Latvijas Bankas Rīgas filiāles celtniecība var kalpot kā kvalitātes mēraukla citiem nākotnes projektiem Latvijā
Foto: Latvijas Bankas Rīgas filiāles celtniecība var kalpot kā kvalitātes mēraukla citiem nākotnes projektiem Latvijā
Saruna ar "Kalnozols Celtniecība" direktoru Andri Maču.
Saruna ar "Kalnozols Celtniecība" direktoru Andri Maču.
Latvijas Bankas Rīgas filiāles celtniecība var kalpot kā kvalitātes mēraukla citiem nākotnes projektiem Latvijā. Ar savu darbu, ceļot šo ēku, mēs esam pierādījuši, ka spējam sasniegt virsotnes un par padarīto esam lepni, tā "Kalnozols Celtniecība" direktors Andris Mačs.
Celtniecības darbus Latvijas Bankas Rīgas filiālē veica līgumsabiedrība E. Heitkamp Lettland un Rīgas Būvapvienība", kuras sastāvā darbojās arī Kalnozols. " Kalnozols Celtniecība" bija apakšuzņēmējs monolītās betonēšanas darbiem.
Kompānijai "Kalnozols Celtniecība" darbs pie šī ēkas celtniecības bija kā izaicinājums, jo mums patīk tehnoloģiski sarežģīti objekti, stāsta A Mačs. Saspringti bija arī darba termiņi- darbi jaunuzceltajā objektā dažbrīd notika pat 3 maiņās.
Objekta celtniecība notika pēc DIN standartu prasībām un jebkuru materiālu izvēle iepriekš tika saskaņota ar vācu kolēģiem. Lai varētu pierādīt, ka arī Latvijā ražotajiem būvmateriāliem ir nepieciešamās kvalitātes, tika piesaistīti Latvijas zinātnieki, kuru slēdziens tad arī palīdzēja pārliecināt vācu kolēģus par izmantoto materiālu atbilstību. Dažbrīd vācu kolēģi bija pat izbrīnīti par tik augstas kvalitātes celtniecības materiāliem ēkas celtniecībā - piemēram, deformācijas šuvju materiāls SEBOMET un minerālvate TEKTALANT. Atceroties nu jau pabeigtos celtniecības darbus, "Kalnozols Celtniecība" direktors atzīmē, "ka apspriedes nudien līdzinājās zinātniskajām konferencēm, jo tika piesaistīti dažādu nozaru speciālisti. Tagad vai katrs Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs var teikt, ka ir piedalījies Latvijas bankas ēkas celtniecībā".
Liela uzmanība tika pievērsta arī darba drošības jautājumiem. Šajā būvē nepietika tikai ar darba formu un aizsargķiverēm, bet bija vajadzīgi arī, piemēram, speciāli zābaki ar metāla plāksnēm purngalos, kā arī ikdienā tika veiktas apgaitas, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas visas darba drošības normas.
Kādus darbus šī objekta celtniecībā veica uzņēmums "Kalnozols Celtniecība"?
"Kalnozols Celtniecība" Latvijas Bankas naudas glabātuves izbūvē veica visus monolītās betonēšanas darbus - no Latvijas Bankas filiāles pamatiem līdz pat jumta un kompānijas veiktais darbs izmaksāja aptuveni 2 miljonus latu. Ar savu darbu mēs vēlreiz pierādījām, ka monolītā betonēšana ir viena no mūsu konkurētspējīgām priekšrocībām.
Uz ēkas bruto pamata platības 9659 kvadrātmetriem, izmantojot tur pat vai 11 000 kubikmetrus betona un 1300 tonnas armatūras. Atsevišķās dienās tika iestrādāti līdz 610 kubikmetriem betona, kas kopumā ir vērā ņemams apjoms.
Ņemot vērā ēkas specifiku, tās celtniecībā tika izmantots augstas klases betons - B55 un WU 12, kura recepte tika izstrādāta Latvijā, sadarbojoties ar mūsu vācu sadarbības partneri Lotāru Kvastu ( Lotar Quast) un betona ražotāju kompānijām.
Pēc pasūtītāja vēlmes "Kalnozols Celtniecība" iegādājās savu betona testēšanas laboratoriju, kas uz vietas objektā nepārtraukti pārbaudīja piegādātā betona kvalitāti un atbilstību izstrādātajai receptei. Ņemot vērā arī konstrukciju masivitāti un siltuma izdalīšanās koeficientu, betona receptē tika iekļauta arī tāda viela, kā aktīvie pelni.
