Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam- 30
Foto: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam- 30
Šī gada februārī 30 gadu darbības jubileju atzīmē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) - viens no vadošajiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem Latvijā materiālzinātnē un tehnoloģijās. LU CFI šobrīd koordinē Valsts pētījumu programmu materiālzinātnē, un piedalās Valsts pētījumu programmā enerģētikā, ziņo "Latvijas Vēstnesis".
Zinātnieki strādā pie tādām aktuālām un perspektīvām tematikām kā videi draudzīgi materiāli enerģētikai (ūdeņraža kurināmās šūnas, saules baterijas) un cilvēka veselības kopšanai. Kā "darba instruments" tiek izmantotas nanotehnoloģijas un to inovatīvās pieejas. Institūta darbība ilgtermiņā vērsta uz zinātņu ietilpīgas produkcijas ražošanas un konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan arī Eiropas līmenī.
"Mēs LU CFI ar mērķtiecīgu, stratēģiski plānotu darbu esam attīstījuši mūsdienīgu pētniecisko un tehnoloģisko bāzi, lai strādātu pie šobrīd pasaulē tik būtiskajiem enerģētikas virzieniem - jaunu materiālu un ideju pielietojumiem saules un ūdeņraža enerģētikai, attīstot iespējas gan šo enerģiju iegūt un pārveidot, gan arī ekonomiski izmantot. Nanotehnoloģisko iekārtu, kuras LU CFI iegādātas izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, izmantošana paver plašas iespējas inovatīvai domāšanai un materiālu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai," atzīst LU CFI direktors Andris Šternbergs. "Kā sava veida "zināšanu eksportu" varu minēt mūsu institūta, kā arī LU Fizikas institūta un LU Ķīmiskās fizikas institūta kopdarbu pasaules lielākajā zinātniski pētnieciskajā projektā - Starptautiskā Termiskās Kodolsintēzes Eksperimentālā Reaktora (ITER) izstrādē.
Tas tiek būvēts Kadarašā, netālu no Marseļas, Francijā, un ir uzskatāms par reālu un drošu, videi nekaitīgu nākotnes enerģijas avota attīstības aizsākumu. Kodolsintēzes reaktora uzdevums būs nodrošināt cilvēci ar enerģiju, kad praktiski būs izsmelti dabīgie (fosīlie) kurināmā resursi. Protams, ir arī gandarījums saņemt ārvalstu kolēģu atzinību mūsu Institūta darbam - kā piemēru varu minēt plaši apmeklētās ikgadējās LU CFI organizētās Baltijas jūras reģiona starptautiskās konferences "Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas".
LU CFI galvenie izpētes virzieni ir elektronisko un jonu procesu pētījumi platzonas materiālos ar dažādu struktūras sakārtotības pakāpi; neorganisko materiālu - monokristālu, keramikas stiklu un to plāno kārtiņu, kā arī nanostrukturētu virsmu izstrāde optikai, elektronikai un enerģētikai; funkcionālu organisko molekulu un polimēru struktūru izpēte fotonikai un organiskai elektronikai; redzes zinātne, jaunu tehnoloģiju psiho-fizikālo pētījumu un redzes aprūpes tehnoloģiju attīstīšana; zinātnisko instrumentu un analītisko aparātu, sensoru izstrāde un ražošana vides monitoringam.
LU CFI zinātniskie rezultāti ik gadus tikuši atzīmēti Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu desmitniekā:
- izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību (2007. gads);
- izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai, un izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām (2006. gads);
- izstrādāta imersijas hologrāfiskā ieraksta metode, kas dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu periodu (2005. gads);
- identificēts jauns lāzerstarojuma radīto defektu veidošanās mehānisms stiklveida silīcija dioksīdā (2004. gads);
- izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus (2003. gads).
Pie pēdējo gadu lielākajiem Institūta sasniegumiem starptautiskajā pētniecības vidē var minēt Eiropas Komisijas Ekselences Centra "CAMART" statusa iegūšanu (2001. gads), kā arī bāzes institūcijas lomu EURATOM Asociācijā EURATOM-Latvijas Universitāte (AEUL) - dibināta 2001.gadā.
Kopš 2004. gada LU CFI darbojas divos Latvijas sadarbības pētnieciskajos projektos "Funkcionālie materiāli" un "Nanotehnoloģijas". No 2005.gada Institūts koordinē Valsts pētniecisko programmu "Materiālzinātnē", savukārt no 2006. gada piedalās Valsts pētnieciskajā programmā "Enerģētikā".
Andris Šternbergs piebilst: "Vislielāko gandarījumu man un Institūtam sagādā attiecīgo Universitāšu, zinātnisko institūtu un Laboratoriju sadarbība Valsts pētniecisko programmu izpildē, kā arī Izglītības un Zinātnes Ministrijas un Latvijas Zinātnes Padomes atbalsts un sapratne, kas nodrošina to, ka pētījumi nepārklājas, bet papildina viens otru perspektīvi ātrāku un kvalitatīvāku rezultātu iegūšanai".
Balstoties uz Valsts pētījumu programmās izveidojušos sadarbību un iegūtajiem rezultātiem, ar LU CFI līdzdalību tiek izstrādāts pieteikums Kompetences centra "Baltic Solar" izveidošanai. Šobrīd LU CFI iesaistījies 9 starptautiskos Eiropas Komisijas 7-tās Ietvara Programmas projektos.
