Latvijai būs iebildumi pret ES mērķiem enerģijas taupības jomā
Šogad Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valstis plāno pievērst papildu uzmanību energoefektivitātes nodrošināšanai un strādāt pie enerģijas taupīšanas direktīvas.
Šogad Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valstis plāno pievērst papildu uzmanību energoefektivitātes nodrošināšanai un strādāt pie enerģijas taupīšanas direktīvas.
Tas uzliks dalībvalstīm pienākumu nodrošināt enerģijas taupības pasākumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
Latvijai ir būtiski iebildumi pret direktīvas projekta noteiktajiem enerģijas taupības obligātajiem mērķiem, kurus mūsu valsts nevar izpildīt, strauji nesamazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, norādīts informatīvajā ziņojumā par Latvijas prioritātēm Luksemburgas un Lielbritānijas ES prezidentūras laikā.
Latvijai nav pieņemamas prasības par ikgadēju enerģijas patēriņa absolūtā lieluma samazinājumu - 1% apmērā no kopējā gala patērētājiem piegādātā un pārdotā enerģijas apjoma - un ikgadējo energoresursu ietaupījumu 1,5% apmērā.
Pēc mūsu valsts domām, kā energoefektivitātes mērs direktīvā ir jālieto kāds relatīvais indikators, piemēram, enerģijas patēriņš uz IKP vienību.
Enerģētikas jomā Latvija šogad plāno turpināt nacionālās konsultācijas ar Ziemeļvalstīm un citām valstīm reģionā, lai precizētu kodolieroču neizplatīšanas regulas ieviešanas metodes un precizētu nostāju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumu kontroles sistēmu un metodēm tās realizācijā.
Gada sākumā paredzēts sagatavot sākotnējo pozīciju direktīvas projektam par radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem.
Šogad turpināsies ES un Krievijas enerģētikas dialogs. Plānotā ES un Krievijas enerģētikas partnerības padomes tikšanās varētu notikt 2005.gada otrajā pusgadā, Lielbritānijas prezidentūras laikā. Luksemburgas prezidentūra vēlas pastiprināt arī dalībvalstu līdzdalību dialoga jautājumu risināšanā. Tiek veidotas četras darba grupas, lai sagatavotu aktuālos un problemātiskos jautājumus dialogam.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien atbalstīja Latvijas prioritātes Luksemburgas un Lielbritānijas ES prezidentūras laikā.
Tas uzliks dalībvalstīm pienākumu nodrošināt enerģijas taupības pasākumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
Latvijai ir būtiski iebildumi pret direktīvas projekta noteiktajiem enerģijas taupības obligātajiem mērķiem, kurus mūsu valsts nevar izpildīt, strauji nesamazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, norādīts informatīvajā ziņojumā par Latvijas prioritātēm Luksemburgas un Lielbritānijas ES prezidentūras laikā.
Latvijai nav pieņemamas prasības par ikgadēju enerģijas patēriņa absolūtā lieluma samazinājumu - 1% apmērā no kopējā gala patērētājiem piegādātā un pārdotā enerģijas apjoma - un ikgadējo energoresursu ietaupījumu 1,5% apmērā.
Pēc mūsu valsts domām, kā energoefektivitātes mērs direktīvā ir jālieto kāds relatīvais indikators, piemēram, enerģijas patēriņš uz IKP vienību.
Enerģētikas jomā Latvija šogad plāno turpināt nacionālās konsultācijas ar Ziemeļvalstīm un citām valstīm reģionā, lai precizētu kodolieroču neizplatīšanas regulas ieviešanas metodes un precizētu nostāju attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumu kontroles sistēmu un metodēm tās realizācijā.
Gada sākumā paredzēts sagatavot sākotnējo pozīciju direktīvas projektam par radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem.
Šogad turpināsies ES un Krievijas enerģētikas dialogs. Plānotā ES un Krievijas enerģētikas partnerības padomes tikšanās varētu notikt 2005.gada otrajā pusgadā, Lielbritānijas prezidentūras laikā. Luksemburgas prezidentūra vēlas pastiprināt arī dalībvalstu līdzdalību dialoga jautājumu risināšanā. Tiek veidotas četras darba grupas, lai sagatavotu aktuālos un problemātiskos jautājumus dialogam.
Kā ziņots, Ministru kabinets šodien atbalstīja Latvijas prioritātes Luksemburgas un Lielbritānijas ES prezidentūras laikā.