Latvijas Būvinženieru savienības XXVI kongress – par rīcību!

21.martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dibināšanas 90 gadu jubilejas kongress (LBS XXVI kongress). Tajā tika akcentētas aktuālākās problēmas būvniecības nozarē, kā arī spriests par iespējamiem nozares attīstības scenārijiem un tās sakārtošanai veicamajiem pasākumiem. LBS kongresā vērtēts iepriekšējā gadā paveiktais un analizētas būvniecības nozares tendences.

Kongresā piedalījās arī RTU rektors Leonīds Ribickis, kurš mudināja apvienoties visus būvniecības procesa dalībniekus, tostarp arhitektus un būvinženierus, vienotā konfederācijā, lai veicinātu būvniecības fakultātes studentu apmācības kvalitāti. Ar "aicinājumu uz miera izlīgumu visas būvniecībā iesaistītās puses pēc Zolitūdes traģēdijas" klātesošos uzrunāja LR Saeimas deputāte Ilma Čepāne. Viņa rosināja apzināties virzienu, uz kuru vēlamies doties: "Ir jāatzīst, ka mēs esam novirzījušies no kursa un nesakārtoto normatīvo aktu jūrā, esam uzskrējuši uz sēkļa. Turklāt, nemanot, būvniecības nozari esam apaudzējuši ar bremzējošiem enkuriem, kas traucē Latvijā nodrošināt būvniecības jomas drošumu un taisnīgumu." Uz sadarbību ar Ekonomikas ministriju (EM) Latvijas Būvinženieru savienību rosināja arī EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Viņš LBS vēlēja kļūt par vadošo organizāciju būvniecības jomā, uzņemoties konsultanta lomu.

"Lai arī būvniecības apjoms 2013.gadā pieaudzis par 6,9%, salīdzinājumā ar 2012.gadu, galvenais būvniecības pamatpotenciāls ir dislocēts Rīgā un Pierīgā.  No vairāk kā 6000 būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem tikai  1.7% ir apvienojušies Latvijas Būvnieku asociācijā (LBA), bet 8 vadošās būvfirmas Būvniecības attīstības stratēģiskajā partnerībā (BASP), kas nozīmē, ka ~98 % no būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem nav struktūrvienības, kas tos nodrošinātu ar regulāru tehnisko informāciju, palīdzību publisko iepirkumu dokumentu sagatavošanā un būvspeciālistu kvalifikācijas celšanā," skaidroja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viņš uzsvēra, ka likumdevējs un Valsts pārvades institūcijas ignorē nevalstisko profesionālo organizāciju viedokļus un, lai arī  pēdējo 11 gadu laikā ir nomainījušies 6 ekonomikas ministri un 3 valsts sekretāri, noteikumos nav veikta neviena izmaiņa!

LBS valdes priekšsēdētājs aicināja izmantot iespēju, ka ir atvērts Būvniecības likums, un ieviest labojumus, likumā paredzot definīcijas, nevalstisko profesionālo organizāciju likuma izstrādi un būvspeciālistu resertifikācijas atgriešanu. Savukārt, Būvniecības likuma spēkā stāšanās jāparedz tikai tad, kad būs izstrādāti, izdiskutēti un pieņemti ar likuma realizāciju saistītie visi galvenie Ministru kabineta noteikumi, kā arī veikta procesos iesaistīto speciālistu apmācība.

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Andris Veinbergs,
norādīja uz galvenajām problēmām profesionālajā izglītībā Latvijā: arodskolas nespēj nokomplektēt audzēkņu skaitu, jo Latvijā jaunieši neizvēlas apgūt arodizglītību. "Arī Izglītības ministrijas attieksme nav adekvāta situācijai, pat tīri teorētiski netiek solīts nodrošināt vairāk par 10% esošajam arodskolniekiem duālās izglītības apmācības iespējas līdz 2020.gadam," stāstīja A.Veinbergs, aicinot kongresa dalībniekus steidzamības kārtā atbalstīt  duālās izglītības moduļa un profesionālā līmeņa kvalifikācijas pakāpju ieviešanas nepieciešamību valsts profesionālās mācību iestādēs.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons aicināja būvinženierus:  "neaizmirst Zolitūdes traģēdiju. Izvērtēt iemeslus, kāpēc šī traģēdija notika, kā arī katras personas atbildību, kas bija saistītas ar šo objektu. Svarīgākais - ir jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai šāda traģēdija neatkārtotos."