Betonēšanas darbu lielais apjoms prasīja arī jaunu betonēšanas darbu risinājumu - laika un izmaksu ietaupīšanai, ēkas šahtām tika veikta sienu vienlaidus betonēšana ar pamata platni. Ēkas specifika prasīja arī sevišķa stipruma armatūru - 500 S, kāda Latvijā vēl nebija izmantota. Tāpēc ne bez lepnuma varam teikt, ka "aizstāvot Latvijas ražotāju intereses, mums izdevās pārliecināt vācu kolēģus, ka arī Latvijā spēj izgatavot šādu armatūru, un tā tika noorganizēts speciāls pasūtījums Liepājas Metalurgam."
Kas no būvniecības viedokļa bija interesantākais šajā objektā?
Par vienu no unikālākajām konstrukcijām jaunajā Latvijas Bankas ēkā var uzskatīt 22,2 metrus garo, vienlaidus monolītā dzelzbetona liellaiduma pārsegumu jeb " tiltu", ēkas iekšpusē, otrajā stāvā. " Tilta" konstrukcijas spriegumi ir sarēķināti tādā veidā, ka tikai iebetonējot trešo stāvu, "tilts" pats sevi sāk turēt. Tikai tad drīkstēja demontēt no augšas uz leju stutes, uz kurām montējās pārseguma veidņi. " Tilts" ir bez papildus stinguma elementiem - konstrukcija stāv vienīgi no stiegru karkasa un betona.
Tomēr viss objekts kopumā ir vērtējams kā novatorisks un komplicēts. Novatorisks - domājot par dizainu un izmantotajiem materiāliem, savukārt komplicēts - attiecinot to uz sarežģītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un augstajām kvalitātes prasībām.
Kāda, Jūsuprāt, ir celtnes arhitektoniskā vērtība?
Šī ēka atstāj stabilas un monumentālas celtnes iespaidu, kas tieši atbilst arī tās funkcionālajam pielietojumam. Neesot arhitektam, ir grūti sniegt objektīvu novērtējumu, tomēr pats galvenais šai ēkai ir drošība un vēlreiz drošība, kas tieši un netieši atstāj iespaidu gan uz ēkas arhitektonisko risinājumu, apkārtnes labiekārtošanu un pat interjeru. Ja ēka iedzīvotājiem radīs drošības, stabilitātes un nesatricināmības iespaidu, tad arhitekti ir sasnieguši savu mērķi.
Latvijas Bankas Rīgas filiāles celtniecība var kalpot kā kvalitātes mēraukla citiem nākotnes projektiem Latvijā. Ar savu darbu, ceļot šo ēku, mēs esam pierādījuši, ka spējam sasniegt virsotnes un par padarīto esam lepni, tā "Kalnozols Celtniecība" direktors Andris Mačs.
Celtniecības darbus Latvijas Bankas Rīgas filiālē veica līgumsabiedrība E. Heitkamp Lettland un Rīgas Būvapvienība", kuras sastāvā darbojās arī Kalnozols. " Kalnozols Celtniecība" bija apakšuzņēmējs monolītās betonēšanas darbiem.
Kompānijai "Kalnozols Celtniecība" darbs pie šī ēkas celtniecības bija kā izaicinājums, jo mums patīk tehnoloģiski sarežģīti objekti, stāsta A Mačs. Saspringti bija arī darba termiņi- darbi jaunuzceltajā objektā dažbrīd notika pat 3 maiņās.
Objekta celtniecība notika pēc DIN standartu prasībām un jebkuru materiālu izvēle iepriekš tika saskaņota ar vācu kolēģiem. Lai varētu pierādīt, ka arī Latvijā ražotajiem būvmateriāliem ir nepieciešamās kvalitātes, tika piesaistīti Latvijas zinātnieki, kuru slēdziens tad arī palīdzēja pārliecināt vācu kolēģus par izmantoto materiālu atbilstību. Dažbrīd vācu kolēģi bija pat izbrīnīti par tik augstas kvalitātes celtniecības materiāliem ēkas celtniecībā - piemēram, deformācijas šuvju materiāls SEBOMET un minerālvate TEKTALANT. Atceroties nu jau pabeigtos celtniecības darbus, "Kalnozols Celtniecība" direktors atzīmē, "ka apspriedes nudien līdzinājās zinātniskajām konferencēm, jo tika piesaistīti dažādu nozaru speciālisti. Tagad vai katrs Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs var teikt, ka ir piedalījies Latvijas bankas ēkas celtniecībā".
