Latvijas būvniecības sektora attīstības tendences 2006.-2007. gadā
Foto: Latvijas būvniecības sektora attīstības tendences 2006.-2007. gadā
Latvijas būvniecības sektora attīstības tendences aizvadītajos divos gados, kopumā, bijušas progresīvas, un tās izrietējušas gan no būvniecības sektora attīstības dinamikas un konjunktūras, gan arī situācijas Latvijas ekonomikā un citos saistītajos tautsaimniecības sektoros. Kopā ar vēl diviem resursu un investīciju ietilpīgiem sektoriem - enerģētiku un transporta infrastruktūru, būvniecības uzskatāma par vienu no Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības stūrakmeņiem.
| Latvijas
būvniecības sektora attīstības tendences 2006.-2007. gadā |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Būvniecības sektora straujo izaugsmi, līdzīgi kā 2004.-2005. gada periodā, nodrošināja augošais iekšējais pieprasījums, kam pamatā ir gan algu pieaugums, gan kreditēšanas palielinājums, gan arī arvien pieaugošās investīcijas. Šajā periodā arvien lielāka vērība tiek veltīta administratīvo šķēršļu samazināšanai un aktuālās informācijas pieejamībai, tāpat kā būvniecības sektora administrēšanas, uzraudzības un koordinācijas sistēmu uzlabošanai gan ar strukturālu pārkārtojumu, gan administratīvās kapacitātes palielināšanas starpniecību. Tomēr process nav pabeigts, un tuvākajos gados vēl turpināsies. Bez tam, ņemot vērā vispārējo situāciju Latvijas un Baltijas valstu ekonomiskajā telpā, būvniecības sektora attīstībā aizvadītajos divos gados iezīmējušās arī jaunas tendences – potenciāli negāciju faktori, kas tiešā veidā izriet no valsts ekonomiskās situācijas, kā arī Latvijas (un arī visas Baltijas) būvniecības pakalpojumu un nekustāmo īpašumu tirgus attīstības. Tādi negatīvi, tautsaimniecības izaugsmi un stabilitāti, kā arī makroekonomiskos procesus ietekmējoši, faktori kā straujais inflācijas kāpums, kas īpaši izteikts bijis aizvadītā gada otrajā pusē, nopietni ietekmējis visas Latvijas un citu Baltijas valstu resursu un energoietilpīgās tautsaimniecības nozares – tostarp, arī būvniecību. LR Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn, salīdzinājumā ar 2006.gadu, būvniecības izmaksas Latvijā vidēji cēlās par 26,2%, visstraujāk pieaugot sektorā strādājošo darba samaksai – par vidēji 45,5%. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 33,2%, būvmateriālu cenas – par 12,4%. Vislielākais būvniecības izmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sporta ēku rekonstrukcijā un celtniecībā (attiecīgi par 35,5 un 32,8%). Dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās par 26,3%, transporta objektu būvē – par 24,4%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā – par 22,2%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē – par 20,6%. Būvniecības sektora attīstība, kā atzīmē Latvijas vadošo komercbanku eksperti un finanšu analītiķi, ir viens no Latvijas ekonomikas stabilitātes garantiem, un stagnācija šajā sfērā, kopā ar pārstrādes rūpniecības apjomu strauju samazinājumu un pakalpojumu sfēras attīstības minimālo pozitīvo dinamiku, varētu būtiski apdraudēt valsts ekonomisko situāciju ne tikai īstermiņa, bet arī tālākā – dažu gadu, perspektīvā. Analizējot 2006.