Latvijā vēlas būvēt ciematu repatriantiem no Rietumiem
Ārlietu ministrijā (ĀM) sadarbībā ar tautiešiem svešumā izvērtē piedāvājumus, kas paredz Latvijā izbūvēt ciematu, kurā varētu apmesties ārvalstīs dzīvojoši latvieši.
Ārlietu ministrijā (ĀM) sadarbībā ar tautiešiem svešumā izvērtē piedāvājumus, kas paredz Latvijā izbūvēt ciematu, kurā varētu apmesties ārvalstīs dzīvojoši latvieši, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi tēvzemē, bet kuriem šeit nav kur palikt, aģentūru LETA informēja projekta koordinators no ĀM Juris Audariņš.
Ir izpētītas vairākas iespējas, kur varētu būvēt šo ciematu, pastāstīja ĀM pārstāvis. Visi pašvaldību piedāvājumi esot Pierīgā, ne tālāk par 60 kilometriem no galvaspilsētas. Pašlaik priekšlikumus izvērtē paši repatrianti, uz kuru pleciem gulsies ciemata izbūves izmaksas.
Šāda prakse ir plaši izplatīta Rietumu pasaulē, stāstīja Audariņš, paužot cerību, ka pēc pāris gadiem arī Latvija varēs uzņemt svešumā dzīvojošos, galvenokārt vecāka gājuma tautiešus, kas savulaik devās trimdā un kuriem Latvijā nav radinieku vai ģimenes, pie kā atgriezties.
Šāda ciemata nepieciešamību ir atzinusi gan Latvijas puse, gan Rietumos dzīvojošie tautieši, kuri esot izrādījuši ļoti lielu interesi. Pašlaik vēl neesot skaidrs, cik daudz latviešu varētu atgriezties Latvijā un dzīvot šādā ciematā.
Ciemats paredzēts ar dažāda līmeņa dzīves iespējām, ar slimnīcu un citām būvēm, skaidroja Audariņš.
Tie, kas pārceltos, maksātu visus izdevumus. Tomēr celtniecība notiktu pēc kopīga projekta.
Jānis Eglītis LETA
Copyright © LETA
Ir izpētītas vairākas iespējas, kur varētu būvēt šo ciematu, pastāstīja ĀM pārstāvis. Visi pašvaldību piedāvājumi esot Pierīgā, ne tālāk par 60 kilometriem no galvaspilsētas. Pašlaik priekšlikumus izvērtē paši repatrianti, uz kuru pleciem gulsies ciemata izbūves izmaksas.
Šāda prakse ir plaši izplatīta Rietumu pasaulē, stāstīja Audariņš, paužot cerību, ka pēc pāris gadiem arī Latvija varēs uzņemt svešumā dzīvojošos, galvenokārt vecāka gājuma tautiešus, kas savulaik devās trimdā un kuriem Latvijā nav radinieku vai ģimenes, pie kā atgriezties.
Šāda ciemata nepieciešamību ir atzinusi gan Latvijas puse, gan Rietumos dzīvojošie tautieši, kuri esot izrādījuši ļoti lielu interesi. Pašlaik vēl neesot skaidrs, cik daudz latviešu varētu atgriezties Latvijā un dzīvot šādā ciematā.
Ciemats paredzēts ar dažāda līmeņa dzīves iespējām, ar slimnīcu un citām būvēm, skaidroja Audariņš.
Tie, kas pārceltos, maksātu visus izdevumus. Tomēr celtniecība notiktu pēc kopīga projekta.
Jānis Eglītis LETA
Copyright © LETA