LU CFI attīstības stratēģija balstās uz zinātnisko pieredzi, izpildāmā darba kvalitāti un inovatīvu starpdisciplināru domāšanu, starptautisko sadarbību, uz dialogu ar sabiedrību un ētikas principiem, kā arī talantīgas jaunatnes piesaisti zinātnieka karjerai. LU CFI dibināts 1978. gada 23. februārī uz Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Pusvadītāju fizikas (1962) un Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas laboratoriju (1968) bāzes.
"Mēs LU CFI ar mērķtiecīgu, stratēģiski plānotu darbu esam attīstījuši mūsdienīgu pētniecisko un tehnoloģisko bāzi, lai strādātu pie šobrīd pasaulē tik būtiskajiem enerģētikas virzieniem - jaunu materiālu un ideju pielietojumiem saules un ūdeņraža enerģētikai, attīstot iespējas gan šo enerģiju iegūt un pārveidot, gan arī ekonomiski izmantot. Nanotehnoloģisko iekārtu, kuras LU CFI iegādātas izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, izmantošana paver plašas iespējas inovatīvai domāšanai un materiālu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai," atzīst LU CFI direktors Andris Šternbergs. "Kā sava veida "zināšanu eksportu" varu minēt mūsu institūta, kā arī LU Fizikas institūta un LU Ķīmiskās fizikas institūta kopdarbu pasaules lielākajā zinātniski pētnieciskajā projektā - Starptautiskā Termiskās Kodolsintēzes Eksperimentālā Reaktora (ITER) izstrādē.
Tas tiek būvēts Kadarašā, netālu no Marseļas, Francijā, un ir uzskatāms par reālu un drošu, videi nekaitīgu nākotnes enerģijas avota attīstības aizsākumu. Kodolsintēzes reaktora uzdevums būs nodrošināt cilvēci ar enerģiju, kad praktiski būs izsmelti dabīgie (fosīlie) kurināmā resursi. Protams, ir arī gandarījums saņemt ārvalstu kolēģu atzinību mūsu Institūta darbam - kā piemēru varu minēt plaši apmeklētās ikgadējās LU CFI organizētās Baltijas jūras reģiona starptautiskās konferences "Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas".
LU CFI galvenie izpētes virzieni ir elektronisko un jonu procesu pētījumi platzonas materiālos ar dažādu struktūras sakārtotības pakāpi; neorganisko materiālu - monokristālu, keramikas stiklu un to plāno kārtiņu, kā arī nanostrukturētu virsmu izstrāde optikai, elektronikai un enerģētikai; funkcionālu organisko molekulu un polimēru struktūru izpēte fotonikai un organiskai elektronikai; redzes zinātne, jaunu tehnoloģiju psiho-fizikālo pētījumu un redzes aprūpes tehnoloģiju attīstīšana; zinātnisko instrumentu un analītisko aparātu, sensoru izstrāde un ražošana vides monitoringam.
LU CFI zinātniskie rezultāti ik gadus tikuši atzīmēti Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu desmitniekā:
- izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību (2007. gads);
- izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai, un izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām (2006. gads);
- izstrādāta imersijas hologrāfiskā ieraksta metode, kas dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu periodu (2005. gads);
- identificēts jauns lāzerstarojuma radīto defektu veidošanās mehānisms stiklveida silīcija dioksīdā (2004. gads);
- izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus (2003. gads).
Pie pēdējo gadu lielākajiem Institūta sasniegumiem starptautiskajā pētniecības vidē var minēt Eiropas Komisijas Ekselences Centra "CAMART" statusa iegūšanu (2001. gads), kā arī bāzes institūcijas lomu EURATOM Asociācijā EURATOM-Latvijas Universitāte (AEUL) - dibināta 2001.gadā.
Kopš 2004. gada LU CFI darbojas divos Latvijas sadarbības pētnieciskajos projektos "Funkcionālie materiāli" un "Nanotehnoloģijas". No 2005.gada Institūts koordinē Valsts pētniecisko programmu "Materiālzinātnē", savukārt no 2006. gada piedalās Valsts pētnieciskajā programmā "Enerģētikā".
Andris Šternbergs piebilst: "Vislielāko gandarījumu man un Institūtam sagādā attiecīgo Universitāšu, zinātnisko institūtu un Laboratoriju sadarbība Valsts pētniecisko programmu izpildē, kā arī Izglītības un Zinātnes Ministrijas un Latvijas Zinātnes Padomes atbalsts un sapratne, kas nodrošina to, ka pētījumi nepārklājas, bet papildina viens otru perspektīvi ātrāku un kvalitatīvāku rezultātu iegūšanai".
Balstoties uz Valsts pētījumu programmās izveidojušos sadarbību un iegūtajiem rezultātiem, ar LU CFI līdzdalību tiek izstrādāts pieteikums Kompetences centra "Baltic Solar" izveidošanai. Šobrīd LU CFI iesaistījies 9 starptautiskos Eiropas Komisijas 7-tās Ietvara Programmas projektos.
LU CFI attīstības stratēģija balstās uz zinātnisko pieredzi, izpildāmā darba kvalitāti un inovatīvu starpdisciplināru domāšanu, starptautisko sadarbību, uz dialogu ar sabiedrību un ētikas principiem, kā arī talantīgas jaunatnes piesaisti zinātnieka karjerai. LU CFI dibināts 1978. gada 23. februārī uz Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Pusvadītāju fizikas (1962) un Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas laboratoriju (1968) bāzes.