Latvijas IKP no krīzes zemākā punkta audzis par 9,6%

Šā gada 3.cetruksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES) – iekšzemes kopprodukts par 6,6% pārsniedzis iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni, bet, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu - 2009.gada 3.ceturksni – par 9,6%.


Ceturkšņa laikā IKP palielinājās par 1,7% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), bet kopumā šī gada 3ceturkšņos IKP par 5,4% pārsniedza 2010.gada pirmo trīs ceturkšņu līmeni.

Kopumā ES 27 dalībvalstīs IKP 2011.gada 3.ceturksnī par 1,3% pārsniedza iepriekšējā gada 3.ceturkšņa līmeni. Savukārt Baltijas valstīs IKP pieaugums gada laikā pārsniedza 6procentus.

"Latvijas ekonomikas sniegums šogad iepriecina – aug ne tikai kopējais IKP, bet arī teju visas nozares ir atgriezušās pie izaugsmes. Krīze ir bijusi dziļa, sāpīga un joprojām atsevišķās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā un būvniecībā rādītāji krietni iepaliek pirmskrīzes līmenim. Tomēr pozitīvi, ka ekonomikas struktūrā lielāku īpatsvaru iegūst ražošana un eksports, kas veicinājis arī atkusni iekšējā tirgū. Atgriezties pie izaugsmes uzņēmējiem ļāvis ne tikai ārējā pieprasījuma pieaugums, bet arī intensīvs darbs konkurētspējas celšanā. Valdot lielai neziņai par situācijas attīstību ārējos tirgos, mūsu kopīgs uzdevums ir turpināt neatlaidīgi strādāt, lai celtu uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju, kas ļautu attīstīties, augt un radīt jaunas darbavietas," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjomi šā gada trešajā ceturksnī ir kāpuši par 10,3%, salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni. Ienākumi no Latvijas preču eksporta šā gada septembrīpar gandrīz 30% pārsniedza 2008.gada septembra līmeni, kas bija augstākais punkts pirms krīzes. Eksporta apjomi turpina palielināties visās preču eksporta grupās. Pusi no preču eksporta pieauguma nodrošina koksnes izstrādājumu, metāla izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports.

Pozitīvas tendences vērojamas ne tikai eksportā, bet arī iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums 3.ceturksnī bija par 9,8% lielāks nekā pirms gada.

Tāpat pakāpeniski turpina palielināties privātais patēriņš, kas 3.ceturksnī par 5,5% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Privātā patēriņa pieaugumu nosaka gan nodarbinātības palielinājums, gan pakāpenisks darba samaksas kāpums. Kopš 2010.gada nogales nodarbināto skaits ir palielinājies par vairāk nekā 33 tūkstošiem, savukārt bruto darba samaksa šogad deviņos mēnešos palielinājusies par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Šogad katru ceturksni investīciju pieaugums pārsniedz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem ceturkšņiem. Tas galvenokārt ir saistīts ar ES struktūrfondu apguvi, tajā skaitā valsts ieguldījumiem infrastruktūrā un uzņēmumu investīcijām ražošanas iekārtās.

Saglabājoties pozitīvām tendencēm eksportā, turpina augt arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi. 2011.gada 3.ceturksnī nozares ražošanas apjomi par 9,3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Šogad ražošanas apjomi turpina strauji palielināties visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī vieglajā rūpniecībā. Kopumā apstrādes rūpniecības nozare nodrošina aptuveni trešdaļu no kopējās ekonomikas izaugsmes.

Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ietekmē ne tikai uz eksportu orientētās nozares kā rūpniecība un transports, bet arī nozares, kas pamatā darbojas iekšējā tirgū. Šā gada 3.ceturksnī ir pieauguši tirdzniecības un citu komercpakalpojumu apjomi. Pēc apjomīgas lejupslīdes krīzes laikā, šī gada 3.ceturksnī pieaugums vērojams arī būvniecības nozarē.

Balstoties uz aktuālākajām tendencēm tautsaimniecībā, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 5%.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas analītiķi uzsver, ka ekonomikas turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.

Būtiska parādu krīzes saasināšanās eiro zonā, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ASV, pasaules tirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu likusi virknei starptautisko institūciju samazināt globālo izaugsmes tempu prognozes 2012.gadam, tajā skaitā arī Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Pasliktinoties ārējai videi, var samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksporta, bet pagaidām vājais iekšējais pieprasījums vēl neļaus kompensēt ārējā pieprasījuma pieauguma tempu mazināšanos. Tādēļ nākamgad, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5-3% robežās.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.