L.Jākobsons akcentēja problēmu, kas skar būvprojektu ekspertīzes. Problēma ir arī attieksme pret darbu. "Cienījamie kolēģi, vai mēs vēlamies celt savu kvalifikāciju?" jautāja BRA izpilddirektors, norādot, ka katrā speciālistu sertifikācijas/resertifikācijas reizē vismaz 10 cilvēki eksāmenu nespēj nokārtot. Jaunais būvniecības likums nenosaka veikt atkārtotu speciālistu sertifikāciju jeb resertifikāciju pēc noteikta termiņa, kā tas bijis līdz šim, lai gan likumdošanas akti, materiāli u.c. lietas arvien mainās. "Ja tas netiks mainīts, es baidos, ka situācija arvien pasliktināsies!" teica L.Jākobsons.
Viņš skarbi izteicās arī par likumdošanu: "Jebkurā nozarē likumdevējs maina likumdošanu tikai tad, ja tā kļūst traucējoša nozares attīstībai. Pie mums likumdošana tika mainīta nevis tāpēc, ka tā bija traucējoša, bet gan tāpēc, lai ārvalstu investori iespējami ātri atgūtu objektā ieguldīto naudu un ātrāk gūtu peļņu. Un tas bija viens no pamata iemesliem, kāpēc radās konflikts starp būvniecības atsevišķiem uzņēmumiem un būvindustrijas sabiedriskajām organizācijām."

Atrisināt visus šos būvniecības kvalitātes un drošības jautājumus ministrija (EM) piedāvā tikai vienā veidā - ieviešot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pieņemsim, ka pirms Zolitūdes traģēdijas šī apdrošināšana būtu bijusi. Tātad - apdrošināšanas kompānija izmaksās atlīdzības cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem, bet apdrošinātajiem (būvniecības procesā iesaistītajiem) šī polise nākamajā gadā kļūs dārgāka. Bet vai tas ir mūsu mērķis?" vaicā L.Jākobsons. "Mums - būvinženieriem ir svarīgi novērst avārijas, nevis runāt par sekām, kādas var iestāties pēc tam," uzsver L.Jākobsons.

Būvinženieris Sergejs Meierovics pauda neizpratni par situāciju Latvijā būvniecības likumdošanas jomā, kad likumus izstrādā nevis būvniecības profesionāļi, bet ekonomisti, juristi u.c. ar nozari tieši nesaistītu profesiju pārstāvji. Viņš pauda savu sašutumu arī par veidu, kādā šie likuma izstrādātāji komunicē ar profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, "18.martā organizācijām nosūta dokumentus ar piebildi - dodiet atbildi līdz 20.martam. Tā ir ņirgāšanās!" skarbs ir S.Meierovics.

LBS  biedri nolēma par izmaiņām statūtos:
Būvniecības specialitāšu augstskolu studenti var tikt uzņemti par LBS jaunbiedriem.
Juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar būvniecību, un kuras atbalsta LBS mērķus un darbību, var tikt uzņemtas par LBS asociētajiem biedriem.
LBS biedra darbībai jāatbilst sabiedrībā vispāratzītām morāles normām, tai skaitā Pretendentam jābūt godīgam, taisnīgam, principiālam.
Biedrs, kurš nav samaksājis biedra naudu par diviem gadiem, tiek automātiski izslēgts no LBS. Pēc biedra naudas parāda dzēšanas, ar valdes lēmumu, parastajā kārtībā viņš var tikt atjaunots LBS.