Liela uzmanība tika pievērsta arī darba drošības jautājumiem. Šajā būvē nepietika tikai ar darba formu un aizsargķiverēm, bet bija vajadzīgi arī, piemēram, speciāli zābaki ar metāla plāksnēm purngalos, kā arī ikdienā tika veiktas apgaitas, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas visas darba drošības normas.
Kādus darbus šī objekta celtniecībā veica uzņēmums "Kalnozols Celtniecība"?
"Kalnozols Celtniecība" Latvijas Bankas naudas glabātuves izbūvē veica visus monolītās betonēšanas darbus - no Latvijas Bankas filiāles pamatiem līdz pat jumta un kompānijas veiktais darbs izmaksāja aptuveni 2 miljonus latu. Ar savu darbu mēs vēlreiz pierādījām, ka monolītā betonēšana ir viena no mūsu konkurētspējīgām priekšrocībām.
Uz ēkas bruto pamata platības 9659 kvadrātmetriem, izmantojot tur pat vai 11 000 kubikmetrus betona un 1300 tonnas armatūras. Atsevišķās dienās tika iestrādāti līdz 610 kubikmetriem betona, kas kopumā ir vērā ņemams apjoms.
Ņemot vērā ēkas specifiku, tās celtniecībā tika izmantots augstas klases betons - B55 un WU 12, kura recepte tika izstrādāta Latvijā, sadarbojoties ar mūsu vācu sadarbības partneri Lotāru Kvastu ( Lotar Quast) un betona ražotāju kompānijām.
Pēc pasūtītāja vēlmes "Kalnozols Celtniecība" iegādājās savu betona testēšanas laboratoriju, kas uz vietas objektā nepārtraukti pārbaudīja piegādātā betona kvalitāti un atbilstību izstrādātajai receptei. Ņemot vērā arī konstrukciju masivitāti un siltuma izdalīšanās koeficientu, betona receptē tika iekļauta arī tāda viela, kā aktīvie pelni.
Betonēšanas darbu lielais apjoms prasīja arī jaunu betonēšanas darbu risinājumu - laika un izmaksu ietaupīšanai, ēkas šahtām tika veikta sienu vienlaidus betonēšana ar pamata platni. Ēkas specifika prasīja arī sevišķa stipruma armatūru - 500 S, kāda Latvijā vēl nebija izmantota. Tāpēc ne bez lepnuma varam teikt, ka "aizstāvot Latvijas ražotāju intereses, mums izdevās pārliecināt vācu kolēģus, ka arī Latvijā spēj izgatavot šādu armatūru, un tā tika noorganizēts speciāls pasūtījums Liepājas Metalurgam."
Kas no būvniecības viedokļa bija interesantākais šajā objektā?
Par vienu no unikālākajām konstrukcijām jaunajā Latvijas Bankas ēkā var uzskatīt 22,2 metrus garo, vienlaidus monolītā dzelzbetona liellaiduma pārsegumu jeb " tiltu", ēkas iekšpusē, otrajā stāvā. " Tilta" konstrukcijas spriegumi ir sarēķināti tādā veidā, ka tikai iebetonējot trešo stāvu, "tilts" pats sevi sāk turēt. Tikai tad drīkstēja demontēt no augšas uz leju stutes, uz kurām montējās pārseguma veidņi. " Tilts" ir bez papildus stinguma elementiem - konstrukcija stāv vienīgi no stiegru karkasa un betona.
Tomēr viss objekts kopumā ir vērtējams kā novatorisks un komplicēts. Novatorisks - domājot par dizainu un izmantotajiem materiāliem, savukārt komplicēts - attiecinot to uz sarežģītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un augstajām kvalitātes prasībām.
Kāda, Jūsuprāt, ir celtnes arhitektoniskā vērtība?
Šī ēka atstāj stabilas un monumentālas celtnes iespaidu, kas tieši atbilst arī tās funkcionālajam pielietojumam. Neesot arhitektam, ir grūti sniegt objektīvu novērtējumu, tomēr pats galvenais šai ēkai ir drošība un vēlreiz drošība, kas tieši un netieši atstāj iespaidu gan uz ēkas arhitektonisko risinājumu, apkārtnes labiekārtošanu un pat interjeru. Ja ēka iedzīvotājiem radīs drošības, stabilitātes un nesatricināmības iespaidu, tad arhitekti ir sasnieguši savu mērķi.
