāmaksā kompensācijas no nodokļu maksātāju naudas, atzīmē WWF Latvijas birojs.
Signe Andersone LETA
Patlaban celtniecībai un licences saņemšanai vēl ir pieteiktas 74 mazās HES, kas nozīmē, ka Latvijā pēc kāda laika varētu būt vismaz 165 mazās hidroelektrostacijas. Pēc Pasaules dabas fonda (WWF) pārstāvniecības Latvijā datiem, piemēram, Lietuvā patlaban darbojas gandrīz trīs reizes mazāk mazo HES, proti - tikai 34 mazās HES, bet atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (ES) un Polijā notiek mazo HES nojaukšana.
Kā uzskata WWF pārstāvniecība Latvijā, mazo HES celtniecība rada zaudējumus Latvijas ekonomikai, turklāt veicina arī savvaļas lašu izmiršanu.
Pēc WWF Latvija apkopotajiem datiem, "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas izmaksas Daugavas kaskādē ir aptuveni viens santīms par kilovatstundu, iepirkuma cena no ārzemēm ir aptuveni 1,5 santīmi par kilovatstundu, savukārt iepirkuma cena no mazajām HES ir aptuveni 6,4 santīmi par kilovatstundu.
WWF Latvijas biroja direktors Uģis Rotenbergs šodien norādīja, ka mazās HES saražo mazāk nekā 0,1% no Latvijā patērētās elektroenerģijas. Patlaban galvenais mazo HES celtniecības dzinējspēks ir dubultais elektroenerģijas iepirkuma tarifs.
WWF Latvijas birojs uzskata, ka mazo HES celtniecība Latvijā ir pretrunā ar vairākām ar vides aizsardzību saistītiem Latvijas likumdošanas aktiem, kā arī pretrunā ar starptautiskām konvencijām un ES direktīvām. Rotenbergs skaidroja, ka patlaban, piemēram, Šveicē un Francijā tiek nojauktas mazās HES, izmaksājot lielas kompensācijas to īpašniekiem no valsts budžeta.
Līdzīga situācija var izveidoties arī Latvijā, kad pēc iestāšanās ES un, pieņemot ES likumdošanas normas, par mazo HES nojaukšanu būs jāmaksā kompensācijas no nodokļu maksātāju naudas, atzīmē WWF Latvijas birojs.
Signe Andersone LETA