Turpmākā LBS darbībā:
1. Par  vienu  no  galvenajiem  uzdevumiem  uzskatīt  būvinženieru  augstas  kompetences  principu  realizēšanu  ar  mērķi  sabiedrībai  nodrošināt  drošību, kvalitatīvus  pakalpojumus  un  tās  dalībniekiem  konkurētspēju  brīvajos  ES  "būvniecības  tirgos".
2. Turpināt  veikt  mērķtiecīgu  organizatorisko  un  izskaidrošanas  darbu  par  būvinženieru  pašpārvaldes  sistēmas -  "profesionālo  kameru" principu  ieviešanas  nepieciešamību    valstī.
3. Sadarbībā  ar  Ekonomikas  ministriju:
aktīvi piedalīties būvniecības  likumdošanas  aktu  sistēmas  pilnveidošanā,
veikt  pasākumu  kopumu  valstij  neraksturīgo  pārvaldes  realizācijas  funkciju  deleģējuma  saņemšanai;
kopīgiem  spēkiem turpināt  izvērtēt  Eiropas  valstu  pieredzi  profesionālo  kameru  sistēmas  darbību  būvniecībā,  2014.  gada  pirmajā  pusgadā  izstrādāt  nevalstisko  profesionālo  organizāciju  Likuma  projektu.
4. Aktīvi  iesaistīties Darba  devēju  konfederācijas,  Tautsaimniecības  padomes  būvniecības  un  mājokļa  politikas,  kā  arī   Tirdzniecības  un  rūpniecības  komiteju  darbā.

Kongresā pieņēma rezolūciju

LBS XXVI kongress pieprasa:
1. Atlikt jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā līdz brīdim, kad būs pilnā apjomā pieņemti un ar nevalstisko organizāciju un Pašvaldību savienību saskaņotu visi galvenie ar Būvniecības likuma realizāciju saistītie ministru kabineta noteikumi.
2. Ekonomikas ministrijai piešķirt atbilstošu finansējumu būvniecības procesu regulējošos normatīvu, kvalitātes standartu un to pielietošanai nepieciešamo metodisko noteikumu izstrādei. Sekojot citu valstu pieredzei, finansējumu šiem mērķiem, neatkarīgi no finansēšanas veida, paredzēt obligātu atskaitījumu veidā no  būvobjektu finansējumiem.
3. Saeimai atvērtajā Būvniecības likumā iekļaut pienākumu Ministru  kabinetam sagatavot likuma projektu "Par nevalstiskajām būvniecības profesionālajām organizācijām" un atbilstoši šim likumam, valsts pārvaldei neraksturīgo funkciju izpildi deleģēt ar būvniecības  sfērām saistītām profesionālajām organizācijām, tādā veidā orientējot ar būvniecību saistīto valsts pārvaldes struktūru darbību uz būvniecības politikas izstrādi, realizēšanu un izpildes kontroli.
4. Lai  nepazeminātos būvniecības kvalitāte un būvju drošība, jaunajā Būvniecības likumā nedrīkst atteikties no būvspeciālistu kvalifikācijas celšanas un būvprakses  esamības profesionālas pārbaudes – resertifikācijas noteiktā gadu periodā, uzdodot ministru kabinetam iekļaut šādu būvspeciālistu kompetences nodrošināšanas attiecīgajos noteikumos.

LBS kongresā sumināja savus biedrus.
Par mūža ieguldījumu būvniecībā LBS apbalvoja Rodrigo Pelsi, Ivaru Ulmani un Sergeju Meierovicu. Viņi saņēma  piemiņas medaļu, diplomu un  LBS zelta nozīmīti.
Pat  ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā  LBS Atzinības rakstus saņēma Kaspars Bondars, Raitis Brencis un Ineta Geipele.

Par labāko sekcijas vadītāju  2013. gadā atzīts Izglītības un  jauno speciālistu sekcijas vadītājs Mārtiņš Vilnītis.


Sagatavoja Inga Jākobsone