Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija par dzīvojamo māju apsaimniekošanas, renovācijas un siltināšanas problēmām
Foto: Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija par dzīvojamo māju apsaimniekošanas, renovācijas un siltināšanas problēmām
Mājokļu sektorā ir ļoti daudz dažādu problēmu, tai skaitā nepilnības likumdošanā. Tās cenšas risināt Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija, kurā apvienojušies lielākie namu apsaimniekotāji no visas Latvijas, ziņo "Latvijas Vēstnesis".
Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs ĢIRTS BEIKMANIS
Mājokļu sektorā ir ļoti daudz dažādu problēmu, tai skaitā nepilnības likumdošanā. Tās cenšas risināt Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija, kurā apvienojušies lielākie namu apsaimniekotāji no visas Latvijas.
Šobrīd ļoti aktuāla ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izstrāde, kas ilgst jau trīs četrus gadus. Cerams, ka šogad līdz gada beigām tas tiks apstiprināts. Likumprojektā noteikts, ka Latvijā jānodrošina mūsdienīgs dzīvotspējīgs mājoklis ar drošu vidi tajā, kā arī definētas attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Svarīgi, un tas noteikts arī likumprojektā, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir īpašnieka vai -daudzdzīvokļu mājās - īpašnieku pienākums. Mājas īpašnieki pārvaldes funkcijas uztic pārvaldniekam, kas ir fiziska vai juridiska persona. Ļoti svarīga ir pārvaldnieka kompetence. Likumprojektā noteikts, ka māju, kuras platība nepārsniedz 1500 kvm, apsaimnieko pats īpašnieks. Ja māja ir lielāka, apsaimniekotājam jābūt pietiekami kompetentam, ar atbilstošām profesionālām zināšanām, lai veiktu šo darbu,.
Kā rāda pieredze, padomju laika mantojums praktiski visās pilsētās ir nesakopti un sliktā stāvoklī esoši daudzdzīvokļu nami. Dzīvokļu īpašniekiem jāizlemj, vai šos namus saglabāt, vai nojaukt.
Veicot siltināšanas darbus, ir svarīgi, lai pastāvētu abpusēji godīga sadarbība starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotāju. Nepieciešama pilnīga informācija par veicamajiem darbiem un līdzekļu izlietojumu. Ja atrod kopīgu valodu ar iedzīvotājiem, energoefektivitātes pasākumi var būt apjomīgāki.
Pēdējos divus gadus grūti objektīvi analizēt situāciju, jo ziemas ir ļoti siltas. Iepriekšējos gados siltinātās mājās energoietaupījums sasniedz pat 40%.
Mājokļu sektorā ir ļoti daudz dažādu problēmu, tai skaitā nepilnības likumdošanā. Tās cenšas risināt Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija, kurā apvienojušies lielākie namu apsaimniekotāji no visas Latvijas.
Šobrīd ļoti aktuāla ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izstrāde, kas ilgst jau trīs četrus gadus. Cerams, ka šogad līdz gada beigām tas tiks apstiprināts. Likumprojektā noteikts, ka Latvijā jānodrošina mūsdienīgs dzīvotspējīgs mājoklis ar drošu vidi tajā, kā arī definētas attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Svarīgi, un tas noteikts arī likumprojektā, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir īpašnieka vai -daudzdzīvokļu mājās - īpašnieku pienākums. Mājas īpašnieki pārvaldes funkcijas uztic pārvaldniekam, kas ir fiziska vai juridiska persona. Ļoti svarīga ir pārvaldnieka kompetence. Likumprojektā noteikts, ka māju, kuras platība nepārsniedz 1500 kvm, apsaimnieko pats īpašnieks. Ja māja ir lielāka, apsaimniekotājam jābūt pietiekami kompetentam, ar atbilstošām profesionālām zināšanām, lai veiktu šo darbu,.
Kā rāda pieredze, padomju laika mantojums praktiski visās pilsētās ir nesakopti un sliktā stāvoklī esoši daudzdzīvokļu nami. Dzīvokļu īpašniekiem jāizlemj, vai šos namus saglabāt, vai nojaukt.
Veicot siltināšanas darbus, ir svarīgi, lai pastāvētu abpusēji godīga sadarbība starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotāju. Nepieciešama pilnīga informācija par veicamajiem darbiem un līdzekļu izlietojumu. Ja atrod kopīgu valodu ar iedzīvotājiem, energoefektivitātes pasākumi var būt apjomīgāki.
Pēdējos divus gadus grūti objektīvi analizēt situāciju, jo ziemas ir ļoti siltas. Iepriekšējos gados siltinātās mājās energoietaupījums sasniedz pat 40%.