-2007. gada būvniecības konfidences vispārējos rādītājus Baltijas valstīs, var secināt, ka tikai Igaunijā nevienā no astoņiem šo divu gadu ceturkšņiem nav fiksēts negatīvs konfidences koeficients – savukārt, Latvijā un Lietuvā konfidences rādītāji bijuši izteikti svārstīgi (Latvijā – amplitūdā no -4 līdz 22; Lietuvā – amplitūdā no -10 līdz 17). Igaunijā būvniecības sektora konfidences indikatoru svārstība 2006./2007. gadā bijusi amplitūdā no 0 līdz 48. Ņemot vērā grūti prognozējamo Latvijas un Baltijas valstu makroekonomisko attīstības scenāriju 2008.gadam, būvniecības sektorā arvien lielāka uzmanība veltāma iekšējās integrācijas un tādiem kompetences paaugstināšanas pasākumiem kā resursu plānošanai un sektora attīstības dinamikas prognozēšanai. Būvniecībā šiem vadīšanas procesiem ir īpaša nozīme, jo darbi tiek plānoti un realizēti ilgstošā periodā, piesaistot ievērojamus darbaspēka resursus, kā arī pamatlīdzekļus un kapitālu. Būvniecībai ir raksturīgs sarežģīts tehnoloģiskais ražošanas process; daudzpusīgi saimnieciskie sakari ar citām tautsaimniecības nozarēm, tāpēc apdraudējums šī sektora stabilitātei var būt gan komplekss (izrietošs no vispārējiem reģiona un valsts ekonomiskiem un finansu procesiem), gan saistīts ar vienas nozares vai sfēras dinamikas svārstībām (būvmateriālu ražošanu, loģistiku, valsts iniciētas būvniecības kreditēšanas politikas izmaiņām utt.). Šobrīd būvniecības sektora attīstības temps vēl ir salīdzinoši straujš, bet ļoti iespējams, ka situācija varētu mainīties jau tuvāko gadu laikā. Šīs pārmaiņas gan, visticamāk, nebūs dramatiskas, jo finanšu periodā līdz 2013. gadam, kā atzīmē ekonomikas eksperti, vēl ir pietiekama ES struktūrfondu apguves kapacitāte, kas dažāda veida infrastruktūras un lielo sabiedrisko objektu izbūves segmentā ļaus uzturēt sektora vispārējo pozitīvo dinamiku vismaz 4-5 gadu perspektīvā. Piemēram, 2007.-2013. gada finanšu periodam, no Kohēzijas fonda projektiem, satiksmes infrastruktūrā uzlabošanai, sagatavoti sekojoši, Satiksmes ministrijas pārziņā esoši, projekti: "E22 posms Rīgas apvedceļš – Koknese, 1.kārta," "E22 posms Ludza – Terehova (A12)," "Otrā sliežu ceļa izbūve iecirknī Rīga – Krustpils." Savukārt, vides sektorā uzsākšanai sagatavoti sekojoši infrastruktūras projekti – "Ūdenssaimniecība Jelgavā, 2.kārta," "Ūdenssaimniecība Ogrē, 2.kārta," "Ūdenssaimniecība Cēsīs, 3.kārta," "Ūdenssaimniecība 14 Kurzemes reģiona pašvaldībās," "Ūdenssaimniecība Austrum - Latvijas upju baseinu pašvaldībās, 2. un 3.kārta," "Ūdenssaimniecība 12 Zemgales reģiona pašvaldībās". Jāturpina darbs arī pie ES struktūrfondu apguves mājokļu energoefektīvas rekonstrukcijas darbu veikšanai sabiedriskā un dzīvojamā sektora ēkās, kas šobrīd ir viens no aktuālākajiem ēku renovācijas jomas problēmu jautājumiem. Vispārējā salīdzinošā statistika 2006. gads 2006. gads Latvijas būvniecības sektora attīstības temps bijis nemainīgi straujš, jo, salīdzinot ar laika periodu no 2000.-2005. gadam, kad vidējais būvniecības produkcijas tempa pieaugums valstī atbilda 10,9%, 2006. gadā tas bijis 14,4% liels (salīdzinot ar 2005.gadu). 2006. gadā būvniecības apjomi sasniedza 1 miljardu 131,6 milj. latu, kas gandrīz trīskārt pārsniedz 1999. gada veikumu, kas ir ievērojams sektora straujās izaugsmes indikators – un ne tikai vienā vai dažās būvējamo un rekonstruējamo objektu grupās (dzīvojamās ēkas, komerciālā sektora ēkas, industriālās ēkas/kompleksi uc.), bet visos būvniecības sektora segmentos kopumā. Stagnējošo vai regresīvo sektoru īpatsvars 2006. gadā un arī 2007. gadā bijis neliels, un, pamatā, būvniecības apjomu samazinājums skāris liela mēroga infrastruktūras (inženiertehnisko objektu) būvniecības un rekonstrukcijas sfēru, transporta infrastruktūras tīklu un liela apjoma industriālās būvniecības objektus (pēc 2007. gada statistikas datiem), kā arī spēka līniju (energoapgādes komunikāciju) un ar tām saistīto objektu izbūvi (2006. gadā). Jaunās būvniecības apjomi (rēķinot salīdzināmās cenās) valstī palielinājušies par 22,2% jeb 106,8 milj. latu, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi – attiecīgi par 7,1% un 36 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apjoms tiltu būvniecībā audzis 2,1 reizi, izglītības iestāžu ēku, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu – 1,4 reizes, administratīvo ēku un dzīvojamo māju – 1,2 reizes. Kopš 2000. gada būvniecības pakalpojumu eksports kopumā pārsniedzis importu 2,1 reizes. 2007. gads Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gadā būvniecības apjomi sasniedza 1609,7 miljonu latu, kas (rēķinot salīdzināmajās cenās) ir par 12,8 % vairāk nekā 2006. gadā. 2007. gadā jaunās būvniecības apjomi (rēķinot salīdzināmajās cenās) palielinājušies par 21,3%, jeb par 157,6 miljoniem latu. Remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi – attiecīgi par 3,6% un 24,5 miljoniem latu. Jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecībā audzis 1,7 reizes, administratīvo ēku – 1,5 reizes, dzīvojamo ēku - 1,3 reizes. Tai pašā laikā vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjomi samazinājušies par 21%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu – par 10%. 2007. gadā ekspluatācijā nodotas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 1188,4 tūkst. m2, no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474,1 tūkst. m2 (2006. gadā attiecīgi 812,6 un 388,9 tūkst. m2). Aizvadītajā gadā ārpus Latvijas Republikas saviem spēkiem veikto būvdarbu apjoms bija 11,7 miljoni latu (2006. gadā – 10,5 miljoni latu). Visvairāk būvdarbu veikts NVS un Eiropas Savienības valstīs – attiecīgi 6,6 un 4,9 miljoni latu (2006. gadā – 3,5 un 6,9 miljoni latu). Tajā pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijas Republikā veikuši būvdarbus 6,0 miljonu latu apmērā. Tomēr būtiska Latvijas būvniecības nozares attīstības nepilnība ir nozares izaugsmes dinamikas ģeogrāfiski neviendabīgais raksturs – respektīvi, Rīgas un Rīgas rajons uz citu Latvijas reģionu fonsa izceļas ar ārkārtīgi lielu ekspluatācijā nodoto ēku un būvju īpatsvaru. 2007. gadā Latvijā ekspluatācijā tika pieņemtas 9077 būves, 4162 no kurām atrodas Rīgā un Rīgas rajonā. Tātad, šīs relatīvi nelielās teritorijas robežās pērn nodoti ekspluatācijā 45,8% no visām Latvijā no jauna uzceltajām ēkām. Citu Latvijas lielāko pilsētu un rajonu apbūves tempi 2007. gadā bijuši līdzīgi aizvadītajiem 5-10 gadiem – jaunas būves dažādos apbūves sektoros un objektu kategorijās, protams, tapušas, tomēr to īpatsvars (salīdzinot ar Rīgu un Rīgas rajonu), bijis neliels. Tā Valmieras rajonā nodotas ekspluatācijā 990, Ventspils rajonā – 931, Jelgavas rajonā – 830, Liepājas rajonā – 704, Daugavpils rajonā – 611, Madonas rajonā – 483 un Rēzeknes rajonā – 366 būves. Izteikti nevienmērīga būvniecības sektora attīstība (reģionālā izpratnē) varētu būt vērojama arī šogad, par ko liecina jaunajai būvniecībai izsniegto būvatļauju skaits: Rīgā un Rīgas rajonā – 6060, Jelgavas rajonā – 1011, Valmieras rajonā – 857, Ventspils rajonā – 792, Daugavpils rajonā – 583, Liepājas rajonā – 508, Madonas rajonā – 336 un Rēzeknes rajonā – 277 būvatļaujas.
Dati atjaunoti: 29.02.2008
Dati atjaunoti: 15.02.2008
Dati
atjaunoti: 29.02.2008
Būvniecības
konfidences rādītāju dinamika Baltijas valstīs pa ceturkšņiem
Avots:
LR Centrālā statistikas
pārvalde
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
