Latvijas Būvinženieru savienības kongress Izvērtējot iepriekšējo periodu un plānojot nākotni

Foto: Latvijas Būvinženieru savienības kongress Izvērtējot iepriekšējo periodu un plānojot nākotni; autors: Latvijas Būvinženieru savienības kongress Izvērtējot iepriekšējo periodu un plānojot nākotni

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedri 27. martā pulcējās XXI kongresā, lai novērtētu gada laikā padarīto un ievēlētu jaunu valdi nākamajiem 3 gadiem. Kongresā atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Straume.

Iepriekšējā gadā ar LBS tiešu līdzdalību tika izveidots Būvindustrijas koordinācijas centrs (BKC). LBS biedri strādājuši un strādā visu valstiski nozīmīgo būvobjektu būvniecībā, rekonstrukcijā, projektēšanā, būvprojektu ekspertīzēs. Ļoti nozīmīgs LBS panākums bija Eiropas Civilo inženieru padomes (ECCE) 47.sesijas noorganizēšana Rīgā 2008 .gada maijā, kurā piedalījās pārstāvji no 23 valstīm un šobrīd kļuvis aktuāls jautājums par Latvijas pārstāvniecības izveidošanu ECCE.

Inženieru sertificēšana

Sniegt iespēju pārkvalificēties, paplašinot kompetenci, ir viens no galvenajiem LBS uzdevumiem, grantējot speciālistu elastīgu reaģēšanu uz izmaiņām darba tirgū. Kompetences paplašināšanai tiek piedāvāti specializēti kursi, kurus, tāpat kā līdz šim, LBS organizēs katru nedēļu, veltot tos dažādām tēmām – ugunsdrošībai, konstrukcijām, u.c. Skaitļi ir daiļrunīgi - 2008. gadā LBS organizētājos kursos mācījās 601 inženieris, sertifikātus pagarināja, kā arī pirmo reizi saņēma kopā 1160 inženieri. M.Straume: "Kongresā vienojāmies, ka šogad, saskaņā ar valsts atbalstīto energoefektivitātes programmu, aktuāli ir šai nozarei veltīti kursi, kurus pabeidzot speciālists būs tiesīgs veikt ēkas energoauditu un izsniegt ēkas energoefektivitātes pasi."

Diskusija par izmaiņām likumdošanā

Kongresa laikā tika skatītas problēmas būvniecības likumdošanā , kurā būtu nepieciešams veikt atsevišķus labojumus, lai spēles noteikumi nozarē kļūtu saprotamāki un profesionālāki. Šobrīd gan varas gaiteņos tiek virzīts jaunais būvniecības likums, taču steiga te būtu nevietā; daudz aktuālāk ir sakārtot iepirkuma procedūru, definējot iepirkumos kvalitātes prasības, kā arī nosakot obligātu izvērtēšanas eksperta klātbūtni komisijās. M.Straume: "LBS varētu gatavot būvniecības iepirkumu izvērtēšanas ekspertus, kas ir spējīgi izvērtēt liela apjoma projektus un strādāt ar FIDIC dokumentu ekonomiskajām daļām. Tomēr tā ir absurda situācija, ja būvniecības iepirkumu vērtē citu jomu speciālisti."

Būvprojekta iepirkuma konkursu būtu korekti un likumīgi izsludināt tikai tad, kad pilnībā izstrādāta ekonomiskā daļa un specifikācijas un tie uzrādīti kā obligāti izpildāmi noteikumi. Tas novērstu dempingotāju radošās interpretācijas projekta iesniegšanas un būvniecības laikā – tas ir viens no aspektiem, kas attiecas kā uz apjomīgiem, tā arī nelieliem iepirkumiem. Turklāt rēķinoties, ka katrs izsludinātais būvniecības darbu iepirkums pulcē no 70 – 100 kompāniju, būtu jāievieš 2 vai vairāku konvertu sistēmu, katrā no tiem ievietojot daļu no konkursam iesniedzamās dokumentācijas. Pirmā konverta saturam būtu jāuzrāda, vai uzņēmuma specifika atbilst izsludinātajam nolikumam. Tātad ātri un efektīvi tiktu atsijāti neatbilstošie uzņēmumi. M.Straume: "Tie ir tikai daži piemēri, kas apliecina steidzīgu nepieciešamību ieviest izmaiņas iepirkuma likumā, saraksts ar nepilnībām ir pagarš."

Ar iepirkumiem saistīta arī cita lieta – zaudētāji iecienījuši rakstīt sūdzības IUB par nepilnībām konkursa norisē, apstrīdot rezultātus. Par sūdzību pamatotību vai nepamatotību lai spriež amatpersonas, taču rezultāts bieži ir kā stāstā par suni uz siena kaudzes – pie realizācijas tā arī netiek neviens uzņēmums, jo termiņi pašvaldības budžeta vai ES fondu līdzekļu apgūšanai tiek nokavēti laika periodā, kamēr tiek lēnām izskatīta sūdzības pamatotība. Lai cīnītos pret nepamatotu sūdzību sniedzējiem, kongresā gandrīz vienbalsīgi lēma rosināt noteikt depozīta iemaksu – ja sūdzība bijusi nepamatota, depozīts netiek atmaksāts iesniedzējam, bet ieskaitīts valsts budžetā; ja sūdzība pamatota – depozītu atmaksā.

Foto: Latvijas Būvinženieru savienības kongress Izvērtējot iepriekšējo periodu un plānojot nākotni; autors: Latvijas Būvinženieru savienības kongress Izvērtējot iepriekšējo periodu un plānojot nākotni

Būvinženieriem nepieciešama mītnes vieta

Kongresā tika izvirzīta ideja par īpašuma iegādi, kas turpmāk būtu pastāvīga Latvijas Būvinženieru savienības mītnes vieta un ļautu paplašināt funkcijas, ierīkojot apmācību telpas, speciālistiem zinātnisko bibliotēku, attīstot konsultantu un ekspertu darbību un iesaistot arī studentus. Esošās telpas ir par šauru pilnvērtīgas LBS darbības nodrošināšanai – par laimi ir izveidojusies sadarbība ar Skolēnu pils vadību, kura atvēl telpas kursu un lielāku pasākumu organizēšanai.

Jaunums – būvniecības šķīrējtiesa

M.Straume: "Latvijas Būvinženieru savienība ir sabiedriska fizisko personu organizācija un organizācijas uzdevums ir rūpēties par biedru kvalifikāciju, kompetenci un labklājību, kas ir atkarīga no līgumattiecībām starp darbinieku un darba devēju, pasūtītāju un darbu veicēju. Būvnieku un pasūtītāju konflikti ir ikdienišķa parādība. Risinājums dažkārt tiek panākts savstarpēji vienojoties, taču nereti konfliktu iespējams atrisināt tikai tiesas ceļā, kas prasa laiku – mēnešus un pat gadus. Lai paātrinātu konfliktu risināšanu, esam izveidojuši bezpeļņas organizāciju – Būvniecības šķīrējtiesu. Iniciatīvu ir atbalstījis arī ekonomikas ministrs A.Kampars. Būvniecības šķīrējtiesu veidos aptuveni 20 šajā jomā specializēušies tiesneši un aptuveni 20 eksperti, kurus brīvprātīgi tiesas procesam varēs izvēlēties kopīgi abas konfliktā iesaistītās puses. Būvniecības šķīrējtiesa piedāvās pakalpojumus visiem būvniecībā iesaistītājiem dalībniekiem, kuri līgumu tekstos būs iekļāvuši punktu par konflikta risināšanu šajā šķīrējtiesā."